Likumu grozīs – šaubas paliks

Saeima 2. septembra plenārsēdē ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu tālākai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kuri, pēc likumdevēju domām, vienkāršos un atvieglos darbu māju pārvaldniekiem. Cita starpā viņiem būs atļauts komunālo parādu segšanai izmantot daudzdzīvokļu māju uzkrājumu fondu līdzekļus.

Likumu pieņēma pusjēlu

2009. gadā pieņemto Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, speciālisti, kas tieši saistīti ar tā īstenošanu, uzreiz uzņēma neviennozīmīgi. Daudzi uzskatīja, ka tas nav līdz galam izstrādāts un tajā ir daudz neskaidrību. Bet droši vien tādu likumu, kas būtu pieņemti reiz un uz visiem laikiem bez turpmākiem grozījumiem un labojumiem, vispār nav.

Arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums pastāvīgi tiek labots. Gribētos rakstīt, ka tiek pilnveidots, bet roka neceļas. Droši vien tam jādod laiks padarboties. Taču likumā ir pozīcijas, kuras, pēc pašu likumdevēju domām, ir iespējami ātrāk jāpārskata. Konkrēti tas attiecas uz mājas pārvaldnieka darbīb.

Klupšanas akmens – remonta uzkrājumi

Krīzes situācija, kādā nokļuvušas namu pārvaldes iedzīvotāju prāvo komunālo parādu dēļ, mudina pārvaldniekus, izeju meklējot, mest skatienu iedzīvotāju remonta uzkrājumu virzienā. Saskaņā ar likumu šobrīd pārvaldnieks nav tiesīgs dzīvojamās mājas īpašnieka uzkrājumus izmantot neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.).

Taču acīmredzot politiķi un ar viņu starpniecību arī likumdevēji beidzot ir saklausījuši namu pārvaldnieku izmisuma saucienus un nolēmuši doties viņiem palīgā. Varbūt pagaidām, kamēr ekonomiskā situācija valstī uzlabosies, bet varbūt arī uz visiem laikiem – gan jau laiks to parādīs, taču likuma jaunajā redakcijā attiecīgā panta sestā punkta vairs nebūs. Savas saimnieciskās darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai pārvaldnieks mājas remonta uzkrājumus izmantot joprojām nedrīkstēs, bet parādu segšanai par komunālajiem pakalpojumiem drīkstēs.

Dolgopolovs nepiekrīt!

Vai grozījumi ietekmēs mājokļu īpašniekus un ja ietekmēs, tad kā? Sergejs Dolgopolovs, kurš savulaik pats ir strādājis pie Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, bet tagad Rīgas domē vada Pilsētas attīstības komiteju, uzskata, ka noteikti ietekmēs. Un vispār, viņaprāt, tāds labojums ir visnotaļ strīdīgs.

– Esamu dziļi pārliecināts, ka nedrīkst tā brīvi rīkoties ar iedzīvotāju, tas ir, klientu, naudu, kā to paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta 6. punkta jaunā redakcija.

Runa būtībā ir tikai par finanšu plūsmu vadīšanu. Jāskatās pašā problēmas saknē, bet sakne jau nav tā, ka vienam ir parādi, otram nav. Parādus likt vienā kaudzē nedrīkst, jo mājokļa īpašnieks, būdams privātīpašnieks, ir individuāli atbildīgs par savu īpašumu. Ja jūs neizpildāt pret kādu savas saistības, jūs par to esat personiski atbildīgs. Jūs nevarat šo atbildību uzlikt citiem. Tātad te drīzāk būtu jārunā par līdzekļu aizņemšanos, bet tā jau ir cita saruna – nevis par mājas pārvaldīšanu, bet darbu ar finanšu līdzekļiem.

Tādām lietām jānotiek brīvprātīgi

Pēc Sergeja Dolgopolova domām, dažam šis labojums, protams, būs izdevīgs, dažam ne. Īpaši jau tam, kas pret savu gribu kļūs par „sponsoru” parādniekam (naudu taču viņš ir devis citiem nolūkiem). Labi vēl, ja parādnieks izrādīsies godīgs cilvēks, bet, ja aizmuks uz ārzemēm, meklē nu pēc tam vēju (lasi – līdzekļus nepieciešamajiem remonta darbiem) laukā. Dolgopolovs pauž bažas, ka te slēpjas līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas briesmas.