„Pavasarī avīzēs rakstīja, ka Saeima teju atcels zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes piespiedu nomu, bet pēc tam atkal iestājās klusums. Vai deputāti devās brīvdienās, neko neizdarījuši? Mēs joprojām saņemam šausminošus rēķinus par nomu – 21 eiro uz trīsistabu dzīvokli ceturksnī!”
Vispirms gan jāpaskaidro, ka Saeima netika solījusi atcelt zemes piespiedu nomu, runa bija par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas atcelšanu, ko iedzīvotāji maksā zemes īpašniekam papildus nomas maksai. Starp citu, arī šī kompensācija nav maza – 1,5% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.
Jūnija beigās Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un nodokļa kompensāciju atcēla. Turpmāk dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā zemes saimniekam tikai nomas maksa. Pateicoties kompensācijas atcelšanai, dažviet maksa par zemi samazināsies par 30–40%.
Likuma grozījumi stāsies spēkā 2015. gada 1. janvārī. Bet strīdīgā norma, kas noteica kompensāciju, tika pieņemta 2010. gadā reizē ar grozījumiem, kas nomas maksas pieaugumu ierobežoja līdz 25% gadā.
„Drīz vien Satversmes tiesa pēc zemes īpašnieku sūdzības atcēla 25 procentu ierobežojumu,” komentē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, „bet prasība kompensēt zemes īpašniekiem zemes nodokli saglabājās, tātad pašreizējie grozījumi atjauno taisnīgumu. Turpmāk zemes īpašnieki nomas maksai vairs nevarēs pieskaitīt daļu nodokļa, kā tas bijis līdz šim”.
Tāpat arī tagad likumā ietverti kritēriji mājai piesaistāmās privātās zemes platības noteikšanai. Rodoties strīdiem par mājai piesaistītā zemesgabala lielumu, dzīvokļu īpašnieki varēs iniciēt platības izvērtēšanu un atteikties no liekajiem kvadrātmetriem.
Jebkurš dzīvokļa īpašnieks varēs veikt aptauju vai sasaukt īpašnieku kopsapulci, lai lemtu par mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību. „Ja visi iedzīvotāji piekritīs, ka maksāt nomas maksu par „futbola laukumu” ap māju nav racionāli, iesniegums nonāks pašvaldībā, kurai būs jāatrisina jautājums. Pašvaldības var pašas lemt, kā mērīt funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, kā noteikt tā platību,” skaidro Dolgopolovs.
Par zemes pārmērīšanu iedzīvotājiem būs jāmaksā, bet galvaspilsētā, pēc dažādiem datiem, no šīs normas stāšanās spēkā labākajā gadījumā iegūs tikai aptuveni puse uz privātās zemes uzbūvēto daudzdzīvokļu māju iemītnieku.
„Un vēl viena svarīga lieta: ar šo likumu mēs esam uzlikuši valdībai par pienākumu līdz 2015. gada beigām izstrādāt un nodot Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas beidzot darītu galu dalītā īpašuma pastāvēšanai,” vieš cerību deputāts. „Pieļauju, ka pēc gada tādu māju iedzīvotāji varēs izpirkt „savu” zemi ar īpašiem nosacījumiem”.