Oktobrī daudzi namu pārvaldnieki iepazīstināja iedzīvotājus ar 2014. gada apsaimniekošanas tāmēm. SIA Rīgas namu pārvaldnieks klienti šo svarīgo dokumentu atrada savās pastkastītēs, daudzu citu namu pārvalžu klienti to varēja saņemt attiecīgā uzņēmuma birojā vai izdrukāt no mājas lapas internetā. Atgādināsim, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības tāmi apspriest un savus priekšlikumus iesniegt pārvaldniekam. Šogad pārvaldnieki atbildi gaidīs līdz 6. decembrim.
Redakcija saņēmusi šādu vēstuli:
„Mēs dzīvojam Ķengaragā. Pagājušajā gadā uzkrājumu fondā maksājām pa 15 santīmiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī, tas ļāva mums iekrāt ap 5000 latu mājai nepieciešamiem darbiem, kuri arī tika veikti saskaņā ar trīspusējiem līgumiem.
Iedzīvotāji ir apmierināti ar sadarbību, redz rezultātus un ir gatavi arī turpmāk krāt naudu. Mums ir jānomaina ūdensvads, jāveic kosmētiskais remonts utt. Bet 2014. gada tāmē mūsu namu pārvaldes iecirknis Daugava remonta uzkrājumiem ir paredzējis tikai pa 3 santīmiem par kvadrātmetru.
Droši vien pārvaldnieks ir mūs pažēlojis un centies samazināt kopējo apsaimniekošanas maksu. Bet mēs esam no tādām mājām, kurām žēlastība nav vajadzīga. Mēs esam gatavi arī turpmāk remonta fondā maksāt pa 15 santīmiem. Kā mums pareizi pieņemt lēmumu un darīt to zināmu namu pārvaldei?”
Iedzīvotājiem, kuri gribētu līdz šā gada 6. decembrim iesniegt namu pārvaldē savus priekšlikumus attiecībā uz remonta plānu, atgādinām, ka tāmes grozījumi jāsaskaņo ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Priekšlikums būs spēkā tikai tad, ja par to būs nobalsojuši 50% dzīvokļu īpašnieku + viena balss.
Iespējami divi tāmes labojumu pieņemšanas varianti – kopsapulce vai aptauja. Bet pārvaldnieks lēmuma protokolu pieņems tikai tad, ja tas būs noformēts pēc noteikumiem. Šai nolūkā iedzīvotājiem jāievēro Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktā kopsapulces vai aptaujas rīkošanas un norises kārtība.
Kā pareizi balsot?
„18. pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtība
1. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus.
2. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:
1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19. pants);
2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20. pants);
3) citādi savstarpēji vienojoties (21. pants).
3. Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no šā panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti.
4. Dzīvokļu īpašnieku kopība var noteikt, kuri jautājumi izlemjami tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
5. Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā.
...
19. pants. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtība
1. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā.
2. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.
3. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.
4. Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā.
5. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs.
6. Kārtību, kādā sasaucamas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un noformējami tajās pieņemtie lēmumi un protokoli, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
...
20. pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci
1. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
2. Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot „par” vai „pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.
3. Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:
1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;
2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;
3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;
4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.
4. Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.
5. Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība”.
No Dzīvokļa īpašuma likuma