Situācija līdz sāpēm pazīstama: apkure it kā pieslēgta, bet līdz temperatūrai, kurā cilvēks var justies komfortabli, ak vai, cik tālu! Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīviem (būvnormatīvs LBN 211-08) gaisa temperatūra dzīvokļos aukstajā gadalaikā nedrīkst noslīdēt zemāk par 18 grādiem. Sākot no 17 grādiem, var un vajag celt trauksmi.
Palīgā, salstam!
Purvciemā dzīvojošajai Maijai Baumanei, pēc visa spriežot, trauksmes zvana laiks jau klāt. Maksājot par siltumu 79 santīmus par kvadrātmetru, Maija, pēc viņas teiktā, komfortam vajadzīgo siltumu nesaņem un vēlamo rezultātu iegūst, tikai papildus ieslēdzot elektrosildītāju. Dabiski, ka tas sit pa kabatu. Turklāt mūsu lasītājas dzīvoklis ir nesen izremontēts, ielikti pakešu logi, tāpēc vainu par aukstumu novelt uz caurvēju nav pamata. Ko darīt?
Ar ko ir līgums, tas arī atbild
Dzīvokļa īpašnieka pirmais solis tādā situācijā ir uzaicināt apsaimniekojošā uzņēmuma pārstāvi vai vadītāju. Dabiski, ka tam jāierodas pēc pirmā aicinājuma, jāveic temperatūras mērījumi un jāatvadās nevis ar vārdiem „Viss normāli, saimniek (saimniec)!”, bet gan atstājot oficiālu dokumentu – apsekošanas aktu.
Ja ar apkures sistēmu mājā viss ir kārtībā, bet dzīvoklī tomēr ir auksti, jāmeklē cēlonis. Varbūt caursalušas sienas vai pienācīgi nav hermetizētas starppaneļu šuves un caur tām ieplūst aukstums. Arī šo defektu novēršana ir apsaimniekotāja pienākums, turklāt izpildāms. Toties par spraugu aizdrīvēšanu dzīvokļa logos un durvju kārbās jāgādā pašiem īpašniekiem, kuri ir ieinteresēti, lai siltums nebēgtu prom no mājokļa.
Gadās arī, ka dzīvoklī ir auksts tāpēc, ka bojāti mājas siltumtīkli vai pareizi nav noregulēts siltummezgls. Ja mājas siltumtīklus apkalpo Rīgas siltums, jāsazinās ar uzņēmuma Klientu palīdzības dienestu (bezmaksas tālrunis 80000090), jāinformē par nepietiekamu gaisa temperatūru dzīvojamās telpās un jāpieprasa pārbaudīt gan dzīvokli, gan visas mājas iekšējo siltumapgādes sistēmu. Tādu pašu paziņojumu var adresēt jebkuram citam uzņēmumam, kam uzticēta mājas siltumtīklu apkalpošana.
Apsaimniekotājam noteiktajā termiņā jāatrod un jānovērš bojājums. Ja rodas papildu izdevumi, tas jādara zināms dzīvokļa īpašniekam.
Sarēķināt un pārrēķināt
Mūsu lasītājus nodarbina jautājums: ja temperatūra dzīvoklī ir zemāka par normu, vai var lūgt siltuma piegādātāju pārrēķināt maksu par pakalpojumu?
Pēc uzņēmuma Rīgas siltums informācijas nodaļas vadītājas Lindas Rences teiktā, galvaspilsētas siltuma piegādātājs tādus pārrēķinus neveic. Lieta tāda, ka mājās, kur ir individuālie siltummezgli, uzstādīti tikai kopējie skaitītāji, kas fiksē visas mājas patērēto siltumenerģiju. Pēc tam apsaimniekotājs jau sadala maksu pa dzīvokļiem, vadoties pēc apkurināmās platības.
Tātad, ja iedzīvotājiem ir kādas pretenzijas vai neskaidrības par rēķiniem, jādodas pie nama pārvaldnieka. Tikai ar viņu dzīvokļa īpašniekam varbūt izdosies vienoties par pārrēķinu, lai gan vienota mehānisma šādiem gadījumiem Latvijā nav.
Atgriežoties pie Maijas Baumanes pretenzijas, Linda Rence pavēstīja, ka visas namu pārvaldes Purvciema nami mājas saņem siltumu ekonomiskajā režīmā, vienkāršāk runājot, siltummezgls nedarbojas augas diennaktis ar pilnu jaudu. Teiksim, naktī tas darbojas ar pusjaudu (konkrēto režīmu nosaka namu pārvalde). Tātad iedzīvotājiem vispirmām kārtām vajadzētu noskaidrot, kādā režīmā māja saņem siltumu. Ja lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku režīms nav pa prātam (kam gan tīk salt!), viņi var vērsties namu pārvaldē ar prasību mainīt siltummezgla iestatījumu.