Latvijā plānots drīzumā ieviest jaunu ar dzīvokļa īpašumu saistītu parādu iekasēšanas kārtību. Tad pirmās rokas tiesības būs nevis bankām, bet gan namu pārvaldēm. Mēs jau ziņojām, ka Ekonomikas ministrija Saeimas uzdevumā sagatavojusi attiecīgus Civilprocesa likuma grozījumus. Janvārī grozījumus akceptēja Ministru kabinets.
Namu pārvaldes – rindas galā
Latvijas ļaudis par „komunālajiem grozījumiem” Civilprocesa likumā daudz nespriedelē, jo vienkāršajam cilvēkam ir grūti saprast, kā valdības iniciatīva mainīs viņu dzīvi.
Jā, bija viens kaimiņš, kas palika parādā bankai un namu pārvaldei. Žēl, protams, no visas sirds, bet kāda man daļa par to, kam būs tiesības pirmajam iekasēt parādu – pārvaldniekam vai baņķierim? Man, kaimiņu dzīvokļa iemītniekam, ir pilnīgi vienalga.
Taču, rūpīgāk ieskatoties, sapratīsim, ka velti mēs savas mājas iedzīvotāju parādus uzskatām par kaut ko maznozīmīgu. Pieņemsim, ka cilvēks bankai palicis parādā 50 000 latu, bet namu pārvaldei – 3000. Banka tādu parādu pārdzīvos, turpretī namu pārvalde visdrīzāk jau atteiksies veikt mājā nepieciešamos remonta darbus, bet ļaunākajā gadījumā nepieslēgs mājai apkuri. Vainīgs viens – cieš visi.
Šobrīd parādu iekasēšanas procesā namu pārvalde stāv pašā kreditoru rindas galā. Pārvaldniekam ir maz cerību atgūt šos nosacītos 3000 latu. Un kas tādā gadījumā būs zaudētājs? Ne jau namu pārvalde, bet gan nemaksātāja kaimiņi: māja būs parādā par komunālajiem pakalpojumiem.
Parāda Damokla zobens
Ja īstais parādnieks pazudīs vai izrādīsies maksātnespējīgs, viņa saistības karāsies pār kaimiņu galvām kā Damokla zobens. Tāpēc jau pārvaldnieki nebeidz apgalvot: vispirmām kārtām no nemaksātājiem jāpiedzen komunālais parāds, kurš kaitē visai dzīvokļu īpašnieku kopībai.
Pērn politiķi pirmo reizi ieklausījās šajā viedoklī. Drīzumā Saeima pēdējā lasījumā skatīs Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz, ka parādu sāks piedzīt no tās daļas, kas saistīta ar komunālajiem pakalpojumiem. Tiesa, namu pārvalde nevarēs prasīt, lai parādnieks tai samaksā vairāk par 10% no sava kopējā parāda visiem kreditoriem.
„Mājas riskē palikt bez pārvaldītāja!”
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis pastāstīja, kā paši pārvaldnieki piedalījās Civilprocesa likuma grozījumu apspriešanā un kādas pārmaiņas būtu vēlamas turpmāk.
– Mūsu asociācijā iekļāvusies lielākā daļa Latvijas apsaimniekošanas uzņēmumu, – teic Ģirts Beikmanis. – Mēs visi uzskatām, ka jautājums par parādu piedzīšanu par komunālajiem pakalpojumiem, māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu jārisina īpaši steidzamā kārtā.
– Savas domas esat darījuši zināmas valdībai?
– Protams. 3. janvārī mēs piedalījāmies Ministru kabineta komitejas sēdē un atbalstījām Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā. LNPAA biedriem ir nopietnas bažas, ka, kavējoties šā jautājuma atrisināšanai, būs apdraudēta daudzu dzīvokļu īpašnieku labklājība.
– Kādā veidā apdraudēta?
– Daudzas mājsaimniecības varētu tikt atslēgtas no galvenajiem komunālajiem pakalpojumiem vai vispār palikt bez pārvaldes. Līdz ar to būs apgrūtināta arī siltināšanai piešķirto Eiropas fondu līdzekļu apgūšana, cietīs māju fiziskā uzturēšana. Šobrīd Latvijā izveidojusies situācija, ka kaimiņu parādu dēļ var ciest sabiedrības nevainīgā daļa, kas godprātīgi maksā par saņemtajiem pakalpojumiem.
Premjerministra versija
– Kā šobrīd sokas parādu piedzīšana?
– Daudzās Latvijas vietās civilprasības izskata gausi. Bet pat labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā piedzīt komunālo maksājumu parādu bieži vien nav iespējams. Grozījumi Civilprocesa likumā palielinātu parāda piedzīšanas iespējamību.
– Ko saka citi eksperti?
– Pašreizējo situāciju un minēto likumprojektu apspriedām ar Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas ierēdņiem, tikāmies ar Komercbanku asociācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas biedriem. Daudzi šo organizāciju pārstāvji mūs atbalsta.
– Vai izdevies savu viedokli darīt zināmu Saeimas deputātiem?
– 12. janvārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē vērsu uzmanību uz to, ka piedāvāto likumprojektu esam izvērtējuši kopā ar juristiem. Uzskatām, ka tas ir pilnīgā kārtībā. LNPAA piekrīt arī citiem pasākumiem, kas varētu uzlabot tiesvedību.
– Tādi pasākumi ir paredzēti?
– LNPAA atbalsta, piemēram, Finanšu ministrijas izstrādāto regulējumu maza apmēra prasību izskatīšanai steidzamības kārtā. Jāmeklē arī citi paņēmieni godprātīgu dzīvokļu īpašnieku ilgtspējīgas drošības nodrošināšanai. Tādu drošību var garantēt parādnieku reģistra izveide, namu pārvaldītāju, pašvaldību un kredītiestāžu ciešāka sadarbība. Būtu vērts arī atgriezties pie LNPAA jau pirms trim gadiem paustās domas, ka komunālajiem pakalpojumiem vajadzētu būt piesaistītiem nevis dzīvokļa īpašniekam, bet gan pašam dzīvoklim.
Zīmīgi, ka premjers Valdis Dombrovskis netieši ir akceptējis šo LNPAA priekšlikumu: nesen valdības sēdē viņš ieteica atbildīgajām iestādēm padomāt par vienkāršota parādu piedzīšanas mehānisma ieviešanu, piemēram, nereģistrēt nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, kamēr nav dzēsti iepriekšējā īpašnieka iekrātie komunālie parādi.