„Aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītāju verifikācija šobrīd jāveic dzīvokļu īpašniekiem par savu naudu, turklāt tas jādara regulāri – vienu reizi četros gados neatkarīgi no tā, cik daudz ūdens izplūdis caur skaitītāju. Manuprāt, tas nav pareizi!
Ja cilvēks nokavē pārbaudi, namu pārvalde ūdens patēriņa faktisko rādījumu vietā mēneša rēķinā ieraksta normatīvos skaitļus, pareizāk sakot, fiktīvus pārspīlētus skaitļus. Vai tā nav iedzīvošanās uz patērētāju rēķina?
Uzskatu, ka valsts noteikusi nepareizu skaitītāju verifikācijas termiņu. Skaitītāja tehniskā resursa vietā nez kāpēc tiek ņemts vērā kalendārais laiks. Skaitītājs jāpārbauda ik pēc četriem gadiem, bet caur to iztecējušo ūdens kubikmetru daudzums vērā netiek ņemts, tāpēc mēs bieži vien mainām pavisam derīgus skaitītājus un vēl maksājam par to.
Mums nākas maksāt ne tikai par skaitītājiem, bet arī par namu pārvalžu pārstāvju gluži lieku darbu. Šāda nepārdomāta prakse būtu nekavējoties jānovērš.
Ko es iesaku? Ūdens skaitītājus ražo ar ilgstošu garantiju. Tie ir pietiekami izturīgi un precīzi – caurplūdušā ūdens apjomu uzrāda ar precizitāti līdz vienam litram. Ja maksimālais skaitītāja ciparnīcas rādījums ir 99 999,999 kubikmetri, izgatavotājrūpnīca, manuprāt, garantē tā precīzu darbību šādā laika posmā.
Ja pieņemam, ka triju cilvēku ģimene mēnesī patērē 10 kubikmetru ūdens, skaitītāja tehniskā resursa pietiks 833,4 gadiem. Tāpēc pārbaude reizi četros gados šķiet nepamatoti bieža.
Protams, ūdens mērītāji jāpārbauda biežāk nekā reizi 800 gados. Taču jums būs jāpiekrīt: skaitītāja resurss nav atkarīgs no darbības gadiem, bet gan caurplūdušā ūdens daudzuma. Tāpēc cilvēkiem, kas taupa ūdeni, vajadzētu retāk verificēt savus skaitītājus. Tas ļautu viņiem ietaupīt naudu.
Uzskatu arī, ka skaitītāju regulārās pārbaudes varētu veikt bez to noņemšanas. Tādā gadījumā tieši dzīvoklī skaitītāju varētu un vajadzētu pārbaudīt ar kalibrētiem spaiņiem, piemēram, 10 litru tilpuma spaini. Ja noteiktam ūdens daudzumam, piemēram, 30 litriem, izplūstot caur skaitītāju, tas uzrāda tādu pašu apjomu, tas nozīmē, ka skaitītājam nav ne vainas un tas ir precīzs. Tas arī viss. Turklāt šai gadījumā nebūtu vajadzīgas nekādas privātās starpniekfirmas vai kādi apšaubāmi „speciālisti”, ar visu tiktu galā paši namu pārvaldes darbinieki.
Vēl varu ieteikt paņēmienu, kā vispār iztikt bez skaitītāju pārbaudes un pat bez pašiem skaitītājiem. Ūdens mērītājs faktiski vajadzīgs tikai vienu gadu, lai noteiktu ūdens gada patēriņu dzīvoklī. Šis apjoms nav pakļauts biežām svārstībām, tas mainās tikai tad, ja dzīvoklī mainās iemītnieku skaits, piemēram, piedzimst bērns, kā arī tad, ja tiek iegādāta veļas mašīna, akvārijs u.tml., kas nenotiek īpaši bieži. Tādas izmaiņas var un vajag ņemt vērā tikai reizi gadā.
Bet tagad morālās un finanšu krīzes apstākļos pilsēta ar ieviesto ūdens patēriņa ikmēneša kontroli zaudē veselas jūras! Vai to var saukt par kontroli?”
Genādijs A.