Apsaimniekošanas uzņēmumu grāmatveži labi zina, ka daļa tranzīta maksājumu par komunālajiem pakalpojumiem netieši tiek aplikta ar divkāršiem nodokļiem. Ko darīt? Ekonomikas maģistre Taisa Štāle uzskata, ka vienkāršākais risinājums būtu likums, kas namu pārvaldes daļēji pielīdzinātu... bankām.
– Namu pārvaldes Latvijā nereti pilda kasiera-starpnieka funkciju starp piegādātājiem un iedzīvotājiem. Komunālās saimniecības uzņēmumi izraksta pārvaldniekam kopējus rēķinus par māju saņemtajiem pakalpojumiem. Pārvaldnieks savukārt veic aprēķinus un izraksta iedzīvotājiem individuālos rēķinus. Pēc tam viņš samaksāto naudu savāc speciālā tranzīta kontā un pārskaita pakalpojumu sniedzējiem, – stāsta Taisa Štāle. – Pēc likuma iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem neietilpst namu pārvaldes neto apgrozījumā. Tāpēc arī maksājumiem, ko mēs saņemam trešo personu (siltumenerģijas, ūdens piegādes uzņēmumu) interesēs, tiek atvērts atsevišķs konts.
Šķiet, pagaidām viss loģiski. Bet, sastādot gada bilanci, veidojas interesantas nianses, par kurām būtu jāzina gan grāmatvežiem, gan iedzīvotājiem. Parasti gada beigās tranzīta kontos veidojas disbalanss (teiksim, namu pārvalde par mājām piegādāto siltumu samaksājusi vairāk, nekā reāli saņēmusi no iedzīvotājiem). Likums liek apsaimniekotājam tādā gadījumā veidot uzkrājumus šaubīgu debitoru parādu nodrošinājumam. Cik lielai jābūt uzkrājumu summai? To uzņēmums var izlemt pats, bet pieredze liecina, ka parādiem, ko iedzīvotāji nav samaksājuši vairāk nekā gadu, vajadzīgs simtprocentīgs uzkrājumu segums.
– Kas iznāk? Mēs, apsaimniekotāji, esam spiesti veidot uzkrājumus šaubīgiem debitoru parādiem, kuri reāli nav saistīti ar apsaimniekošanas uzņēmuma darbību un nav mūsu ienākums. Es te runāju par iedzīvotāju parādiem siltuma, ūdens utt. piegādātājiem, – skaidro Taisa Štāle. – Citādi jau nebūtu nekas, bet, aprēķinot uzņēmuma ienākuma nodokli, gada beigās šie uzkrājumi tiek aplikti ar 15% nodokli! Visīstākais paradokss. No vienas puses, likumā teikts, ka starpnieka pakalpojumi nedrīkst ietekmēt statūtkapitālu uzņēmumiem, kuri tos sniedz. No otras puses, reāli šie starpniecības pakalpojumi rada mums netiešus zaudējumus, liekot no pašu līdzekļiem veidot uzkrājumu fondu un pēc tam maksāt papildu nodokļus.
Meklējot izeju no šīs situācijas, speciālisti iesaka namu pārvaldēm aizgūt finanšu sektora organizāciju pieredzi. Arī bankām ir jāveido uzkrājumi šaubīgu debitoru parādu nodrošinājumam, taču kredītiestādēm Latvijā ir savs likums, saskaņā ar kuru tādus uzkrājumus izvieto speciālos fondos, tie zaudē uzņēmuma ienākuma statusu un netiek aplikti ar attiecīgo nodokli.
– Ļoti žēl, bet pašreizējā kārtība skar ne tikai apsaimniekotāju, bet arī iedzīvotāju intereses. Nepieciešamība veidot uzkrājumu fondu un maksāt nodokli pastarpināti paaugstina namu pārvaldes administratīvo pakalpojumu cenu, – atzīst eksperte.
Šai ziņā Latvijai derētu paraudzīties uz Eiropu. Tur iedzīvotājiem atļauts naudu no apsaimniekotāju uzkrājumu fondiem aizņemties renovācijai, un tādā gadījumā līdzekļus ar nodokli neapliek. Vai Latvijas politiķi ir gatavi aizgūt šo pieredzi?