Sanitārā kopšana ar noslēpumu

Reti kurš rīdzinieks teiks, ka ar sētnieka darbu ir pilnībā apmierināts. Sūdzības mēdz būt visdažādākās, bet tām ir viegli atrast kopsaucēju: pastāv viedoklis, ka sētnieki Rīgā savus pienākumus nepilda tik cītīgi un labi, kā to vēlētos dzīvokļu īpašnieki. Bet nu mirkli padomāsim. Vai tiešām vienmēr pie visa vainīgi sētnieki, varbūt arī mēs paši reizēm pieļaujam kādu paviršību?

Iedzīvotāji samaksāja divreiz

Kā tas bieži mēdz gadīties, par ieganstu šai sarunai kļuva mūsu lasītāju sūdzība. Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji raksta:

– Nesen mēs nomainījām apsaimniekotāju. Vārdos jaunais speciālists bija zelta cilvēks, apsolīja mums jūtami samazināt maksu par apsaimniekošanu. Parādīja tāmi. Nebūdami labi likumu zinātāji, pašķirstījām priekšā noliktos papīrus un parakstījām līgumu. Pēc mēneša saņēmām rēķinu. Ak, vai! Pārvaldnieks atsevišķā pozīcijā bija ierakstījis mājai piegulošās teritorijas kopšanu, kāpņu telpas mazgāšanu un citus sanitāros pakalpojumus. Beigu beigās samaksājām vēl vairāk, nekā prasīja iepriekšējais apsaimniekošanas uzņēmums.

Cilvēki steigšus devās pie jaunā pārvaldnieka, bet viņš tikai smaidīja: jūs taču paši pasūtījāt sanitāro kopšanu stingri ierobežotā apjomā – kāpņu uzslaucīšanu un atkritumu urnas iztukšošanu pie ārdurvīm. Ja vēlaties atteikties no papildu pakalpojuma – mājai piegulošās teritorijas kopšanas (bet tā, kā par spīti, mājai ir ļoti liela), lūdzu, atsakieties. Bet tad neapvainojieties, ja pēc kāda laika jūsu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības valdē ieradīsies izpilddirekcijas inspektors un uzliks naudas sodu visai mājai par to, ka zālieni pārvērsti par atkritumu izgāztuvi. Tā, lūk!

Lēti, bet ne labi

Kā izskaidrot šādu situāciju? Par to, kā iedzīvotāju tiesības aizsargā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un kam jāpievērš uzmanība, slēdzot apsaimniekošanas līgumu, stāsta namu pārvaldes Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētāja ekonomikas maģistre Taisa Štāle, grāmatvede ar ilggadēju stāžu.

– Tā ir ļoti izplatīta situācija. Patlaban Rīgā parādījušies privātie apsaimniekotāji, kas pārvilina iedzīvotājus ar zemām pakalpojumu, tai skaitā sanitārās kopšanas, cenām. Viņi sola kopšanu par niecīgu maksu – kādiem diviem trim santīmiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī. Te nu cilvēkiem noteikti ir pamats kļūt piesardzīgiem un pārliecināties, vai viņi netiek krāpti.

Lieta tāda, ka, kopš spēkā stājies Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, īpašniekiem vairs nav tiesību atteikties no mājas un tai piegulošās teritorijas sanitārās kopšanas. Viņiem obligāti jāpasūta šis pakalpojums, un punkts! Taču praksē pakalpojuma apjoms mēdz būt atšķirīgs. Dažas namu pārvaldes godprātīgi veic visus darbus, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 ir ietverti sanitārās kopšanas jēdzienā, citas it kā sola sanitāro kopšanu, bet cenšas noklusēt, ko tieši klients par savu naudu saņems no firmas.

Nekādas atbildības!

Rodas nepatīkamas situācijas. Apsaimniekotājs vai nu nepilnīgi veic sanitāro kopšanu (teiksim, sētnieks atsakās mazgāt kāpņu telpu vai savākt kritušās lapas, jo viņam par to nemaksā), paslepeni ierakstot līgumā saīsinātu darbu sarakstu, vai arī sniedz iedzīvotājiem visus pakalpojumus, bet dzīvokļa rēķinā ieraksta tos atsevišķā rindiņā. Tādā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nākas atsevišķi maksāt par „apcirpto” sanitāro kopšanu un atsevišķi par dažādiem nepieciešamiem papildu darbiem, piemēram, zāles pļaušanu vai logu mazgāšanu. Lieki teikt, ka šie abi varianti iedzīvotājiem ir ārkārtīgi neizdevīgi.

– Situācija patiešām ir sarežģīta, – piekrīt Taisa Štāle. – Apsaimniekotāji pārkāpj Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas uzliek viņiem par pienākumu veikt sanitāro kopšanu pilnā apjomā, un Ministru kabineta noteikumus Nr. 1014, kuros paskaidrots, kādi konkrēti darbi ietilpst šajā pakalpojumā. Viņi to dara, dzīdamies pēc klientiem. Ietaupījums uz sanitārās kopšanas rēķina ļauj pazemināt apsaimniekošanas cenu, tāpēc arī tiek likta lietā šāda viltība. Diemžēl apsaimniekotāji nekādā veidā neatbild par sanitārās kopšanas pakalpojumu klāsta sašaurināšanu. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu par visām iespējamām sekām atbildīgi ir mājokļu īpašnieki.

– Piemēram?

– Piemēram, ja no mājas jumta nav novākts sniegs un ledus, garāmgājējam uz galvas var uzkrist lāsteka. Un tādā gadījumā apsaimniekotājs meklēs rokā un rādīs līgumu: „Redziet, iedzīvotāji man nav pasūtījuši tādu pakalpojumu kā jumta tīrīšana un nav par to maksājuši.” Tātad cietušā un likuma priekšā atbildīgi būs dzīvokļu vai mājas īpašnieki.

Ko darīt iedzīvotājiem?

Valdība sola drīzumā izstrādāt papildu normatīvos aktus, kuri beidzot noteiks nekustamā īpašuma apsaimniekotāja un saimnieka atbildības pakāpi. Tas visu noliks pa vietām. Bet pagaidām viens otrs apsaimniekotājs izmanto mūsu likumu nezināšanu, pievilina mūs ar zemām savu pakalpojumu cenām, bet pēc līguma noslēgšanas pārsteidz ar papildu maksu par visādiem sīkumiem.

Ko darīt iedzīvotājiem?

– Viņiem apsaimniekotāja piedāvātais sanitārās kopšanas plāns, kurā norādīts pakalpojuma nosaukums, darbu izpildes periodiskums un cena, jāsalīdzina ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 1. pielikumu, – iesaka Taisa Štāle. – Šajā pielikumā precīzi parādīts, kādai jābūt pareizai, godprātīgai mājas un tai piegulošās teritorijas sanitārajai kopšanai.

Ja tomēr iedzīvotāji nolemj atteikties no kādas sanitārās kopšanas pozīcijas, viņiem tas jādara nevis nezināšanas pēc, bet gan apzināti, visu detalizēti pārrunājot ar apsaimniekotāju. Tā viņi nekļūs par krāpšanas upuriem un izvairīsies no nepamatotiem papildu maksājumiem.