„Mēs gādājam par iespēju ekonomēt!”

Kas rīdziniekiem mainīsies pēc jauno atkritumu šķirošanas un apsaimniekošanas prasību spēkā stāšanās? Viss par konteineriem, atkritumu vadiem un obligātu līgumu slēgšanu par sadzīves atkritumu izvešanu no dārziņu teritorijām 

Decembrī Rīgas dome pieņēma grozījumus Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos Nr.87 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā. Grozījumi paredz lielas izmaiņas gan dzīvokļu īpašniekiem, gan māju pārvaldniekiem. Par gaidāmo vairāk stāsta Mairita Lūse, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja.

Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupa tika izveidota Rīgā pirms gada, 2020. gada 1. decembrī. Viens no darba grupas uzdevumiem bija sagatavot grozījumus pašvaldības noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Atkritumu šķirošanas konteineru skaits kļūst lielāks

– Kāds patlaban Rīgā ir atkritumu šķirošanas apjoms?

– Pēc mūsu datiem, šķiroto atkritumu apjoms turpina palielināties. Piemēram, 2021. gada martā Rīgā bija uzstādīti aptuveni 3600 atsevišķu stikla savākšanas konteineru, bet pašlaik ir jau 4600 konteineri. Ja aplūkosim konteinerus sausajam iepakojumam, tad 2021. gada sākumā Rīgā to skaits nedaudz pārsniedza 11 000, bet patlaban to ir vairāk nekā 13 000.

– Šogad apsaimniekotāji pie daudzdzīvokļu mājām sāka uzstādīt tumši brūnus konteinerus bioloģisko atkritumu šķirošanai. Cik veiksmīgi izdodas tos ieviest dzīvē?

– Jā, šajā atkritumu šķirošanas aspektā pieaugums ir ļoti nozīmīgs. Gada sākumā šādu konteineru bija aptuveni 100, tagad, pēc pēdējiem datiem, – 1400.

– Vai pašlaik pārvaldniekam ir pienākums uzstādīt brūno konteineru pie katras mājas?

– Nē, patlaban pārvaldniekam tāda pienākuma nav.

Konteineriem jābūt, un punkts!

– Kas ir būtiskākais, kas mainīs dzīvokļu īpašnieku ieradumus pēc grozījumu pieņemšanas RD saistošajos noteikumos Nr.87?

– Līdz šim konteineru uzstādīšana dalītai atkritumu vākšanai bija atkarīga tikai no pārvaldnieku labās gribas. Ne vienmēr pārvaldnieki to darīja labprāt. Jo vairāk konteineru, jo vairāk pienākumu: sētniekam vai pašam pārvaldniekam nācās sekot līdzi konteineru pilnumam, vajadzības gadījumā pasūtīt papildu izvešanu, apmācīt iedzīvotājus pareizi šķirot atkritumus un būt gatavam atbildēt uz mūžīgajām sūdzībām.

Kā aktīviste es piedalījos vairāk nekā simts sarunās par atkritumu šķirošanu, un katrā šādā sanākšanas laikā iedzīvotāji jautāja: „Kā panākt, lai apsaimniekotājs arī pie mūsu mājas novietotu atkritumu savākšanas konteinerus?”

– Kādu padomu jūs devāt iedzīvotājiem?

– Mēs varējām dot tikai vienu padomu – vērsties pie mājas pārvaldnieka.

Savukārt iedzīvotāji stāstīja, ka pārvaldnieki nav atsaucīgi un noraida ideju par papildu konteineru uzstādīšanu, sakot: „Pie mājas nav vietas!” Kā to saprast – nav vietas, ja atkritumu laukumā jau stāv trīs konteineri nešķirotiem sadzīves atkritumiem? Kā gan blakus neatrast vietu papildu dzeltenajam konteineram?

– Pēc tam, kad Rīgas domes noteikumu jaunā redakcija būs stājusies spēkā, iedzīvotājiem būs vieglāk pieprasīt dalīti vāktu atkritumu konteineru uzstādīšanu? 

– Noteikumu grozījumos pašvaldība ir noteikusi šķirošanas konteineru uzstādīšanu par obligātu. No vienas puses, pārvaldnieki vairs nevarēs no tā atteikties, no otras puses, viņiem vairs nebūs atbildības par lēmuma pieņemšanu par šķirošanas organizēšanu. Konteineriem pie mājas ir jābūt, un punkts!

Bez papildu izdevumiem iedzīvotājiem 

– Vai katrai mājai ir pienākums uzstādīt pilnu šķirošanas konteineru komplektu?

– Nē, grozījumi noteikumos noteic, ka šķirošanas konteineri jāuzstāda tikai pie ēkām, kurām jau ir nešķirotu atkritumu konteiners. Ja šādā mājā ir vairāk par pieciem dzīvokļiem, pārvaldniekam jānodrošina dzeltenā konteinera uzstādīšana sausā iepakojuma dalītai vākšanai. Ja mājā ir vairāk nekā desmit dzīvokļu, tad ir jāuzstāda arī vēl konteiners stikla vākšanai.

 – Vai obligātā šķirošanai domāto konteineru uzstādīšana var samazināt maksu par atkritumu izvešanu?

– Iedzīvotāju izdevumiem par atkritumu izvešanu ir jāsamazinās, jo atkritumu apsaimniekošanas organizācija šķirotos atkritumus izved bez maksas. Ja lielākā daļa atkritumu mājā ir pareizi sašķirota, nešķiroto atkritumu, par kuriem jāmaksā, izvešanas grafiks kļūst retāks un rezultātā kopējā finansiālā slodze iedzīvotājiem samazinās.

– Kas maksā par papildu konteineru uzstādīšanu?  

– Iedzīvotājiem šis pakalpojums ir bez maksas. Pārvaldnieks pasūta šķirošanas konteinerus atkritumu izvešanas operatoram, kura pienākums ir šos konteinerus uzstādīt par saviem līdzekļiem.

– Ko darīt, ja pie mājām fiziski nav vietas papildu konteineru izvietošanai?

– Tādi gadījumi ir. Piemēram, mājas, kur atkritumu konteineri izvietoti šahtu telpās un mājai piesaistītajā funkcionālajā teritorijā nav brīvas vietas šķirošanas konteineru novietošanai. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir apsolījis, ka šādus gadījumus izskatīs individuāli. Ja mājai tiešām nav brīva zemesgabala, tad pārvaldniekam nav jānovieto papildu konteineri šķirošanai.

Bioatkritumu šķirošana – nākotnes lieta

– Vai brūno konteineru uzstādīšana bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai arī būs obligāta?

– Vēl ne. Pirmkārt, bioloģisko atkritumu šķirošana strauji attīstās arī bez obligātajām prasībām. Otrkārt, Rīgai nepieciešams laiks, lai pielāgotos jaunajām stikla un iepakojuma šķirošanas prasībām. Domāju, ka ar laiku Rīgas domes noteikumos tiks iestrādāta prasība arī par bioloģiski noārdāmo atkritumu obligātu šķirošanu. Tas ir ļoti svarīgs pasākums, kas ļauj gandrīz divas reizes samazināt atkritumu daudzumu, kas nonāk apglabāšanai poligonā Getliņi.

– Iedzīvotāji bieži jautā, kāpēc viņiem šķirot atkritumus bez maksas? Atkritumu kompānijas taču pēc tam pārdod šķiroto plastmasu vai kartonu pārstrādei un saņem peļņu.

– Es varu pateikt tikai vienu: ja tiešām vēlaties nodrošināt atkritumu izvešanas kompānijām peļņu, tad, lūdzu, nešķirojiet atkritumus. Tieši tādi, nešķiroti atkritumi, šiem uzņēmumiem ļauj pelnīt vairāk. 

– Kā tas var būt?

– Atkritumu izvešanas operatori nogādās jūsu atkritumus šķirošanai vai apglabāšanai poligonā Getliņi, par ko mājai izrakstīs pieklājīgu rēķinu, kas iedzīvotājiem būs jāmaksā. Atkritumu izvešanas uzņēmumiem tas ir visdrošākais veids, kā saņemt naudu.

Bez līguma neiztikt

– Kādas izmaiņas skars mājas, kuras izmanto kopējos konteineru laukumus?

– Šo māju pārvaldniekiem nav jātaisa jauni laukumi pie katras mājas. Var teikt, ka iedzīvotājiem nekas nemainīsies.

– Bet kopējie laukumi ir problēma. Iedzīvotāji met atkritumus, kur pagadās, arī kaimiņu konteineros, rodas jukas ar izvešanas grafikiem un pakalpojuma apmaksu. Grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos kaut kā atvieglo stāvokli mājām, kuru iedzīvotāji lieto kopīgos atkritumu laukumus?

– Nē, jo atkritumu savākšanas un izvešanas organizēšana šādos kopējos laukumos ir pārvaldnieku ziņā. Es zinu, ka, piemēram, uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks kā atbildi uz sūdzībām par nesamērīgu maksu par kaimiņu atkritumu apsaimniekošanu izvērtē iespēju ierīkot mājai atsevišķu atkritumu savākšanas laukumu, bet pašvaldība neierobežo iedzīvotāju tiesības izmantot kopējos konteineru laukumus ar citām mājām. 

– Kādas izmaiņas gaida vasarnīcu un dārzu īpašniekus Rīgas teritorijā?

– Grozījumi RD noteikumos Nr. 87 noteic, ka īpašniekam, kurš savu nekustamo īpašumu izmanto tikai vasaras sezonā, ir pienākums noslēgt atsevišķu līgumu par atkritumu izvešanu no šīs adreses. Tagad noteikumos noteikts arī vasaras sezonas ilgums – no 1. maija līdz 30. septembrim.

– Agrāk Rīgas pašvaldības policijas inspektori uzskatīja, ka sezonas nekustamā īpašuma īpašniekiem nav nepieciešams no­slēgt atsevišķu atkritumu izvešanas līgumu, ja viņiem jau ir šāds līgums pastāvīgās uzturēšanās vietā Rīgā. 

– Tagad vasarnīcu un dārziņu īpašniekiem ir jānoslēdz atsevišķs līgums par atkritumu izvešanu vasaras mītnē Rīgas teritorijā un pastāvīgajā dzīvesvietā (ja tā ir daudzdzīvokļu māja, tad līgumu dzīvokļu īpašnieku vārdā slēdz apsaimniekotājs – red. piezīme). Turklāt, ja šajā adresē ir deklarēti ne vairāk kā divi cilvēki, īpašnieks var pasūtīt atkritumu izvešanu no vasarnīcas tikai vienu reizi mēnesī.

Lielgabarīta atkritumu otrā dzīve

– Kas mainīsies lielgabarīta atkritumu izvešanas kārtībā Rīgā?

– Patlaban daudzu māju pagalmos tiek uzkrātas milzīgas lielgabarīta atkritumu kaudzes. Pirmkārt, zem klajas debess šie atkritumi ātri vien aiziet bojā, kas izslēdz to atkārtotas izmantošanas iespēju. Otrkārt, iedzīvotāji, redzēdami, ka pagalmā ir nolikti dīvāni un skapīšu atlūzas, nomet arī paši savus atkritumus. Lai risinātu problēmu, noteikumu grozījumos pārvaldniekiem aizliegts uzkrāt lielgabarīta atkritumus atkritumu laukumos.

– Kā pārvaldniekam būs jārīkojas pēc grozījumu stāšanās spēkā?

– Viņš var iepriekš izveidot šādu atkritumu izvešanas grafiku un informēt par to iedzīvotājus. Tas nepieciešams, lai iedzīvotāji iznestu savus lielgabarīta atkritumus tieši izvešanas dienā.

Cits veids – pārvaldnieks mājas apsaimniekošanas līguma ietvaros lielgabarīta atkritumu izvešanu atstāj pašu dzīvokļu īpašnieku ziņā. Tas nozīmē, ka katrs dzīvoklis būs atbildīgs par savu krāmu un veco mēbeļu izvešanu.

– Pastāv varbūtība, ka šādā gadījumā iedzīvotāji savus vecos dīvānus uz kopīgo atkritumu laukumu iznesīs naktī. Tad pārvaldniekam joprojām būs jāorganizē to izvešana.

– Uzskatu, ka kopīgi organizēta atkritumu izvešana ir pareizāka. Tiesa, tādā gadījumā par katra dīvāna izvešanu nāksies maksāt visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem.

– Bēdīgi noraudzīties, kā uz izgāztuvi tiek aizvesti vēl joprojām izmantojami dīvāni vai krēsli.

– Jums ir taisnība, attiecībā uz lielgabarīta atkritumiem mums vēl ir neatrisināts uzdevums – kā dot šīm lietām otro dzīvību.

– Kā tas iespējams? 

– Mēs rīkojamies muļķīgi, vedot vēl derīgus dīvānus, galdus vai skapjus uz izgāztuvi. Ja tās ir labas mēbeles, tās var piedāvāt citiem cilvēkiem, izmantojot labdarības organizācijas. Rīgas iedzīvotāji labprāt dalās ar vecajām lietām, tas ir ļoti redzams apmaiņas lapās sociālajos tīklos.

– Kā pašvaldība var motivēt cilvēkus lietas neizmest, bet tās nodot?

– Daļējs problēmas risinājums varētu būt pašvaldības plānoto astoņu atkritumu šķirošanas laukumu atklāšana visā Rīgā. Iedzīvotājiem būs iespēja atvest atkritumus uz šiem laukumiem. Atsevišķi atkritumu veidi no viņiem tiks pieņemti par naudu, pārējie – bez maksas. Šādos laukumos būs iespēja novērtēt lielgabarīta atkritumus, piemēram, vecās mēbeles, un, ja tās izrādīsies derīgas lietošanai, nodot tās trūcīgiem cilvēkiem.

– Kad šie laukumi būs atvērti? 

– Pašlaik notiek projektēšana, pašus laukumus plānots atvērt 2022. gadā.

– Vai patlaban Rīgā ir publiskie laukumi, kur var nodot atkritumus?

– Pašlaik Vietalvas ielā un Spilves ielā 8E ir pieejami šķiroto atkritumu savākšanas laukumi.

Atkritumiem nav jākrājas pie mājas

– Kādi jauni pienākumi būs atkritumu izvešanas kompānijām?

– Noteikumu labojumos Rīgas dome ir skaidri noteikusi reaģēšanas laiku uz iesniegumiem par atkritumu ārpuskārtas izvešanu. 

– Kā šī prasība darbosies?

– Tagad, ja esošie konteineri ir pārpildīti, bet līdz atkritumu izvešanai pēc grafika vēl palikušas dažas dienas, pārvaldniekam ir pienākums pasūtīt ārkārtas izvešanu. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvim ir tiesības saskaņot šādu izsaukumu ar saviem grafikiem un paziņot – mēs brauksim, lai pirms termiņa iztukšotu jūsu stikla konteineru, bet darīsim to tikai pēc nedēļas.

Pēc jaunajiem noteikumiem operatora pienākums ir operatīvi reaģēt uz ārkārtas izsaukumu. Saņemot pārvaldnieka paziņojumu darbdienā līdz plkst. 12.00, operatoram jāveic papildu izvešana ne vēlāk kā nākamajā dienā. Ja paziņojums saņemts pēc 12.00, ārkārtas izvešana jāveic ne vēlāk kā 48 stundas pēc tā saņemšanas.

– Vai jaunajos noteikumu grozījumos tik tiešām ir paredzēts pārvaldnieka pienākums aizvērt konteinera vāku pēc atkritumu izvešanas?

– Jā, tā ir. Var jautāt, kāpēc pašvaldība ir ieviesusi noteikumos tādu maznozīmīgu detaļu. Paskaidrošu piemērā: līdz šim sētnieki labu mērķu vārdā atstāja neaizvērtus konteineru vākus, piemēram, papīra un kartona šķirošanai. Šķiet, ka tā ir vienkāršāk – iedzīvotājiem nevajag katru reizi pacelt un nolaist smago vāku. Patiesībā, tiklīdz sāk līt, papīrs un kartons samirkst un pārvēršas nederīgā masā, ko vairs nevar nodot pārstrādei un atkārtotai izmantošanai.

Ja ūdens nonāk konteinerā ar sadzīves atkritumiem, tad atkritumi kļūst smagāki.

Prasība turēt konteinera vāku aizvērtu daļēji risina problēmu ar kaijām un žurkām, kas no atvērtiem konteineriem iznēsā atkritumus.

– Kas noteikumos teikts par papildu rēķiniem par atkritumu, kuri nav ievietoti konteinerā, bet gan sakrauti blakus, izvešanu?

– Līdz šim, ja konteineri bija pārpildīti un atkritumu operators vēlējās savākt liekos atkritumus par papildu samaksu, viņam to vajadzēja saskaņot ar apsaimniekotāju. Atbilstoši jaunajai kārtībai operators liekos atkritumus var izvest patstāvīgi.

– Un izrakstīt papildu rēķinu?

– Jā, rēķinu var izrakstīt, ja papildu atkritumu apjoms pārsniedz konteinera tilpumu vairāk par 15%. Ja šādas situācijas atkārtojas, pārvaldniekam jāpārskata grafiks un jāpasūta biežāka atkritumu izvešana.

Atkritumu vadi joprojām ir aizliegti

– Kā Rīgas domes jaunajos noteikumos tiek risināta atkritumu vadu problēma?

– Ar Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma lēmumu atkritumu vadiem daudzdzīvokļu mājās jābūt slēgtiem. Šajā jautājumā bija daudz diskusiju, bet mēs atbalstām to pašu viedokli: atkritumu vadi ir aizliegti.

– Ko darīt, ja tiesībsargs Juris Jansons pēc rūpīgas situācijas izvērtēšanas secināja, ka pašvaldības prasība aizmetināt atkritumu vadus pārkāpj dzīvokļu īpašnieku tiesības?

– Jaunajos noteikumos formulējums ir mainīts. Pašvaldība vairs nepieprasa namu apsaimniekotājiem un dzīvokļu īpašniekiem fiziski aizmetināt atkritumu vadus, bet aizliedz to izmantošanu.

– Daudzi māju dzīvokļu īpašnieki ir saglabājuši atkritumu vadus savās mājās. Ko tagad pieprasa pašvaldība?  

– Noteikumos teikts: atkritumu vadus izmantot aizliegts. Mājas pārvaldniekam pašam jādomā, kā to izpildīt. Godīgi sakot, pašvaldībai nav datu par mājām ar atkritumu vadiem. Šajā ziņā mēs varam tikai reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām par atkritumu vadiem, kas nav bijuši slēgti.

– Ko sodīs par atkritumu vada izmantošanu – pārvaldnieku vai iedzīvotāju, kurš atkritumu vadā izmetis savu atkritumu maisu?  

– Ja policija, atsaucoties uz konkrētu sūdzību, konstatē atkritumu vadu izmantošanas gadījumu, tad sodīts tiks uzņēmums, kas apkalpo māju.

– Kāds ir mērķis, ieviešot jaunas prasības atkritumu šķirošanai Rīgā?

– Rīga paziņojusi par savu dalību Zero Waste City, lai kļūtu par pirmo pilsētu Latvijā un pirmo galvaspilsētu Baltijā bez atkritumiem. Tas nozīmē, ka atkritumiem jābūt pilnībā sašķirotiem un lielākajai daļai – novirzītiem uz pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Mums ir daudz uzdevumu, un  tuvākais ir jau pieminētā bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas organizēšana.