Siltuma pietiks visiem!

Uz iedzīvotāju jautājumiem atbild uzņēmuma Rīgas siltums speciālisti!

Oktobrī Rīgā sākās apkures sezona. Protams, daudzus iedzīvotājus interesē, cik lieli būs rēķini par siltumu un kam sūdzēties, ja radiatori dzīvoklī joprojām ir auksti. Uz jautājumiem par apkuri atbildēja uzņēmuma Rīgas siltums speciālisti.

– Kad Rīgā oficiāli sākas apkures sezona?

– Ēkās apkure tiek pieslēgta pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas, kad par to ir nobalsojuši vairākums dzīvokļu īpašnieku un savu vēlmi pauduši pilnvarotajai personai vai apsaimniekotājam, kurš ar iesniegumu vēršas pie Rīgas siltuma.

Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu/beigām akceptē to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku. Vienlaikus jāatzīmē, ka ir klienti, kuri apkuri neatslēdz arī vasaras mēnešos, lai arī drēgnajās un lietainajās vasaras dienās mājoklī pastāvīgi būtu komfortabli, ko nodrošina praktiski visās Rīgas ēkās uzstādītie automatizētie individuālie siltummezgli (ISM).

– Vai joprojām pastāv nosacījums, ka apkuri ieslēdz, ja vidējā āra gaisa temperatūra ir +8? Kas pieņem lēmumu par apkures pieslēgšanu mājai – Rīgas siltums, pārvaldnieks vai īpašnieku kopība?

– Daļa iedzīvotāju joprojām kļūdaini domā, ka apkure mājām tiek pieslēgta tad, kad vidējā āra gaisa temperatūra trīs diennaktis pēc kārtas nepārsniedz +8 grādus. Šāds noteikums nepastāv jau sen. Rīgā apkures sezonu var sākt sev vēlamā laikā, ar nosacījumu, ka mājai nav parādu par patērēto siltumu un siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai. Rīgā kārtība, kādā pieslēdz apkuri, ir nemainīga jau daudzus gadus –
dzīvokļu īpašniekiem ir jāvēršas pie savas ēkas apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ar lūgumu sākt apkures sezonu.

– Cik māju Rīgā saņem apkuri no Rīgas siltuma?

– 76% no visas siltumenerģijas, kas nepieciešama Rīgai, pārvada un sadala Rīgas siltums. 77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantoti dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Kopējais objektu skaits ir ap 8000 ēku (skaits nedaudz mainās – ir gan jauni klienti, kas katru gadu nāk klāt, gan arī tādi, kas, piemēram, uz rekonstrukcijas laiku atslēdzas).

– Cik māju šogad pārgāja uz alternatīvo apkuri un atvienojās no centrālās apkures?

– Pēdējos 12 mēnešos 14 ēkas atslēdzās no centralizētās siltumapgādes sakarā ar rekonstrukciju vai saimnieciskās darbības pārtraukšanu, un tikai 4 – pārejot uz alternatīviem apkures veidiem.

– Cik māju šogad pieslēdzās centralizētai apkurei no jauna?

– Pēdējos 12 mēnešos pieslēdzās ap 40 jaunu objektu, to skaitā ēkas, kas iepriekš bija atslēgušās no centralizētās siltumapgādes.

– Kādus labumus mājai dod individuālais siltummezgls?

– Nereti rīdzinieki ir pārsteigti, ka apkures sezonas laikā radiatori vienu dienu ir siltāki, citu – vēsāki. Šīs ir automatizētā individuālā siltummezgla priekšrocības – lai izmantotu siltumu racionāli un taupīgi, automatizētais siltummezgls nodrošina, ka, āra gaisa temperatūrai pazeminoties, radiatori kļūst siltāki, bet tad, kad tā paaugstinās, radiatori ir vēsāki. ISM dod iespēju regulēt temperatūru atbilstoši klientu komforta prasībām dzīvoklī vai maksātspējai noteiktam periodam pie noteiktām āra gaisa temperatūrām, nepieļaujot pārkuri. Vēlamos temperatūras parametrus nosaka ēkas apsaimniekotājs, vienojoties ar dzīvokļu īpašniekiem.

Mājas ievadā ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs, kurā tiek uzskaitīts tikai faktiski ēkā patērētais siltumenerģijas daudzums (cik iedzīvotāji patērē, tik tiek uzskaitīts), un tikai par to tiek izrakstīts rēķins.

– Cik māju Rīgā jau ir pieslēgušas apkuri?

– Patlaban situācija ir dinamiska, mainās pa stundām. Pašlaik apkure ir pieslēgta jau 6160 ēkām jeb 78,5%, kas izmanto Rīgas siltuma piegādāto siltumenerģiju, to skaitā 436 izglītības iestādēm un 137 ārstniecības iestādēm, 4585 dzīvojamajām ēkām, kā arī 1002 iestādēm jeb nedzīvojamajam fondam.

– Kādus modernizācijas darbus Rīgas siltums paveica šovasar, lai siltuma piegāde kļūtu drošāka un taupīgāka?

– Lai palielinātu centralizētās siltumapgādes konkurētspēju un nodrošinātu patērētājiem kvalitatīvu servisa līmeni, kā arī panāktu augstu siltumapgādes drošību, izmantojot modernas un efektīvas siltumapgādes tehnoloģijas, Rīgas siltums pastāvīgi investē modernizācijas projektos.

Gatavojoties apkures sezonai, esam veikuši virkni darbu. Pārbūvējuši aptuveni 8 km jaunu siltumtīklu bezkanāla tehnoloģijā, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu siltumapgādi, ir veiktas siltumtīklu hidrauliskās pārbaudes, kas ir visefektīvākā metode, kas ļauj pārliecināties par siltumtīklu drošību, samazinot apkures sezonā iespējamo siltumtīklu defektu skaitu, esam apkures sezonai atbilstoši sagatavojuši savus siltumavotus, kas ir 5 siltumcentrāles un 38 automatizētas gāzes katlumājas.

Pamanāmākie remontdarbi bija Brīvības ielā, kur šogad kopumā nomainīti siltumtīkli gandrīz 1,9 km garumā, un šo remontdarbu laikā Rīgas siltums, izbūvējot pagaidu siltumtīklus, nodrošināja karstā ūdens piegādi 249 ēkām, tādējādi visu remontdarbu laiku šo ēku iedzīvotāji saņēma karsto ūdeni. Darbus Brīvības ielā Rīgas siltums pabeidza augusta beigās, apsteidzot plānoto grafiku par 10%.

– Kādi defekti atklājās hidraulisko pārbaužu laikā?

– Kopumā tika veiktas 18 siltumtīklu hidrauliskās pārbaudes laika posmā no 9. maija līdz 25. jūlijam. Daugavas labā krasta hidrauliskā pārbaude šogad tika pabeigta rekordīsā laikā: lai nodrošinātu karstā ūdens padeves atjaunošanu tās pašas dienas vakarā 93% abonentu un vēl divu dienu laikā praktiski visiem pie Rīgas siltuma siltumtīkliem pieslēgtajiem abonentiem, bojājumu atklāšanā un novēršanā 24 stundu darba režīmā tika iesaistīti vairāk nekā 400 Rīgas siltuma darbinieku. Papildus tika piesaistītas 20 brigādes noplūžu likvidēšanai. Gadu iepriekš – 2016. gadā – Daugavas labā krasta siltumtīklu hidrauliskās pārbaudes nozīmīgāko bojājumu novēršana un karstā ūdens padeves atjaunošana vairāk nekā 90% abonentu tika nodrošināta trešajā dienā no pārbaudes sākšanas dienas.

Lielākais siltumtīklu plīsums tika konstatēts maģistrālās siltumtrases cauruļvadā DN 1200 (diametrs 1,2 m) Dzelzavas un Nīcgales ielu krustojumā, un pēc 29 stundu remontdarbiem karstā ūdens padeve 95 abonentiem tika pieslēgta divas dienas pēc pārbaudes sākšanas.

– Cik daudz siltuma saražo pats Rīgas siltums, un cik daudz un no kā uzņēmums iepērk?

– Galvenās siltumenerģijas ražotājas Rīgā ir valsts akciju sabiedrībai Latv­energo piederošās koģenerācijas stacijas, no kurām Rīgas siltums iepērk aptuveni 68% visas nepieciešamās siltumenerģijas. Patlaban aptuveni 2% siltuma tiek iepirkti no citiem uzņēmumiem. Pārējais siltumenerģijas apjoms tiek saražots Rīgas siltumam piederošajos siltumavotos: 5 siltumcentrālēs, kā arī vairākos desmitos mazu un vidēju katlumāju. No pašu saražotās siltumenerģijas arvien vairāk (patlaban – ap 30%) siltumenerģijas tiek saražots ar videi draudzīgo kurināmo – šķeldu.

– Kāds ir Rīgas siltuma siltumtīklu garums?

– Rīgas pilsētas kopējais siltumtīklu garums ir aptuveni 800 km, to skaitā siltumtīkli, kas pieder Rīgas siltumam, ir aptuveni 688 km.

– Kāda ir siltumnesēja temperatūra Rīgas siltuma siltumtīklos, un kā tā ir atkarīga no āra temperatūras?

– Temperatūra siltumtīklos ir noteikta saskaņā ar apstiprināto temperatūru grafiku uz Rīgas siltuma siltumtīklu piederības robežas: minimālā temperatūra siltumtīklos ir 66 grādi, bet maksimālā 95–120 grādi. Pazeminoties āra gaisa temperatūrai, turpgaitas temperatūra siltumtīklos tiek paaugstināta.

– Kā Rīgas siltums regulē siltuma daudzumu īpaši aukstā laikā?

– Siltumenerģijas daudzums tiek regulēts, paaugstinot vai pazeminot siltumnesēja temperatūru atbilstoši temperatūras grafikam, kas ir pievienots līgumam ar siltumenerģijas lietotāju (pie noteiktas āra gaisa temperatūras tiek nodrošināta noteikta siltumnesēja temperatūra).

Rīgas siltums piegādā rīdziniekiem tik daudz siltumenerģijas, cik nepieciešams. Pie zemas āra gaisa temperatūras ierasts, ka siltumenerģijas patēriņš aug, tomēr iedzīvotājiem pašiem ir iespēja izvēlēties ISM uzstādīt ekonomiskajā vai komforta režīmā, tādā veidā regulējot saņemto siltumenerģijas daudzumu.

– Cik daudz siltuma Rīgas siltums vidēji piegādā rīdziniekiem apkures sezonas laikā?

– 2016./2017. gada apkures sezonā klientiem nodotais siltumenerģijas apjoms bija 3,15 milj. megavatstundu (MWh), savukārt iepriekšējā apkures sezonā tas bija 2,86 milj. MWh.

Iedzīvotāji savas mājas ikmēneša siltumenerģijas patēriņu un to salīdzinājumu ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā var uzzināt Rīgas siltuma mājaslapā www.rs.lv sadaļā „Iedzīvotājiem” un tālāk sadaļā „Patēriņa salīdzinājums”. Šajā sadaļā tiek publicēta informācija par ēku siltumenerģijas patēriņu jau kopš 2015. gada oktobra.

– Cik liels siltuma daudzums tiek pazaudēts siltumtīklos pa ceļam līdz gala patērētājam? Kā mainās siltuma zudumu daudzums, Rīgas siltumam veicot siltumtīklu modernizāciju?

– Kopš darbības uzsākšanas 1996. gadā līdz šim brīdim ir samazināti siltuma zudumi par 701 tūkst. MWh pārvadē, kas ir gandrīz 2,6 reizes. Izvērtējot samazinājuma apjomu, varam secināt, ka ar šo daudzumu iespējams, piemēram, apkurināt visu gadu tādas pilsētas kā Rēzekni, Jēkabpili, Jūrmalu, Jelgavu un Ventspili kopā. Darbs pie siltuma zudumu samazināšanas notiek pastāvīgi, un pagājušajā finanšu gadā zudumu īpatsvars bija 11,87% no kopējā tīklā nodotā siltumenerģijas daudzuma, kas ir viens no labākajiem rādītājiem gan Latvijā, gan salīdzinot ar tuvējām kaimiņvalstīm.

– Vai apkures pieslēgšanas laikā ir iespējamas avārijas?

– Apkures pieslēgšanas laikā var notikt siltumnesēja noplūde, ja iedzīvotāji patvaļīgi maina sildķermeņus un atslēdz stāvvadus, tāpēc ir svarīgi saskaņot tehnisko dokumentāciju ar Rīgas siltumu un pieaicināt sertificētu speciālistu, veicot sildķermeņu nomaiņu.

– Kur vajadzētu ziņot par avāriju, ja Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotajā mājā būs plīsis apkures sistēmas stāvvads, radiators vai cirkulācijas caurule?

– Jāzvana uz Rīgas siltuma klientu diennakts bezmaksas tālruni 80 000 90.

– Ko darīt, ja pēc apkures pieslēgšanas radiatori dzīvoklī ir auksti vai tieši otrādi – dzīvoklis tiek pārkurināts?

– Ja ir līgums par ēku sistēmu iekšējo apkalpošanu ar Rīgas siltumu, jāzvana uz Rīgas siltuma klientu diennakts bezmaksas tālruni 80 000 90.

– Ar kādiem tarifiem Rīgas siltums iesāks apkures sezonu oktobrī, un kādas izmaiņas tarifā notiks nākotnē?

– Pamatojoties uz pēdējo AS Latvijas Gāze 10. aprīlī publicēto paziņojumu elektroniskajā vietnē Latvijas Vēstnesis par dabasgāzes tirdzniecības cenu, varam prognozēt, ka siltumenerģijas tarifs oktobrī ir un arī novembrī būs nemainīgs: 44,39 EUR/MWh bez PVN, un tas jau ilgstoši ir bijis zemākais gan Latvijas pilsētu, gan arī Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.

Informācija par siltumenerģijas tarifiem oktobrī EUR/MWh (bez PVN) Latvijas pilsētās pieejami šeit: https://www.sprk.gov.lv/jaunums/sakoties-apkures-sezonai-siltumenergijas-tarifi-bez-lielam-izmainam.

– Vai vēsturiski Rīgā ir bijuši masveida siltuma padeves traucējumi, un vai šāds situācijas ir iespējamas turpmāk?

Rīgas siltuma pastāvēšanas vēsturē nav bijuši gadījumi, kad masveidā tikusi traucēta siltumapgāde. Lai novērstu šādus iespējamos traucējumus un nodrošinātu nepārtrauktu siltumapgādi, vasarā, laicīgi gatavojoties nākamajai apkures sezonai, tiek veiktas siltumtīklu hidrauliskās pārbaudes un katlumāju apkopes, kā arī rekonstruēti siltumtīkli bezkanāla tehnoloģijā.

– Cik lieli ir rīdzinieku parādi par siltumu? Vai šogad parādiem ir tendence pieaugt?

– Ņemot vērā, ka pagājušā apkures sezona bija garākā Rīgas siltuma vēsturē, kā arī tā bija vēsākā pēdējo četru gadu laikā (attiecīgi rēķini kopsummā lielāki), mums bija bažas par to, kā klienti norēķināsies par iepriekšējā apkures sezonā patērēto siltumenerģiju.

Parāds ir līdzīgs kā iepriekšējā apkures sezonā, līdz ar to, ņemot vērā faktorus, kas iepriekš minēti, kā arī pateicoties zemajam tarifam, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, maksājuma disciplīna tikko aizvadītajā apkures sezonā bija pat mazliet labāka salīdzinājumā ar iepriekšējo.

– Situācija ar parādiem ir dinamiska, un tā mainās ik dienu, patlaban parāds ir ap 200 tūkst. eiro, un tas ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā.

– Kā Rīgas siltums informē dzīvokļu īpašniekus par parāda esamību?

– Pagājušajā apkures sezonā Rīgas siltums ir nosūtījis gandrīz 20 tūkstošus vēstuļu dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem par parāda esamību. Šie pasākumi tiek veikti, lai mudinātu iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties savas mājas pārvaldīšanas procesā, komunicēt ar mājas pārvaldnieku, sekot rēķinu par piegādāto siltumenerģiju apmaksai un savlaicīgi risināt jautājumu par līdzekļu uzkrājumu parāda nomaksai, tādējādi nodrošinot apkures sezonas uzsākšanu.

– Vai 2016/2017. gada sezonā Rīgā bija mājas, kuras nesaņēma apkuri parādu dēļ?

– Visas ēkas, kas bija ieinteresētas saņemt siltumapgādi, situāciju ar parādiem risināja un apkuri saņēma. Rīgas siltums nav ieinteresēts iedzīvotājus saldēt, tāpēc no savas puses veicam sistemātiskas preventīvas darbības, strādājot visu sezonu gan ar apsaimniekotājiem, gan informējot īpašniekus. Mūsu attieksmei pret visiem klientiem jābūt vienādai – ja parādi līdz nākamajai apkures sezonai ir jānomaksā, tad šāda prasība tiek izvirzīta visiem.

– Cik patlaban ir māju, kurām draud apkures nepieslēgšana?

– Pašlaik apkures sezona ir sākusies, pieslēgušās 78,5% ēku, parādus vēl ir iespēja nomaksāt visiem, tāpēc patlaban nav iespējams pateikt, vai būs ēkas, kuras netiks pieslēgtas.

– Vai varat nosaukt pārvaldniekus, kas vienmēr laicīgi norēķinās par pakalpojumu, un tos, kuriem veidojas neparasti lieli parādi?

Rīgas siltums izsaka pateicību visiem siltumenerģijas lietotājiem un ēku īpašniekiem/pārvaldniekiem, kuri savlaicīgi veic maksājumus par patērēto siltumenerģiju, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem nepārtrauktu siltumenerģijas piegādi un komfortablus apstākļus dzīvokļos. Kā labākos maksātājus šogad var minēt SIA Rīgas pilsētbūvnieks un SIA Strazdumuiža, DzĪKS: Pavadonis, Zasulauks, Pļavnieki, Lāčplēsis, Zolitūde, Purvciems, Zinātne, Pleskodāle, Ziemeļblāzma, Rododendrs-R un Imanta.

– Kādi būtu RS padomi iedzīvotājiem pirms apkures sezonas sākuma?

– No iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem redzam, ka daļa iedzīvotāju joprojām kļūdaini domā, ka apkure mājām tiek pieslēgta tad, kad vidējā āra gaisa temperatūra trīs diennaktis pēc kārtas nepārsniedz +8 grādus, tāpēc daļa rīdzinieku gaida, kamēr tiks pieslēgta apkure un salst. Pašlaik galvenais un svarīgākais būtu atgādināt, ka šāds noteikums jau sen nepastāv. Rīgā apkures sezonu var sākt sev vēlamā laikā, pie nosacījuma, ka mājai nav parādu par patērēto siltumu un siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.