Kādēļ pakalpojumu piegādātājs draud iedzīvotājiem atslēgt siltumu, bet pats neko nedara ar parādniekiem? Uzziniet, kādi brīnumi notiek mājās, ar individuāliem pakalpojuma līgumiem!
Sen taču zināma patiesība – monopolistam likumi nav rakstīti. Pašvaldības uzņēmums Jūrmalas siltums gandrīz 350 savā apkalpošanā esošās daudzdzīvokļu mājas aplīmējis ar bargām brīdinājuma lapelēm: nenomaksāsiet mājas parādu, tai skaitā arī par kaimiņu, mājas perspektīva – gaidāmajā ziemā paliksiet bez siltuma un karstā ūdens! Ko lai saka, – kūrortpilsēta ir panikā.
Kaimiņ, esi labs, samaksā par kaimiņu!..
Par skandālu, kas cienīgs saukties “Siltumgeita kūrortpilsētā Jūrmalā”, mums pastāstīja SIA Dzintaru namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Bogdanovs – apsaimniekotājs, kura pārvaldīšanā ir desmit mājas Jūrmalā.
Lūk, viņa stāsts:
– Saskaņā ar pakalpojuma piegādātāja Jūrmalas siltums brīdinājumā rakstīto, 46 dzīvokļu mājai Jelgavas ielā 13, Jūrmalā, šī gada 1. jūnijā parāda apjoms bija sasniedzis 29 866,16 eiro! Nav jābūt izcilam matemātiķim, lai ar dalīšanas paņēmienu uzzinātu, ka vidējais parāds katram dzīvokļa īpašumam, kas jāsamaksā monopolistam, ir ne lielāks un ne mazāks, kā 650 eiro! Kā šādā situācijā lai nekrīt panikā?!
Pārvaldnieks Jevgēnijs Bogdanovs ir veicis pats savu izmeklēšanu un lūk, ko mēs uzzinājām: astronomiskā parāda lauvas tiesu ir uzkrājuši bijušie dzīvokļu īpašnieki, kuri jau sen, pēc banku ierosinātām tiesvedībām par kredītu nemaksāšanu, savus īpašumus šajā mājā ir zaudējuši.
Spilgts piemērs ir šīs mājas 16. dzīvoklis. Pirms diviem gadiem pēc tiesas lēmuma šis īpašums tika pārdots piespiedu izsolē, kur to vispirms iegādājās māklerfirma, bet pēc tam kāda privātpersona.
– Taču visus šos gadus monopolists, – stāstījumu turpina Jevgēnijs Bogdanovs, – tāpat kā iepriekš, atvainojiet, – āža spītībā turpina pastkastītē ar numuru “16” uz iepriekšējās īpašnieces vārda ievietot rēķinu parāda apmaksai. Pie kam akurāti, mēnesi pēc mēneša audzējot summu, ko sastāda soda procenti. Un tagad šo, ar lielu bārdu noaugušo parādu, apmaksāt piedāvā pārējiem mājas iedzīvotājiem, kuru lielākajam vairumam sirdsapziņa attiecībā pret monopolistu ir pilnīgi tīra...
Monopolists izdevību garām nelaiž
Grūti nepiekrist šādam pieredzējušā pārvaldnieka argumentam:
– Bijusī 16. dzīvokļa īpašniece savu parādu Jūrmalas siltumam ir sakrājusi 9 tūkstoši (!) eiro apmērā. Katram skaidrs, ka to nav iespējams paveikt ne viena, ne divu, pat ne trīs gadu laikā... Tas nozīmē, ka pakalpojuma piegādātājam vērsties ar prasījumu tiesā laika bija vairāk nekā pietiekami. Tikai viņš to nav darījis. Tagad šis parāds pieskaitāms tā sauktajiem “bezcerīgajiem”.
Interesanti, ka par šādiem parādiem ir atrodama stingra norāde likuma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums 17. 4 pantā, kur teikts: “Šā likuma 14. panta 4.3 daļā minētajā gadījumā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu” (ar minēto 14. panta 4.3 gadījumu saprotot situāciju, kad ”konstatēta dzīvojamās mājas īpašnieka maksātnespēja vai dzīvojamās mājas īpašnieks miris un ar obligāto izdevumu vai citu ar mājas pārvaldīšanu saistītu parādu piedziņa nav iespējama”).
– No mums zināmiem faktiem izriet, ka Jūrmalas siltums nodarbojas ar visīstāko dienesta viltošanu?! – taisnīgas dusmas pauž pārvaldnieks Jevgēnijs Bogdanovs, – tai vietā, lai norakstītu neatgūstamu parādu, viņš to “piemet” pašlaik dzīvojošo īpašnieku, – godīgi maksājošo klientu, rēķiniem. Pēc pārvaldnieka aptuveniem aprēķiniem, ar šādu pašu paņēmienu mājai “pieskaitīti” neatgūstamie parādi vairāk nekā 20 tūkstoši eiro apmērā.
Lai pārliecinātos, pārvaldnieks mums piedāvā aplūkot beidzamo rēķinu, ko monopolists ir piestādījis dzīvokļu īpašnieku biedrībai Jūrmala – Jelgavas 13 (aprakstītās mājas dzīvokļu īpašnieki savu daudzdzīvokļu māju ir pārņēmuši valdījumā un nodibinājuši minēto biedrību). Rēķina summa ievērojami atšķiras no cipara, kurš uzrādīts visā mājā izlīmetajās biedinošajās lapelēs. Rēķinā parāda apjoms ir sešas reizes mazāks un sastāda 4394,09 eiro (pamatparāds) un 334,17 eiro (sods – nokavējuma nauda).
– Starp citu, jebkurš viltojums Latvijā ir krimināli sodāms nodarījums, – atgādina pārvaldnieks Jevgēnijs Bogdanovs.
Ko paredz likums?
Mēs rūpīgi iepazināmies ar jau pieminētā likuma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums 17. 4 pantu, kurā precīzi noformulēta pakalpojuma piegādātāja kompetence. Tur teikts, ka “Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par sniegto pakalpojumu. Kontrole ietver pienākumu: 1. sagatavot un izsniegt izziņu par maksājumiem; 2. sagatavot paziņojumu par parāda esamību un nodot to adresātam; 3. savlaicīgi celt tiesā prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi”... Tātad, likumā nav ne vārda, kas attaisnotu monopolista uzsākto “lapiņu kampaņu”, kuras vienīgais sasniegtais rezultāts ir panika visas pilsētas mērogā.
Biedinošie paziņojumi par parāda esamību ir bezadresāta sūtījumi, kaut arī visiem šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem ar Jūrmalas siltums ir noslēgti individuāli līgumi, tā kā no mājas uzcelšanas dienas viņi veic tiešos norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem. Tieši tādēļ brīdinājumus vajadzēja nevis salipināt koplietošanas telpās kur pagadās, bet akurāti ievietot katra dzīvokļa – grēcinieka pastkastītē. Bez tam biedinošajās lapelēs ne tikai nav uzrādīts adresāts, nav arī atbildīgās amatpersonas paraksts un paziņojuma sagatavošanas datums... Parāda apmērs parādās kā no gaisa pagrābts – bez skaidrojuma par tā izveidošanos: pa gadiem, pa dzīvokļu īpašumiem, uz kādu parāda daļu uzsākta tiesvedība, un citām ziņām...
– Bezjēdzīgi papīri! – turpina pukoties Jevgēnijs Bogdanovs. – Lūk ar ko nodarbojas uzņēmums, kuram 100% daļu īpašnieks, starp citu, ir pašreizējais Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis...
Ja profanācija kļuvusi par dzīves stilu...
[Profanācija – izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu). // Terminu un svešvārdu vārdnīca.]
Bez visa iepriekš konstatētā, atklātas profanācijas pazīmes mēs saskatījām vēl daudzās monopolista darbībās. Piemēram, nolēmām noskaidrot: vai parādnieka nesniegšana tiesā, lai piedzītu parādu civiltiesiskā kārtībā, ir izņēmuma gadījums (kā situācijā ar jau pieminēto mājas Jelgavas ielā 13, 16. dzīvokļa īpašnieci), vai arī parasta parādība kūrortpilsētas monopolista darbībā?
Uz pirmo mūsu jautājumu, kā galvenais ierocis (tiesa) tiek izmantots cīņā ar parādniekiem, Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš ziņoja mundrā mažora toņkārtā: “Tiesās mēs vēršamies ļoti aktīvi...” Savukārt pēc lūguma konkretizēt šo apgalvojumu, ieskanējās pilnīgi pretējas minora melodijas: “Patiesībā parāda atgūšanu ar tiesas starpniecību mēs izmantojam kā galējo metodi, jo tiesvedības ir ļoti ilgstošas un dārgas. Uzņēmuma tarifos nav iekļauta pozīcija, kas segtu izdevumus, saistītus ar tiesvedībām.Tādēļ mēs katru reizi izvērtējam savas finansu iespējas pirms uzsākam kārtējo tiesas prāvu. Uzņēmums 2016. gada budžetā ir nolēmis palielināt izdevumu apjomu šādiem mērķiem...”
Interesanti uzzināt, kāds gan ir uzņēmuma parādnieku apjoms? – šādu jautājumu arī uzdodam. Un noelšamies, saņemot atbildi: “4 877 308 eiro...”. Teju 5 miljoni! Salīdzināšanas pēc, noder atcerēties kādu citu skaitli – AS Rīgas siltums uz šī paša gada 1. maiju bija aptuveni tikpat liels parādu apjoms, tikai galvaspilsētas monopolists apkalpo 20 reizes lielāku dzīvojamo māju skaitu, tas ir 7000 pret 350!
Strīdam nav vietas – kūrortpilsētas siltumpiegādes uzņēmums ir gaužām slikti izmantojis galveno ieroci cīņai ar parādniekiem. Daudz lētāk un vienkāršāk taču ir mājas aplīmēt ar biedinošām lapelēm: ja nu kādam tomēr nervi neizturēs...
Vēlreiz par nesakritībām
Vērsāmies vēlreiz pie Vītoliņa kunga, lai saprastu, kā izskaidrot parāda apmēru nesakritības oficiālajos rēķinos un publiskajā telpā salīmētajām lapelēs? Kā piemēru nosaucām mums zināmo adresi – māju Jelgavas ielā 13.
– Tā ir vienreizēja kļūdīšanās... – pasteidzās atspēkot monopolista pārstāvis. – Lai mājas pārstāvis atnāk pie mums uz ofisu un ar visu tiksim skaidrībā...
– Bet mājai Jurģu ielā 12, kur nesakritība parāda lielumā ir gandrīz desmitkārtīga, un pārējās manis pārvaldītajās astoņās mājās, kur arī nesakrīt parādu summas? Tā arī Vītoliņaprāt ir vienreizēja kļūdīšanās?”, sarkastiski prāto Jevgēnijs Bogdanovs.
Jūrmalas siltums jāmaina saimniekošanas veids
Lapiņu izlīmēšanas kampaņu Jūrmalā lūdzām komentēt juridiskā biroja Lex magnus juristam Uģim Rengartam (biroja adrese: Bruņinieku ielā 22, Rīgā).
Piedāvājam jurista secinājumus:
– Latvijas Civillikuma 1 pants noteic, ka: “Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.”, Komerclikuma 169. pants – “[Uzņēmuma] Valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam”, bet Negodīgas komercprakses aizlieguma likums 4. pantā nosaka vienkārši un nepārprotami: “Negodīga komercprakse ir aizliegta”.
– Vērtējot pakalpojuma piegādātāja izplatītos paziņojumus (zinot, ka starp abām pusēm spēkā ir vienošnās par tiešajiem norēķiniem), kuros ir piedraudēts, ja vieni dzīvokļu īpašnieki nesamaksās citu iedzīvotāju parādus, tad pakalpojums netiks pieslēgts, – var izdarīt tikai vienu secinājumu – šādā darbībā ir saskatāmas negodīgas komercprakses pazīmes. Tādā kārtā šāda prakse var tikt vērtēta kā nonākusi pretrunā ar pienākumu pildīšanu pēc labas ticības principa. Ja pakalpojuma piegādātājs strādātu profesionāli, tad viens no pirmajiem pasākumiem būtu laicīgs darbs ar parādniekiem, kura ietvaros, nepieciešamības gadījumā, iespējama arī vēršanās tiesā. Līgums par tiešajiem norēķiniem paredz šādas tiesības, kā arī tiesības piemērot līgumsodu, ja maksājumu termiņi tiek kavēti.
– Pakalpojuma piegādātāja atbildē žurnālistam norādīts, ka apkalpojot vairāk nekā 350 māju, kopējais parādu apjoms sastāda nepilnus 5 miljonus eiro. Var izdarīt secinājumu, ka katra māja ir parādā vidēji 13 tūkstošus eiro. Šādi rādītāji nekādi neliecina par profesionālu darbu ar parādniekiem. Savukārt paziņojums, ka gadījumā, ja konkrētu parādnieku saistības nesamaksās pārējie dzīvokļu īpašnieki, tad pakalpojums, kas ir svarīgs izdzīvošanai ziemas periodā, vispār netiks pieslēgts, jāvērtē kā ļaunprātīga varas izmantošana un absolūti neprofesionāla darbība, kas aizliegta ar likumu.
Savukārt, profesionāla un likumam atbilstoša komercdarbība paredz, ka konkrēta parāda piedziņa tiek vērsta pret konkrētu subjektu, turklāt izmantojot visus nepieciešamos atļautos paņēmienus.
Kā šinī situācijā rīkoties apzinīgajiem dzīvokļu īpašniekiem?
Nekavējoties rakstveidā vērsties pie pakalpojuma piegādātāja un pieprasīt informāciju par konkrētās mājas parādniekiem, kā arī par to, kādas darbības tikušas izmantotas parāda atgūšanai. Labi būtu, iesniedzot pakalpojuma piegādātājam savu rakstveida pieprasījumu, saņemt atzīmi par saņemšanu, lai iespējama strīda gadījumā to varētu izmantot tiesā kā pierādījumu. Gadījumā, ja pakalpojuma piegādātājs nav izmantojis visas iespējamās darbības konkrēta dzīvokļa īpašnieka parāda atgūšanai, pakalpojuma nepieslēgšana būs prettiesiska darbība.