Iedzīvotājus, kuri kāpņutelpās ir uzstādījuši papildu durvis vai aizsargrestes, gaida neparedzēti tēriņi. Gan durvis, gan restes nāksies demontēt. Pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks iedzīvotājus ir informējis, ka 2019. gada decembrī visas durvis un aizsargrestes tiks demontētas.
Norobežojošās restes–durvis kāpņutelpās visbiežāk tiek uzstādītas 119. sērijas ēkās. Iedzīvotāji tādas uzstādīja kā papildu nodrošinājumu pret zagļiem. Turklāt šīs sērijas kāpņutelpu plānojums to atļāva veikt bez papildu būvdarbiem.
Baidoties no zagļiem, tā rīkojās arī kādas mājas Zolitūdē iedzīvotāja Olga, vēsta LTV7 ziņu raidījums krievu valodā.
„Šīs restes mēs uzstādījām vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Par pamudinājumu kalpoja tas, ka piedzīvojām aplaupīšanas mēģinājumu. Nekavējoties vērsāmies firmā, kura mūsu sērijas mājā uzstāda dzelzs restes. Mums šeit jau bija koka durvis, un tās mēģināja atvērt, par ko liecināja urbšanas pēdas – koka skaidas uz grīdas,” stāstīja Olga.
Nesen Olga saņēma uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks vēstuli, kurā pavēstīts, ka dzelzs restes tikšot demontētas, jo tās neatbilstot ugunsdrošības prasībām. Minētais lēmums pieņemts un vēstule sagatavota pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudes mājā.
„Restes ir uzstādītas koridoros, kuri ir evakuācijas ceļi ugunsgrēka gadījumā. Ja durvis nevar atvērt trīs sekunžu laikā, tās ir šķērslis evakuācijas laikā un cilvēki nespēs izglābties. Uzstādīt durvis, kur vien iegribas, nav atļauts. Taču, ja durvis ir sagribējies uzstādīt evakuācijas ceļā, tad tām ir jāatbilst noteiktām prasībām, kuras jāsaskaņo pirms uzstādīšanas,” atzīmēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Agrita Vītola.
Pēc iedzīvotājas Olgas teiktā, durvju uzstādīšana viņai ir izmaksājusi 300 latu, bet apsaimniekošanas uzņēmums par kaut kādu saskaņošanas nepieciešamību nav brīdinājis.
Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns sacīja, ka viņa pārstāvētā uzraugošā institūcija saskaņojumu durvju vai restojuma uzstādīšanai kāpņutelpās nav devusi, nedod un nesaskaņos arī nākotnē.
„Būvvalde šādus būvdarbus nesaskaņo – nedod atļauju durvju uzstādīšanai. Visos gadījumos, kur ir uzstādīts šāds norobežojošs restojums, tā ir patvaļīga būvniecība. Ļoti iespējams, ka iedzīvotāji vienkārši nezināja par nepieciešamību saskaņot un kāds konstrukciju uzstādīja, jo tāds bija pasūtījums. Ja mājas pārvaldnieks vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests konstatē pārkāpumu, tad šīs konstrukcijas ir jādemontē,” skaidro Edgars Butāns.
Sanāk, ka visās mājās, kurās bija un joprojām ir aizsargrestes kāpņutelpās, tās tur atrodas tikai tādēļ, ka uzraugošās iestādes par to esamību nav zinājušas. Bet, kolīdz uzzinās, tā pieņems lēmumu. Vismaz tā sola uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks. Ja iedzīvotāji demontāžu neveiks paši, to darīs apsaimniekotāja darbinieki, bet rēķinu maksās visa māja.