Kaķu saimnieci mēģina izlikt no trīsistabu dzīvokļa Rīgā
Vientuļā un labsirdīgā pensionāre Regīna Š. tālajos 90. gados deva pajumti mazai kaķenītei. Pēc gandrīz 30 gadiem viņas trīsistabu dzīvoklī Rīgā dzīvoja jau 32 kaķi. Protams, kaimiņiem tas nepatika, un par ķepaiņu koloniju drīz uzzināja varas iestādes. Regīnai paziņoja, ka viņa cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, kaķus konfiscēja un viņu bijušajai saimniecei par ņaudētāju uzturēšanos dzīvnieku patversmē atsūtīja rēķinu gandrīz 6200 eiro apmērā. Tiesu izpildītāja iesaistīšanās summu palielināja līdz 7300 eiro. Šādas naudas Regīnai nav, un tagad tiesu izpildītājs var atņemt viņai dzīvokli.
Visa pensija – kaķiem
Pirmā kaķenīte pie Regīnas pienāca uz ielas, sievietei ejot uz veikalu. Pēc kāda laika kaķu mammai piedzima mazuļi, bet kaķene kaut kur aizklīda. Regīna visiem kaķēniem ļāva uzaugt savā dzīvoklī. Kopš tā laika kaķi tajā vairojās dabiskā veidā.
– Uzskatu, ka dzīvniekam ir jādzīvo, arī jāvairojas tā, kā viņš vēlas, – savu nostāju komentē pensionāre. – Pēdējos divdesmit gados manā dzīvoklī regulāri dzima kaķēni.
Sākumā Regīna saviem lutekļiem ļāva staigāt ārā. Kad kāpņu telpas durvis tika aprīkotas ar koda slēdzeni, viņa dzīvniekus laukā vairs nelaida (vienu no kaķiem smagās durvis saspieda, un viņš gāja bojā), tāpēc svaigu gaisu viņi elpoja uz balkona.
Laika gaitā kaķu kolonija kļuva lielāka. Pagājušā gada jūlijā Regīnas 60 m2 dzīvoklī mitinājās 32 kaķi – 28 pieauguši un četri mazuļi. Lai viņus pabarotu, Regīna ik dienu pirka sešas 400 g kaķu barības bundžas un sauso barību, katru reizi tērējot aptuveni 7 eiro.
– Kaķi ēda, cik gribēja, es viņiem neko neliedzu. Lai dzīvniekus uzturētu, savākšanas punktā nodevu visu, ko vien varēju, arī pudeles un alumīnija skārdenes, vasarā pārdevu pašas lasītas ogas un sēnes, – stāsta mums sieviete.
Šo mīlestību pret dzīvniekiem ievēroja arī kaimiņi. Specifiskā smaka sāka izplatīties visā kāpņu telpā. Nelabvēļi un, kā saka pati pensionāre, sūdzībnieki par antisanitārajiem apstākļiem paziņoja atbildīgajām iestādēm.
Kaķu banda
– Reiz, nākot no veikala, pie kāpņu telpas durvīm satiku policistus, kuri ļoti gribēja ieskatīties manā dzīvoklī. Sapratusi, ka policisti neatkāpsies, ielaidu viņus dzīvoklī.
Pašvaldības policistus sagaidīja visa Regīnas kaķu banda. Amatpersonas apstulba, turklāt ne tikai no ūsaiņu skaita vien.
– 30 gados kaķi manu dzīvokli ir pārvērtuši par elli. Jā, man ir antisanitāri apstākļi. Teikšu godīgi, visu kārtot un tīrīt vairs nebija spēka, – neslēpj Regīna.
Policisti izjautāja saimnieci par kaķu dzīves apstākļiem un uzrakstīja administratīvo aktu. Videosižetu pēc tam parādīja televīzijā, un Regīna kļuva populāra. Sieviete stāsta, ka nav varējusi ne iziet pagalmā, ne ieiet veikalā – uz viņu burtiski rādījuši ar pirkstiem.
No saimniekiem neņem
Pēc dažām dienām, 2018. gada 21. augustā, pie pensionāres ieradās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki.
– Atnāca, uzvilkuši halātus un bahilas, it kā šeit būtu ķīmiskais vai radioaktīvais piesārņojums. Es te dzīvoju 30 gadus un esmu dzīva un vesela, bet viņi baidās saķert kādu infekciju! – dusmojas Regīna.
Darbinieki konstatēja vairākus Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai pārkāpumus. Piemēram, nevienam kaķim nav pases un vakcinācijas apliecības.
– Kur lai ņemu naudu, lai maksātu par vakcīnām? Pašai ir grūti iztikt! – ar sašutumu saka sieviete.
Regīnai pārmeta, ka viņa dzīvniekiem neesot nodrošinājusi tādus apstākļus, lai viņi netraucētu citiem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Inspektori arī konstatēja, ka kaķi tiek turēti antisanitāros apstākļos. Uzrakstījuši administratīvo protokolu, PVD darbinieki Regīnai ieteica atdot mājdzīvniekus kaut kur citur un deva mēnesi laika.
Regīna zvanīja uz patversmēm, bet tajās atbildēja, ka kaķus neņems, jo nav līdzekļu, lai viņus uzturētu. Savukārt, ja dzīvnieki tiks oficiāli konfiscēti, valsts apmaksās viņu uzturēšanu.
– Es situāciju izskaidroju vienam no PVD inspektoriem, – atceras pensionāre. – Viņš ierosināja, ka kaķus patiesi varētu konfiscēt. Es to uztvēru kā izeju no situācijas. Man pat apsolīja, ka nebūs jāmaksā soda nauda, jo es nekādi netraucēju PVD darbam.
Pagājušā gada 24. augustā PVD darbinieki atbrauca pie Regīnas un sāka kaķus likt pārnēsājamajās kastēs.
– Raudu, kad atceros tās šausmas. Mani mīluļi skrēja pie cilvēkiem, nesaprotot, ka viņus grib vest prom. Pēc tam sāka slēpties, kur vien var, tomēr PVD darbinieki noķēra gandrīz visus, – atminas Regīna.
Paslēpties izdevās tikai vienai kaķenei. Vakarā viņa sagaidīja saimnieci, sēžot istabas vidū. Pārējos dzīvniekus nogādāja dzīvnieku patversmē Ulubele, kur viņus vakcinēja un sterilizēja. Operēja pat 15 gadus veco senioru.
– Kam tas bija vajadzīgs? – pārdzīvo Regīna. – Viņš jau tā gandrīz nestaigāja, būtu ļāvuši kaķim mierīgi mājās nomirt.
Atdot dzīvokli par kaķiem
Septembrī Regīna saņēma vēstuli, kurā PVD informēja par 25 eiro lielu soda naudu. Sieviete atzinās, ka negrasījās to maksāt un drīz aizmirsa par vēstuli. Savukārt aprīlī kaķu tante uzzināja, ka viņa ir parādā arī 6200 eiro. Nodrošinājuma valsts aģentūra nolēma no Regīnas piedzīt naudu, kas tika iztērēta trīsdesmit kaķu uzturēšanai patversmē Ulubele. Laika posmā no 2018. gada 24. augusta līdz 19. septembrim, kad tika pieņemts galīgais lēmums par kaķu konfiskāciju, viņu uzturēšanai esot iztērēti 6180,42 eiro.
Apstrīdēt šo lēmumu sieviete drīkstēja mēneša laikā. Tomēr Regīna ierakstītajai vēstulei nepievērsa uzmanību, un viņas lietu uzticēja tiesu izpildītājam. Pašlaik kopējais parāds ir palielinājies līdz 7300 eiro.
– Es kaķiem tērēju ap 200 eiro mēnesī. Ar ko viņus baroja patversmē, ja četrās nedēļās iztērēja vairāk nekā 6000 eiro? – brīnās pensionāre.
Kā gan viņa, maznodrošināta pensionāre, lai samaksā šādu summu? Vai no viņas drīkst prasīt šādu naudu?
Ņem no tiem, no kā var paņemt
Patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone pastāstīja, ka nelegālajiem kaķu audzētājiem parasti prasa apmaksāt dzīvnieku uzturēšanas izdevumus.
– Šiem cilvēkiem ir jāatbild par to, ka mocīja dzīvniekus, – uzskata I. Džonsone, tomēr, viņasprāt, Regīnas gadījums neiekļaujas nekādos standartos.
– Daži cilvēki savāc ielas kaķus un domā, ka viņus glābj, tomēr šie cilvēki neaprēķina savus spēkus un rada problēmas gan sev, gan apkārtējiem. Kad pie Regīnas atnāca pārbaude, sieviete pati atzina, ka netiek galā ar dzīvniekiem, un nelika šķēršļus viņu konfiscēšanai. Domāju, ka atņemt viņai vienīgo mājokli nav taisnīgi.
Tomēr nelaimīgajai sievietei ir kāda iespēja. Ja persona ir trūcīga vai maznodrošināta, iepriekš minētos dzīvnieku uzturēšanas izdevumus sedz valsts. Tātad pensionārei ir jāpasteidzas un jāatjauno maznodrošinātās personas statuss. Tad visu viņas parādu apmaksās valsts, – ieteica I. Džonsone.