Galvaspilsēta ievieš jaunu maksu pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, atvieglojumi – tikai dažiem.

Rīdzinieku ilggadējais ieradums, dzīvojot pašvaldības un neprivatizētā mājoklī, maksāt tikai par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kļūst par pagātni. Rīgas dome ir apstiprinājusi jaunu kārtību: no 2026. gada 1. jūlija par pašvaldības kvadrātmetru lietošanu tiks iekasēta pilnvērtīga īres maksa. Turklāt vislielākie rēķini gaida tās ģimenes, kuras pašvaldības dzīvokļos iemitinājušās pirms 2002. gada.

Precīzs aprēķins ļauj jau laikus saprast, kam vērts pieteikties palīdzībai un kam sociālais dienests to var atteikt

Mājokļa pabalsts Latvijā uz laiku pieaugs, un palīdzību komunālo rēķinu apmaksai varēs pieprasīt pat tās ģimenes, kuras iepriekš nekvalificējās naudas saņemšanai. Šonedēļ Saeima pieņēma atbilstošus grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

Valdība vienojusies, lai pēc komunālo maksājumu nomaksas iedzīvotājiem paliktu vairāk līdzekļu maizei

Koalīcija ir vienojusies palielināt mājokļa pabalsta aprēķina koeficientu par 0,4 visām četrām saņēmēju grupām. Par to pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").

Kāpēc rīdzinieki nav īpaši priecīgi par komunālo līgumsodu atcelšanu un kādi ir īsti risinājumi?

Aiz loga ir 2026. gada februāris ar anomālu aukstumu. Uztraukums par topošajiem apkures rēķiniem liek rīdziniekiem nopietni aizdomāties par malkas apkuri un vectēvu kažokiem. Tikmēr Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā karsti, bet, diemžēl, tikai no politiskajām diskusijām.

Staņislavs Bogdanovs, Rīgas lielākās 400 dzīvokļu mājas pilnvarotā persona, pastāstīja par savu darbu.

Staņislavs Bogdanovs, mājas vecākais Rīgā, Ozolciema ielā 18, viesojās projekta "Darām kopā!" studijā un pastāstīja par cīņu ar birokrātiju, noslēpumiem, kā ietaupīt 30% no siltumenerģijas rēķiniem, un to, kāpēc aktīvam iedzīvotājam nav jābaidās uzņemties atbildību pat par ļoti lielu daudzdzīvokļu māju.

Kāpēc pieaudzis nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvokli un zemi? Skaidrojam!

“Man pieder divi dzīvokļi parastās Rīgas sērijveida mājās,” raksta mūsu lasītājs Ojārs. “Šonedēļ no pašvaldības saņēmu paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli par 2026. gadu. Sanāk, ka šogad man jāmaksā 83 eiro, turpretī 2025. gadā nodoklis par mājokli un zemi bija tikai 77 eiro. Kāds ir šī pieauguma iemesls?”

Stāsta Staņislavs Bogdanovs, kurš ir pilnvarotais pārstāvis Latvijas lielākajā daudzdzīvokļu mājā ar 400 dzīvokļiem

Zvērināts advokāts Normunds Šlitke – par zemes īpašnieku uzvaru Satversmes tiesā!

Šonedēļ namu apsaimniekotājs Rīgas namu pārvaldnieks publicēja jaunu, labotu apsaimniekošanas līguma redakciju. Līgums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, ja vien dzīvokļu īpašnieki nenobalsos pret.

Atgādinām, ka līguma pirmā versija izraisīja nopietnu neapmierinātību ne tikai iedzīvotāju, bet arī Rīgas domes deputātu un galvaspilsētas Mājokļu un vides departamenta amatpersonu vidū.

Rīgas namu pārvaldnieks starp biržas ambīcijām un iedzīvotāju dumpi

Lielākais namu pārvaldnieks Baltijā – Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) – ir nonācis “ideālās vētras” centrā. Nesen izskanēja paziņojumi par Rīgas domes plāniem pārdot uzņēmumu kopumā. Lēmumprojektu bija sagatavojis pašvaldības izpilddirektors un RNP vadība. Lai gan vicemērs Edvards Ratnieks apturēja tā virzību, vai tas ko mainīja?

Vai Rīgas galvenās namu pārvaldes vadība gatavojas atkāpties, un kad iedzīvotāji uzzinās savas mājas apsaimniekošanas līguma nosacījumus? Pētām strīdīgo jautājumu.

Namu pārvaldnieks “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pēc pašvaldības un iedzīvotāju pieprasījuma ir ieviesis grozījumus savā jaunajā līgumā, kuram jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Tas pilnībā mainīs attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un namu pārvaldnieku. Atgādinām, ka rīdzinieki kategoriski nepiekrīt dokumentam, kas daudzās mājās stāsies spēkā automātiski. Kā namu pārvaldnieks mainīja savu piedāvājumu sabiedrības un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) spiediena rezultātā?

Latvijas Valsts kontrole ceļ trauksmi: māju siltināšanas izmaksas pieaug divreiz ātrāk, nekā vajadzētu, un daudziem iedzīvotājiem šādas cenas nav pieejamas!

Valsts kontrole publicējusi starpziņojumu par dzīvojamo māju renovāciju. Siltināšanu traucē būvdarbu dārdzība un nepilnības valsts atbalsta sistēmā. Tās ir nopietnas problēmas, kas apdraud valsts klimata mērķu sasniegšanu.