Viss kas jāzin par savu māju!

Rīga – stabils atpalicējs valstī Drukāt E-pasts
Sestdiena, 17 septembris 2016 14:23

Valstī nenoliedzami ir sācies māju renovāciju otrais vilnis, tomēr darbi nesokas, kaut arī Latvijai no ES struktūrfondiem laika periodā līdz 2020. gadam piešķirti 150 miljoni eiro! Turklāt Latvijai ir īpaši izdevīgi nosacījumi, jo ES struktūrfondu līdzfinansējums var sasniegt pat 50%, lai gan vidēji Eiropā tas ir tikai 15–20%.

Kādēļ galvaspilsēta tik ļoti slinko?

No dažādiem avotiem izriet, ka Latvijā siltināšana ir nepieciešama vēl vismaz 90% no visa dzīvojamā fondā ietilpstošajām ēkām.

Turklāt iedzīvotāju, apsaimniekotāju un politiķu viedokļi attiecībā uz renovāciju ir visai atšķirīgi.

Pagājušās nedēļas Rīgas domes sēdē par to, kas kavē rīdziniekus siltināt ēkas, opozīcijas deputāts Nils Josts bija pieprasījis uz sēdi ierasties Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta pārstāvjiem un uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) speciālistiem. Pašvaldības uzņēmumu pārstāvēja uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļas vadītājs Juris Romaņenko, kurš apgalvoja, ka gausā siltināšanas gaita nav vis apsaimniekotāja vaina, bet gan daudzu apstākļu sakritības rezultāts.

“No visām RNP pārvaldīšanā esošajām mājām aptuveni 90% investīcijas atjaunošanā nav iespējams ekonomiski pamatot vai arī tās nevar izpildīt maksājumu disciplīnas un pozitīva finanšu līdzekļu atlikuma kritērijus. Tas nozīmē, ka 90% māju atjaunošanu nav iespējams veikt, neradot dzīvokļu īpašniekiem papildus maksājumu slogu, – skaidroja J. Romaņenko. – Turklāt ņemot vērā ALTUM sagatavoto energoefektivitātes kalkulatoru, valsts atbalsta programmas nosacījumus var izpildīt ne vairāk kā 200 mājas.

Šobrīd Rīgā no milzīgā (aptuveni 4800) RNP apsaimniekošanā esošo māju skaita ar ES līdzekļiem ir renovētas tikai 5 (!), ko uzņēmuma pārstāvis skaidroja ar dzīvokļu īpašnieku izvēli par labu pakāpeniskam mājas remontam. Tā piemēram, pēdējo piecu gadu laikā RNP klientiem ir uzkrāti līdzekļi un līdz šā gada beigām, nepiesaistot aizņēmumus, kopumā tiks veikti vērienīgi māju remontdarbi par kopējo summu 44,6 miljoni eiro.

“Neviena cita namu pārvalde nevar lepoties ar šādiem rezultātiem, – piebilda J. Romaņenko. – Turklāt pārmest Rīgai nav taisnīgi, jo renovācijas process ir nobremzējies visā Latvijā. Šogad, visticamāk, netiks siltināta neviena ēka, jo valsts ir novilcinājusi jaunās atbalsta programmas noteikumu apstiprināšanu.

Pašlaik 11 RNP pārvaldīto ēku dzīvokļu īpašnieki ar 2/3 balsu vairākumu ir pieņēmuši lēmumu piedalīties programmā, intensīvas pārrunas notiek ar vēl 19 māju īpašniekiem.

“Rīdziniekus veikt māju siltināšanu kavē tas, ka Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs (salīdzinot ar citām pašvaldībām), augstākas būvniecības izmaksas nekā reģionos un attīstīts īres tirgus, – norādīja RNP pārstāvis, – dzīvokļu īpašnieki Rīgā izīrē dzīvokļus un šī iemesla dēļ visbiežāk nepiedalās kopības lēmumu pieņemšanā un nav motivēti veikt ieguldījumus kopīpašumā”.

Fakts

Rīgā ir siltinātas tikai 0,39% jeb 46 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Salīdzinājumam: Valmierā – 60 ēkas, Liepājā 110 ēkas, Ventspilī – 57. Procentuālajā reitingā līderi ir vidzemnieki – valmierieši pamanījušies nosiltināt jau 13,25% visu savu dzīvojamo ēku!

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!