Viss kas jāzin par savu māju!

Mēģina glābt likumu par zemi Drukāt E-pasts
Svētdiena, 23 jūlijs 2017 16:19

Piespiedu zemes noma zem daudzdzīvokļu mājām – ar šo problēmu galvaspilsētā ir spiestas sadzīvot vismaz 111 000 ģimeņu. Savukārt valdība un parlamentārieši jau daudzus gadus strādā pie tā, kā šo piespiedu sistēmu piespiedu kārtā likvidēt. Kā informēja LTV7, rezultāts būšot zināms jau šī gada rudenī.

“Personīgs dzīvoklis uz svešas zemes”. Šo jautājumu politiķi nevēlējās atrisināt pagājušā gadsimta 90. gados un par to tagad maksā vairāk nekā 100 tūkstoši ģimeņu. Pagājušā gada martā Tieslietu ministrija Saeimai nodeva savu redzējumu par situācijas risinājumu un pie tā visu laiku strādā speciāla darba grupa. Ir pirmie rezultāti. Lēmēji ir vienojušies, ka jautājums par zemes zem mājas izpirkšanu ir jāpieņem tieši tāpat kā jebkurš cits jautājums – ar vienkāršu balsu vairākumu – 50% + 1 balss. Diemžēl tālākais process nav skaidrs. Iespējams, ka dzīvokļu īpašniekiem nāksies maksāt kadastra vērtību, kas tiks reizināta ar kaut kādu koeficientu.

– Galvenais, ka tā nebūs hipotēka un visiem dzīvokļu īpašniekiem nebūs vienots izpirkšanas termiņš. Pretējā gadījumā process ātri varētu nonākt strupceļā. Nākamais, ko vajadzētu atrisināt, ir maksājuma lielums, kādu iedzīvotājiem jāmaksā mēnesī. Zemes izpirkšanu kārtos ar komercbanku starpniecību, bet, piesaistot finanšu institūcijas Altum garantijas, summu varētu ievērojami samazināt, – norāda Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Tieši Altum garantija ļautu iedzīvotājiem maksāt grafika maksājumus – bez drošības naudas samaksas, bet ar 3% gada procentu likmi. Pēc zemju īpašnieku aprēķiniem, vidējais viena daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa maksājums par viņa zemes gabaliņu varētu būt aptuveni 500 eiro. Speciālisti uzskata, ka daudzi šādu summu spēs samaksāt uzreiz bez kredīta noformēšanas. Taču biedrībā “Tauta pret zemes baroniem” uzskata, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājām ir jāizpērk valstij, jo šādas situācijas izveidošanos pieļāva valsts vara.

– Šajā situācijā zemju īpašnieki iegūs simtiem miljonus eiro, arī bankas nopelnīs savus procentus, bet tos samaksās cilvēki. Šāds likuma variants neizslēdz netaisnību, mēs vienkārši varēsim samaksāt nedaudz zemāku cenu. Vergi maksās nedaudz mazāk, – paziņojusi Regīna Ločmele-Luņova, biedrības “Tauta pret zemes baroniem” priekšsēdētāja. Ir zināmas atsevišķas mājas Rīgas centrā, kur zemes zem mājas izpirkšana var izmaksāt pat 12 000 eiro vienam dzīvoklim.

Patlaban Rīgā zemes zem mājas vidējā nomas maksa mēnesī ir aptuveni 20 eiro, to apgalvo paši “jaunie zemes baroni”. Ja jautājums par zemju izpirkšanu tiks pieņemts, iedzīvotāji vairs nemaksās zemes nomu, bet jau par savu zemi.

– Ja procesā piedalīsies arī valsts, kaut vai ar garantiju, kā to prasa komercbankas, tad, protams, jā. Kāpēc lai iedzīvotāji būtu pret? Viņi maksās to pašu summu, bet pēc dažiem gadiem zeme būs viņu. Cilvēki nevar būt pret. Bet var notikt tas pats, kas ar māju siltināšanu – tauta negrib uzņemties jaunas saistības, – spriež AS Pilsētas zemes dienests valdes priekšsēdētājs Normunds Šlitke.

Jāatzīmē, ka Saeimas darba grupā tiek izskatīts jautājums par to, ka zemi izpirkt varētu vai nu pašvaldība, vai valsts. Pašvaldība varētu arī pārņemt maksājumus gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks nav spējīgs maksāt pats. Pēc izpirkšanas dzīvokļa īpašnieks zemi turpinās nomāt no pašvaldības, nevis no privātīpašnieka. Kāda sistēma tiks pieņemta, kļūs skaidrs rudenī.

Spriedums, kas dod cerību

28. jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina, ka zemju zem daudzdzīvokļu mājām uzpirkšana un prasījuma tiesību tālākā pārdošana ir uzskatāma par AS Pilsētas zemes dienests komercdarbību. Tas nozīmē, ka skandalozais uzņēmums – zemes īpašnieks – nav tiesīgs no dzīvokļu īpašniekiem piedzīt parādu par nesamaksāto nomu desmit gadu garumā. Šī uzņēmuma darbību regulē nevis Civillikums, bet Komerclikums, kurā noteikts, ka parādu piedzīšanas termiņš ir trīs gadi.

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” pārstāvji cer, ka viņiem izdosies lietu novest līdz Augstākās tiesas labvēlīgam spriedumam. Pēc tam tiesneši Latvijā būs ieguvuši oficiālu judikatūru, uz kuru balstīt savus spriedumus arī nākamībā.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!