Viss kas jāzin par savu māju!

Mājokļu galvojumu programma ir jāturpina! Drukāt E-pasts
Piektdiena, 15 septembris 2017 21:33

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) biedri pozitīvi vērtē Ekonomikas ministrijas izstrādāto un jau trešo gadu īstenoto Mājokļu galvojumu programmu. Nekustamo īpašumu tirgus profesionāļi uzskata, ka pašlaik, kad tiek veidots nākamā gada valsts budžeta projekts, ir jāparedz nepieciešamie līdzekļi šīs programmas turpināšanai.

Atgādināsim, ka Ministru kabinets 2014. gada 5. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, lai ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem atvieglotu iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Atbalsta programmas ietvaros attīstības finanšu institūcija Altum izsniedz (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrē šos galvojumus pēc tam, kad aizdevējs piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts.

Patlaban septiņas komercbankas – Citadele, SEB banka, Swedbank, Nordea banka, DNB banka, ABLV banka un Baltikums Bank / BlueOrange – izsniedz hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm ir bijis būtiskākais šķērslis sava mājokļa iegādei.

Palīdz piepildīt sapni par savu mājokli

Kristīne Dubane, Ober Haus Real Estate Latvia Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja, vērtējot Mājokļu galvojumu programmu un to, cik tā ir nozīmīga gan nekustamo īpašumu tirgum kopumā, gan arī ģimenēm, kuras to izmanto, saka:

– Šī programma ir ļoti svarīga jaunajām ģimenēm, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus. Vislielākie mājsaimniecības izdevumi parasti ir ģimenēm ar bērniem, kā rezultātā sakrāt naudu pirmajai iemaksai nav viegli. Šī programma palīdz jaunajām ģimenēm iegādāties gan savu pirmo mājokli, gan no nelielas dzīvojamās platības pāriet uz lielāku. Nozīmīgs ir arī atbalsts samazinātai valsts nodevai īpašumtiesību reģistrācijai.

Speciāliste uzskata: ja nebūtu šīs programmas, daļai ģimeņu savs mājoklis būtu tikai sapnis.

K. Dubane uzskata, ka valdībai noteikti ir jārod veidi, kā šo programmu turpināt arī nākamgad.

– Latvijā jau tā ir problēmas ar iedzīvotāju skaitu, dzimstību. Šis ir viens no palīdzības mehānismiem jaunajām ģimenēm. Šādu programmu vajadzētu būt vairāk, – domā viņa.

Turpināt un paplašināt atbalstāmo loku!

– Vairāk nekā 6000 ģimeņu ir bijusi iespēja tikt pie atbilstošiem mājokļiem – tas ir lielisks rādītājs. Pozitīvi ir arī tas, ka ar šo programmu ir stimulēts kreditēšanas tempa pieaugums. Savukārt cilvēki, kas pārdevuši īpašumus, iegūto naudu var izmantot pēc saviem ieskatiem: pērkot citu īpašumu vai pilnīgi citiem mērķiem – programmu vērtē Vija Gailīte, Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Viņa izpētījusi, ka lielākais vairums ģimeņu – 62%, kas izmanto programmu, ir ģimenes ar vienu bērnu un ienākumiem vidēji 500–700 eiro uz vienu pieaugušo. Tas nozīmē, ka viņi ir spējīgi iegādāties īpašumu tikai t. s. vecajos sērijveida projektos, kuru vidējā cena ir 30 000–70 000 eiro.

– Veidojoties lielākam pieprasījumam uz šādiem īpašumiem, mēreni pieaug arī to cenas un sāk trūkt piedāvājuma, – saka speciāliste.

Otra grupa, kas izmanto šo programmu, ir ģimenes ar diviem bērniem – tie ir apmēram 32 % darījumu. Ar trim bērniem – tikai 6%.

– Tas varētu nozīmēt, ka tās ir ģimenes ar lielākiem ienākumiem. Šajā kategorijā ietilpst ģimenes, kas pērk dzīvokļus jaunajos projektos, lielākus dzīvokļus attālākajā centrā un privātmājas, – paskaidro V. Gailīte.

Būtisks atbalsts, iegādājoties mājokli, esot arī samazināto valsts nodevu lielums.

– Tas tiešām ir vislielākais ieguvums, ko cilvēki izjūt jau uzreiz. Tomēr dzīvokļu iegāde aizvien nav iespējama atsevišķām ģimenēm, kurām to kavē finansiāli šķēršļi: nespēja uzkrāt pirmo iemaksu (ģimenes, kurās ienākumi ir zemāki – minimālā alga vai aplokšņu alga), augstās īpašumu cenas, nedrošība par nākotnes ienākumiem, bet vajadzība pēc īpašuma būtu arī šīm ģimenēm, – piebilst eksperte.

Speciāliste atklāj, ka no visiem Latio darījumiem katru mēnesi vismaz 20–30% ir darījumi ar kredīta izmantošanu un pusi no tiem veido Altum programmas dalībnieki.

– Kopumā, palielinoties kreditēšanas pieaugumam, darījumu skaits ir pieaudzis par 15%, – viņa raksturo programmas pozitīvo efektu.

V. Gailīte uzskata, ka Mājokļu galvojumu programma ir jāturpina, jo pēc tās ir nepieciešamība:

– Būtu labi, ja ar programmas atbalstu īpašumu varētu iegādāties arī jaunas bezbērnu ģimenes un neprecējies jauns speciālists līdz apmēram 35 gadu vecumam, kas ieguvis izglītību un sācis darba gaitas. Pašlaik šādi cilvēki pārsvarā ir spiesti īrēt dzīvokļus un maksāt samērā lielas summas, neko neuzkrājot sev. Tas dotu drošību jaunajiem cilvēkiem, veidojot ģimeni, kā arī vedinātu jaunos speciālistus palikt strādāt Latvijā.

Programmu ir izmantojušas vairāk nekā 6100 ģimenes

Šā gada pirmajā pusgadā valsts sniegto atbalstu mājokļa iegādei izmatojušas 1527 ģimenes visā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, ģimeņu pieprasījums pēc valsts atbalsta pieaudzis par 6%, saglabājot nemainīgi augstu līmeni, šādu informāciju sniedz Ekonomikas ministrija.

Galvojumus izmantojušas vairāk nekā 6100 ģimenes, kurās kopā patlaban aug 8944 bērni. Programmas darbības laikā kopš 2015. gada Altum piešķirto galvojumu summa ir 41,7 miljoni eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta ar valsts galvojumiem, sasniegusi 368 miljonus eiro. Atbalstu izmanto ģimenes visā Latvijā, proporcionāli lielākais galvojumu skaits ir Rīgā un Pierīgā – 66%. Valsts atbalstu ģimenes pamatā izmanto vidēja izmēra dzīvokļu iegādei – aizdevuma summa, ko ar galvojuma palīdzību aizņemas bankā, vidēji ir 60 tūkstoši eiro. Tie lielākoties ir mājokļi iepriekšējos gados būvētos daudzdzīvokļu namos, bieži tie ir divistabu dzīvokļi. Ģimeņu pirmā izvēle ir gatava mājokļa iegāde, tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai. Jauno projektu īpatsvars ir zem 10%, arī privātmājas iegādājas krietni retāk, aptuveni 6% gadījumu. Lielais pieprasījums no ģimenēm liecina, ka programma labi palīdz risināt aktuālo pirmās iemaksas uzkrāšanas problēmu. Galvojums bankas aizdevumam nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru samazina apmēram par 6700 eiro, kas ir vidējā līdz šim piešķirtā galvojuma summa.

Vēršas pie valdības, aicinot turpināt programmu

Nule kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli valsts augstākajām amatpersonām. Vēstules autori, raksturojot situāciju nekustamo īpašumu jomā, norāda, ka Latvija investīciju ziņā jauna dzīvojamā fonda attīstībā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas. Igaunijā 2016. gadā ir pabeigti 4732 jauni mājokļi (3221 dzīvoklis un 1511 mājas vienai vai divām ģimenēm). Lietuvā šis skaitlis pērn ir bijis 12 703 (attiecīgi 5179 un 7524). Latvija šajā ziņā atpaliek – mūsu valstī pērn pabeigti kopā tikai 2200 jauni mājokļi (1066 dzīvokļi un 1134 mājas vienai vai divām ģimenēm). Tas nozīmē divreiz mazāku jauno mājokļu skaitu nekā Igaunijā un piecarpus reižu mazāku nekā Lietuvā.

LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, paužot savu uzskatu par šīs programma turpināšanu, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādīja:

– Zināms, ka „standarta” mājsaimniecībai Rīgā nepieciešami vairāk nekā divi gadi (24,7 mēneši), lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, iegādājoties mājokli kredītā. Vēl grūtāk ģimenēm ir tad, ja šī iemaksa jākrāj papildus īres izmaksām. Ekonomikai augot un saglabājoties labam iedzīvotāju noskaņojumam, pieprasījums pēc mājokļiem augs. Latvijas iedzīvotājiem jauni mājokļi ir tikpat nepieciešami kā lietuviešiem un igauņiem, tāpēc valstij nevajadzētu atteikties no Mājokļu galvojumu programmas, kas sevi ir apliecinājusi kā veiksmīgu un nepieciešamu gan jaunajām ģimenēm, gan arī ar pozitīvu efektu uz tautsaimniecības attīstību.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!