Viss kas jāzin par savu māju!

Elektrisks konflikts: kad atcels OIK? Drukāt E-pasts
Sestdiena, 19 maijs 2018 11:22

Valdība ir spiesta steidzami meklēt izeju no strupceļa, bet pensionāri pieprasa iedzīvotājiem atdot miljardu eiro, kurš samaksāts ne par ko.

Latvijas valdība ir maksimāli sapinusies jautājumā par obligāto iepirkuma komponenti (OIK). No 2018. gada 1. janvāra valstī ieviests jauns OIK aprēķina modelis, pēc kura daudzi iedzīvotāji sākuši saņemt dramatiskus rēķinus. Tautas viļņošanās nav palikusi bez sekām: politiķi OIK ieviešanu ir atzinuši par kļūdu, iespējams, pat afēru.

Kas mainījās pēc 1. janvāra?

Pēc 1. janvāra kopējais OIK maksājums Latvijā nosacīti sadalīts divās daļā:

■ OIK mainīgā daļa (atkarīga no mājsaimniecības patērētās elektroenerģijas);

■ OIK fiksētā daļa (atkarīga no mājoklim pieslēgtās elektroenerģijas jaudas).

Pēc jaunās shēmas vislielākie cietēji ir lauksaimnieki, neapdzīvotu māju un dārza namiņu īpašnieki, tātad cilvēki, kuri elektroenerģiju vienalga kādu iemeslu dēļ tērē tikai periodiski. Tieši viņi konstatēja dramatisku paaugstinājumu maksai par elektroenerģijas patēriņu un pieslēgumu.

Ignorēt nav iespējams

Tautas sašutums sākās februārī un bija tik nopietns, ka valdība neuzdrošinājās to ignorēt. Ministru kabinets beidzot sāka meklēt izeju no situācijas. Situāciju saasināja publikācija pēc neatkarīgi veiktas izmeklēšanas, kurā pierādījās, ka daudzi enerģijas ražotāji iepirkuma komponentes maksu saņem nelikumīgi, jo patiesībā vispār neražo zaļo enerģiju, par kuru mums šis maksājums ir uzspiests.

Pēc portāla pietiek.com autoru aprēķiniem, 2017. gadā Latvijas iedzīvotāji par zaļo enerģiju ir maksājuši 207 miljonus eiro, no kuriem lielākais ieguvējs ir Latvenergo – 83 miljoni, Rīgas siltums – 7,1 miljons un Fortum Jelgava – 6,4 miljoni.

Pēc Saeimas deputāta Ivara Zariņa rīcībā esošajiem datiem, valsts iedzīvotāji bez jebkādas vajadzības par OIK ir samaksājuši vairāk par miljardu eiro. „Tas ir pārdrošs mēģinājums visu acu priekšā izzagt šo valsti!”

Pirmais samazinājums būs 1. jūlijā

Patlaban Latvijā izstrādāts pagaidu situācijas risinājums. Valdība ir uzlikusi par pienākumu, sākot no 1. jūlija, samazināt OIK maksājumu par 13%. Rudenī Ekonomikas ministrijai valdībai jāiesniedz plāns, kādā veidā pilnībā atteikties no OIK maksājuma. Tajā pašā laikā valsts galvenais prokurors Ēriks Kalnmeiers prasību par OIK atcelšanu ir iesniedzis Augstākajā tiesā, bet bijusī Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba panākusi krimināllietas ierosināšanu pret amatpersonām, kuras, iespējams, pieļāvušas pārkāpumus OIK ieviešanas laikā. Latvijas Pensionāru federācija parlamenta deputāta Andra Siliņa vadībā ir pieprasījusi, lai valdība nekavējoties atceļ obligātās iepirkuma komponentes maksājumu un atdod cilvēkiem visu samaksāto naudu.

Naudu neatdos

Saglabāsim objektīvu skatu uz lietām: naudu, kas beidzamo gadu laikā ir samaksāta par OIK, ļaudīm neviens neatdos, taču censties panākt nevajadzīgi dārgā maksājuma atcelšanu cilvēkiem ir iespējams. Valdības reakcija uz tautas protestu parādīja, ka izpildvara nedaudz baidās un, savu vēlētāju piespiesta, varēta labot pieļautās kļūdas.

Aprīļa beigās pēc MK lēmuma pie Ekonomikas ministrijas tika izveidota darba grupa, kurai uzdoti šādi uzdevumi:

■ novērtēt subsidētās elektroenerģijas un OIK ietekmi uz tautsaimniecību;

■ sagatavot priekšlikumus OIK atcelšanai;

■ sagatavot subsidēšanas priekšlikumus zaļās enerģijas ražotājiem pēc OIK atcelšanas.

Tas nozīmē, ka 1. septembrī Ekonomikas ministrija valdībai iesniegs sagatavotos priekšlikumus par pilnīgu OIK atcelšanu. Tajā pašā laikā jādomā par atbalsta sniegšanu zaļās enerģijas ražotājiem, jo valstij uzliktais pienākums paliek nemainīgs – panākt, lai 2020. gadā 40% elektroenerģijas būtu iegūta no atjaunojamajiem resursiem.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!