Viss kas jāzin par savu māju!

Vientuļu sirmgalvju dzīvokļu medības Drukāt E-pasts
Sestdiena, 19 maijs 2018 10:56

2017. gadā policija ierosināja 7 krimināllietas par testamenta viltojuma faktu ar nolūku iegūt dzīvokli. Kāda ir krāpnieku darbības shēma?

Bieži par krāpnieku upuriem kļūst Latvijā visneaizsargātākā iedzīvotāju grupa – vientuļie pensionāri. Ne velti Valsts policija iedzīvotājus brīdina: „Ļaundari, slēpdamies aiz sociālā darbinieka identitātes, no veciem cilvēkiem izmāna naudu un vērtslietas, telefonkrāpniekiem izdevies apkrāpt vecus cilvēkus un tādā veidā iegūt vairākus tūkstošus eiro…” Tātad mērķis – vientuļi pensionāri.

Viegls guvums

Krāpniecība ir nozieguma veids, kad sveša manta tiek iegūta, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Viens no krāpniecības veidiem ir testamenta viltošana.

Pēc Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieces Ilzes Sokolovskas teiktā, par šādu noziedznieku upuriem bieži kļūst pensionāri, kuriem nav tuvinieku, un, pat ja tādi ir, visbiežāk viņi par vecajiem radiniekiem ir aizmirsuši, tos neapmeklē, tādēļ ļaundariem par traucēkli nekļūst.

– Mūsu pārvalde ik gadu fiksē trīs līdz piecus šādus noziegumus, un es pieļauju, ka tikpat daudz iesniegumu saņem arī Valsts policijas reģionālās pārvaldes. Testamentu viltošanas gadījumi gadu no gada ir nemainīgā skaitā, – stāsta Ilze Sokolovska.

Informācijas medības

Viss sākas ar informācijas iegūšanu par vientuļu pensionāru – dzīvokļa īpašnieku. Kā rāda prakse, upuri un noziedznieki dzīvē nekad nav bijuši savstarpēji pazīstami. Savukārt informācijas iegūšanas kanāli, kādus izmanto krāpnieki, ir visdažādākie.

– Vienā no izmeklēšanām par krāpniecības faktu mēs konstatējām, ka par noziedznieku informācijas avotu bija kļuvis sociālais darbinieks, kurš pietiekami ilgi bija palīdzējis vientuļiem veciem cilvēkiem, – stāsta Ilze Sokolovska.

Noziedznieki sāk darboties pēc vientuļā pensionāra nāves.

– Šajos gadījumos vienmēr darbojas organizatoru grupa, kas sastāv no diviem–trim cilvēkiem. Kā likums, viens no viņiem ir recidīvists ar lielu pieredzi šādu noziegumu veikšanā.

Ja noziedznieku grupā, ko tautā sauc par bandu, būs sieviete, tad tieši viņa būs tā, kas nodarbosies ar dokumentiem – uzrakstīs viltotu testamentu, sagatavos iesniegumu zemesgrāmatai par īpašnieka maiņu ar notāra parakstu un pat zīmogu. Vārdu sakot, uzrakstīs visu dokumentu paketi. Beidzamajā laikā dokumentu viltojumu kvalitāte ir apbrīnojami laba, acīmredzot tehniskās iespējas kļūst arvien smalkākas. Savukārt tiešos organizatoriskos pienākumus bandā savās rokās ņem vīrieši.

– Par pirmo dzīvokļa īpašnieku kļūst cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas (citiem vārdiem – piemeklēts bomzis), kas par minimālu samaksu, bieži izteiktu dzērienu pudelēs, ir gatavs piedalīties noziedzīgajā shēmā. Pēc kāda laika dzīvoklis tiek pārdots citam bomzim. Reizēm šīs bez noteiktas dzīvesvietas esošās personas kļūst par bandas locekļiem, jo vienā lietā figurē kā īpašnieks, citā – pircējs, trešajā – kurjers ar dokumentiem zemesgrāmatai.

– Godīgs, likumpaklausīgs pilsonis, neko nenojauzdams par īpašuma izcelsmi, tikai trešajā vai ceturtajā solī var kļūt par dzīvokļa īpašnieku.

Krāpnieki pēc dzīvokļa pārdošanas guvumu sadala savā starpā saskaņā ar iepriekšēju vienošanos.

Lieta un tiesa

– Pieņemsim, ka krāpniekiem viss ir izdevies – dzīvoklis izkrāpts, pārdots un peļņa sadalīta, bet tad uzrodas mantinieks. Vai viņam ir iespējams atgūt sev pienākošos īpašumu?

– Puse krāpniecisko darījumu beidzas tieši šādi. Lūk, beidzamā lieta: veca cilvēka radiniece ilgu laiku atradās ārzemēs un nereģistrēja mantoto īpašumu zemesgrāmatā. Šādu iespēju nevarēja palaist garām krāpnieku banda. Pēc dzīvokļa noformēšanas uz viceprezidenta vārda, kam sekoja vēl rinda īpašnieku, īpašums beidzot nonāca pavisam parasta, ar noziedzīgo shēmu nesaistīta cilvēka rokās, – stāsta Ilze Sokolovska.

– Godīgais pircējs šajā gadījumā zaudē naudu un neiegūst arī dzīvokli?

– Es nevaru nekļūdīgi apgalvot, ka notiek tieši tā, bet tiesa varētu lemt par labu mantiniekam, – spriež Ilze Sokolovska. Nelaimīgais pircējs iztērēto naudas summu šādā gadījumā neatgūst.

– Jebkurā gadījumā šādos nodarījumos privātpersonas zaudējums tiek aprēķināts pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Ja, piemēram, cilvēks no krāpniekiem dzīvokli pircis par 40 tūkstošiem eiro, bet tā kadastrālā vērtība ir 15 tūkstoši, tad uz šīs summas atgūšanu apkrāptais cilvēks var cerēt. To ar tiesas spriedumu piedzīs no krāpniekiem.

Vientuļo cilvēku īpašumu medībās krāpnieki parasti izmanto viltotus lūgumus īpašuma nostiprināšanai zemesgrāmatā vai arī dāvinājuma līgumus. Tikpat izplatīts ir testamenta viltojums ar atpakaļejošu datumu. Klasisks paņēmiens – nekustamā īpašuma iegūšana uz pilnvaras pamata, turklāt šajos gadījumos ir ļoti grūti nošķirt kriminālnoziegumu no civiltiesiska strīda. Nav reti gadījumi, kad krāpnieki izliekas par sociālajiem darbiniekiem un pret materiāla atbalsta solījumiem saņem pilnvaru rīkoties ar vientuļā pensionāra nekustamo īpašumu.

Testaments – privāts vai publisks

Ja esat vientuļš cilvēks un neesat sastādījis testamentu, tad ar speciālu atļauju nosakiet, ka, beidzoties jūsu šīs zemes gaitām, dzīvoklis pāries valsts īpašumā, bet nekļūs par krāpnieku lomu.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes izpilddirektore Vija Piziča iesaka sastādīt testamentu, kurš var būt vai nu privāts, vai publisks. Pirmajā gadījumā cilvēks vienkārši ar pildspalvu uz lapas uzraksta, kā rīkoties ar dzīvokli pēc nāves.

– Pirmkārt, šādi noformēts dokuments glabājas turpat mājās, kur to var atrast ļaunprātīgs cilvēks, vai arī dokumentu var piemeklēt nevajadzīgu papīru liktenis un tas var nokļūt atkritumos, – stāsta Vija Piziča.

Ja cilvēkam liekas svarīgi testamentu uzrakstīt ar savu roku, tad būtu ļoti ieteicams to nodot glabāšanā notāram. Tiesa, pakalpojums nebūs bezmaksas – būs jāmaksā 75,39 eiro, kas ietver gan notāra atlīdzību, gan valsts nodevu un pievienotās vērtības nodokli.

Otrs savas gribas izteikums ir publiskais testaments, un tas patlaban ir uzskatāms par visdrošāko.

– Dokumentu kā rakstiskā formā, tā elektroniski sastāda notārs un pēc tam saglabā speciālā publisko testamentu reģistrā. Piekļuve šim reģistram ir tikai notāriem, tādēļ krāpnieciskā ceļā pie īpašuma piekļūt nav iespējams, – skaidro Vija Piziča.

Pēc viņas teiktā, tieši šādā veidā iekritis viens no krāpniekiem. Pēc noziedznieka aizturēšanas un kratīšanas policisti mašīnā atraduši astoņus ar roku rakstītus testamentus.

– Savukārt notāra sastādītais publiskais testaments tiks droši noglabāts reģistrā. Tas maksās 56,45 eiro. Tā nav augsta cena par mieru un drošību līdz mūža galam, – pārliecināta ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes izpilddirektore Vija Piziča.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!