Viss kas jāzin par savu māju!

Tukšā dzīvokļa noslēpumi Drukāt E-pasts
Piektdiena, 16 augusts 2019 15:43

Gadās, ka arī valsts šo un to aizmirst. Šis stāsts būs par to, kā valsts pazaudēja vienu bezmantinieka dzīvokli un radīja mājas pārvaldniekam gandrīz 10000 eiro lielu parādu. Kā rīkoties, ja mājā izveidojusies līdzīga situācija?

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīva „Purvciems” piemērs rāda, kā labs vadītājs ne tikai saprātīgi tērē iedzīvotāju naudu, bet arī prot glābt māju no liekiem tēriņiem. 2019. gada pavasarī šis kooperatīvs tiesā pārspēja varenu pretinieku – Finanšu ministriju. Šī uzvara dzīvokļu īpašniekiem ļāva ietaupīt gandrīz 10 000 eiro.

2003. gadā vienā no kooperatīva „Purvciems” apsaimniekotajām mājām nomira cilvēks. Nelaiķim, sauksim viņu par S kungu, piederēja privatizēts dzīvoklis. Redzot, ka dzīvoklis stāv tukšs, kooperatīva priekšsēdētājs sāka raizēties un vērsās tiesā, lai meklētu mirušā radiniekus. Mantinieki tomēr nebija atrodami ne pēc notāra publikācijas, ne citādi, un 2003. gada oktobrī Vidzemes rajona tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesvedību.

Kāds liktenis tālāk piemeklēja bez saimnieka palikušo dzīvokli?

Saskaņā ar 2013. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1354 Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā šāds dzīvoklis tiek pasludināts par bezmantinieka mantu un nonāk valsts īpašumā.

■ ■ ■

Līdz pat 2014. gadam dzīvoklis stāvēja tukšs, un tas radīja nemieru pārvaldniekā. Kā gan citādi, jo visus šos gadus valsts par savu īpašumu nenomaksāja nevienu rēķinu un apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds jau pārsniedza 10 000 eiro?

Ar prasību apmaksāt beidzamo 11 gadu rēķinus pārvaldnieks vērsās daudzās iestādēs – Privatizācijas aģentūrā, Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu ministrijā. Ja pārvaldnieks nebūtu izlēmis rakstīt šīm iestādēm, ļoti iespējams parāds krātos arī patlaban, līdz beigās kļūtu par nastu visiem dzīvokļu īpašniekiem.

■ ■ ■

Visvairāk par vēstuli izbrīnījās Finanšu ministrijā un paziņoja, ka neko nav dzirdējuši par tukšo dzīvokli. Pēc tam visžēlīgi apņēmās dzīvokli pārņemt valdījumā un tūlīt pat paziņoja, ka rēķinus par beidzamajiem 10 gadiem nemaksās. Skaitot ieguvumus, pārvaldnieks pirmos punktus bija nopelnījis – parāda pieaugums vismaz bija apturēts.

Taču tāpat vien piedot Finanšu ministrijai parādu 10 000 eiro apmērā kooperatīvs nevēlējās. Konsultējušies ar juristiem, kooperatīvs „Purvciems” sniedza prasību tiesā pret Finanšu ministriju.

■ ■ ■

Pirmās instances tiesa lēma par labu valstij, jo uzskatīja, ka Finanšu ministrija nevarēja apmaksāt rēķinus par dzīvokli, par kura esamību vispār nezināja. Šāds lēmums pārvaldniekam likās netaisns, jo viņa skatījumā ministrija ne ar ko neatšķīrās no parasta dzīvokļa īpašnieka, kuram neviens neļautu tā vienkārši nemaksāt par dzīvokli. Kooperatīvs lēmumu pārsūdzēja Kurzemes apgabaltiesā, prasot piedzīt no Finanšu ministrijas maksu par sev piederoša dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem laika periodā no 2003. gada 1. decembra līdz 2017. gada 31. martam. Aizskrienot notikumiem pa priekšu, atklāsim, ka nelielu parāda daļu kooperatīvs tomēr zaudēja: parādam par 2003. un 2004. gadu jau bija iestājies 10 gadu noilgums, jo augsti stāvošo parādnieku kooperatīvs pirmo reizi uzrunāja tikai 2014. gadā. Tādējādi pārvaldnieks no Finanšu ministrijas varēja pieprasīt rēķinu apmaksu, sākot ar 2005. gadu, kas tāpat bija iespaidīgs cipars – 9682 eiro!

■ ■ ■

Citiem vārdiem, pārvaldniekam nācās papūlēties, bet pūles vainagojās ar rezultātu. Kurzemes apgabaltiesa atzina, ka valstij ir jāmaksā par bezmantinieka dzīvokļa apsaimniekošanas un komunālajiem rēķiniem no brīža, kad bija pieņemts lēmums par tā nodošanu valstij, tas ir, no 2003. gada.

Kļūmīgā situācija radās tādēļ, ka 2003. gadā Valsts ieņēmumu dienests iepriekš minēto noteikumu noteiktajā kārtībā un termiņā nepieņēma un neuzskaitīja valstij piekritīgo mantu atbilstoši tās atrašanās vietai. Iespējams, vēstule par mantinieku meklēšanas izbeigšanu pazuda kaut kur tiesas kancelejā, varbūt vainīgs kāds izklaidīgs Finanšu ministrijas ierēdnis… Taču tiesa sprieda pēc būtības: pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki nav vainīgi par kāda neizdarību vai izklaidību.

■ ■ ■

Kurzemes apgabaltiesa pieņēma lēmumu, ka Finanšu ministrijai ir jāsamaksā rēķini kooperatīvam „Purvciems” par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem 9682 eiro apmērā. Augstākās tiesas Senāts apgabaltiesas spriedumu atstāja spēkā un Finanšu ministrijas kasācijas sūdzību noraidīja.

Mums savukārt būtu interesanti uzzināt, cik vēl Latvijā ir tukšu, bet valstij piederošu dzīvokļu, par kuriem to īpašnieks ir aizmirsis?

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!