Viss kas jāzin par savu māju!

„Skatos – griesti iebrūk!” Drukāt E-pasts
Svētdiena, 17 decembris 2017 19:03

Augšstāva kaimiņa pārmūrētā krāsns tikai brīnuma dēļ neiebruka mūsu lasītāja dzīvoklī. Turklāt cietušo pasludināja par likumpārkāpēju, kam jāmaksā sods

Brīnumu lietas notiek pilsētas komunālajā saimniecībā. Kā citādi lai nosauc situāciju, kad daudzdzīvokļu mājā Apuzes ielā 2 Rīgā īpašnieks sūdzējās uzraugošajām iestādēm par augšstāva kaimiņa krāsns rekonstrukciju, bet rezultātā pats izrādījās daudz vairāk vainīgs un sodāms.

Griesti nosēdās par 10 centimetriem!

Sergejs Ļevčenko ir Rīgas Tehniskās koledžas absolvents, kam ir būvdarbu vadītāja kvalifikācija.

– 2006. gadā es iegādājos dzīvokli koka mājā Apuzes ielā 2, – stāsta S. Levčenko. – Izpētot iegūtos mājas plānus, uzzināju, ka ēka būvēta XIX gadsimtā, taču dīvaini, ka būve ekspluatācijā nodota tikai 1985. gadā.

Ja tik vien dīvainību būtu mājā. Sergejs vēl nenojauta, ka visdīvainākais tikai sāksies. Uzreiz pēc pirkuma jaunais īpašnieks sāka remontu – sienas nošuva ar rīģipsi, iemontēja iekārtos griestus. Sāka dzīvot un desmit gadus savā mājoklī bēdu nezināja. Nelaimes sākās 2016. gada beigās.

– Ziemassvētku priekšvakarā ievēroju, ka iekārtie griesti istabā ir sākuši iesēsties. Atvēru apdari un ieraudzīju, ka aizsegtie īstie koka griesti ir nosēdušies par aptuveni 10 centimetriem un pat saspieduši no kamīna ejošo gaisa vadu.

Būdams būvnieks, Sergejs acumirklī novērtēja bīstamību un nekavējās doties pie augšstāva kaimiņa, lai noskaidrotu avārijas situācijas cēloni. Kaimiņš paskaidroja: „Jūsu problēmas mani neinteresē, manā dzīvoklī viss ir kārtībā!” Taču Sergeja trenētā būvnieka acs īsās sarunas laikā paspēja ieraudzīt griestu nosēšanās cēloni. Kaimiņš bija rekonstruējis krāsni, izmantojot pilnķermeņa māla ķieģeļus. Rezultātā uz koka pārseguma stāvošās konstrukcijas svars bija divkāršojies, ja ne trīskāršojies. Kāds brīnums, ka vecie griesti to nespēja turēt.

Griestu vietā ieraudzīja durvis

Tā kā atrast kopīgu valodu ar augšstāva kaimiņu nebija iespējams, Sergejs vērsās Rīgas pilsētas būvvaldē, lai nesagaidītu brīdi, kad pārmūrētā krāsns ar visiem griestiem iebruks viņa dzīvoklī.

– Drīz pēc sūdzības pie manis ieradās Rīgas būvvaldes inspektore, – atminas Sergejs. – Veica fotofiksāciju un aizgāja. Pēc mēneša, 2016. gada jūnijā, saņēmu būvvaldes slēdzienu. Izrādījās, ka augšstāva kaimiņš ne pie kā neesot vainīgs, bet pret mani tiekot sākts administratīvais process par nesaskaņotu pārbūvi dzīvoklī.

Sergejs tika informēts par to, ka inspektors apsekošanas laikā ir konstatējis paplašinātu durvju ailu un bez saskaņošanas izbūvētu nišu blakus durvīm.

– Godīgi atzīstos, nišu es atklāju remonta laikā, tas nozīmē, ka to kāds bija jau iebūvējis vai nu mājas celtniecības laikā, vai vēlāk. Es vienkārši noņēmu veco apdari. Durvju ailu es neesmu aizticis, tikai apšuvu ar rīģipsi, – stāsta dzīvokļa īpašnieks.

Un vēl – sods

Vēl interesantāka situācija izvērtās ar griestiem. Gaidot oficiālu atbildi no uzraugošajām iestādēm, Sergejs pasūtīja neatkarīgu ekspertīzi. Eksperts Jānis Ivanovskis konstatēja, ka griesti nenosēžas tāpat vien, bet vainīga ir nesošā konstrukcija – starpstāvu pārsegums. Vai nu brāķētu pārsegumu izmantoja jau būvniecības laikā, vai arī to bojājuši dzīvokļu īpašnieki vēlākā ekspluatācijas periodā – to nezina neviens. Zināms tikai tas, ka patlaban pārseguma nestspēja nav pietiekama, lai droši noturētu krāsns svaru no ielūšanas.

– Katrs būvnieks jums paskaidros, ka apakšējā dzīvokļa īpašnieks nekādā veidā nevar nodarīt postījumu „uz augšu” – uz saviem griestiem. Tomēr būvvalde lēma, ka tieši es esmu atbildīgs par griestu pagaidu nostiprināšanu. Protams, ka to es izdarīju, jo drošība ir svarīgāka par visu, tomēr kategoriski atteicos maksāt sodu 200 eiro apmērā par patvaļīgi veiktu būvniecību.

Apelāciju noraidīja

Ko tikai Sergejs darīja, lai pierādītu, ka notikušajā nav vainīgs. Iesniedza būvvaldē vecos ēkas plānus, neatkarīgā eksperta slēdzienu, nostiprināja nedrošos griestus, aizdarīja nez no kurienes parādījušos nišu sienā. Kad tas nelīdzēja, vērsās Administratīvajā tiesā ar prasību atcelt Rīgas pilsētas būvvaldes slēdzienu.

– Pārdaugavas rajona tiesa neņēma vērā neatkarīgā eksperta slēdzienu, – stāsta Sergejs, – un apstrīdēt pirmās instances tiesas spriedumu man neizdevās, jo otrās instances tiesa manu apelāciju noraidīja.

Man ļāva iepazīties ar tiesas spriedumu, un tajā bija teikts, ka par jebkurām nelikumīgām pārbūvēm, kas veiktas dzīvoklī, atbild tā pašreizējais īpašnieks. Kaut arī būvvaldei nebija dokumentu, kuri apstiprinātu oriģinālo durvju ailas platumu, pēc tiesas ieskata Sergejs nespēja ar dokumentiem pierādīt, ka durvju ailu nav paplašinājis…

Kurš pirmais metīs akmeni?

Un kā krāsns īpašnieks – Sergeja augšstāva kaimiņš? Izrādās, viņam nedraud nekāds sods, jo krāsns ir viņa privātīpašums un tās pārbūve ir īpašnieka ziņā. Šādu atbildi Sergejs saņēma no visām instancēm. Izrādījās – ar savu vēlmi rast taisnīgu risinājumu cilvēks postu nodarīja tikai sev.

– Uzskatu, ka tas nav taisnīgi, – spriež Sergejs. – Pat nevēloties iedziļināties lietas būtībā, uzraugošo institūciju pārstāvji sodīja cilvēku, kurš pie viņiem nāca pēc palīdzības. Es tikai vēlējos, lai man palīdz atrisināt situāciju ar kaimiņu, kurš neapdomīgi rekonstruēja krāsni. Taču vienīgais cilvēks, kurš uzkāpa stāvu augstāk un apsekoja dzīvokli, bija apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvis. Viņš konstatēja, ka krāsns tik tiešām nesen ir rekonstruēta. Taču ar to arī viss beidzās…

Ko mums no tā visa mācīties? Esiet uzmanīgi, ja izlemjat žēloties par saviem kaimiņiem. Mūsdienās vai katru Latvijas iedzīvotāju par kaut ko var sodīt – ja ne par nesaskaņotu būvniecību, tad par aizstiklotu lodžiju vai nepareizi izvēlētu tvaiku nosūcēju virtuvē. Ja esat nolēmis sūtīt būvvaldes inspektoru pie kaimiņa, ziniet, ka vispirms rūpīgi apsekos jūsu dzīvokli.

„Būvvalde gāja vieglāko ceļu”

Situācijas novērtējumu sniedz jurists Aleksandrs Kvedars (tālrunis: 26634444):

– Diemžēl šajā lietas stadijā Sergejam palīdzēt vairs nav iespējams, jo Administratīvās tiesas spriedums ir stājies spēkā. Pārējiem lasītājiem no šīs situācijas kaut kas ir jāmācās – bez saskaņojuma būvvaldē dzīvoklī ir atļauts veikt tikai kosmētisko remontu. Tiklīdz rodas doma demontēt vai pārvietot sienu (nav būtiski, vai tā ir nesoša vai nenesoša konstrukcija), mainīt izmērus vai vietu durvju ailai, izveidot kādu nišu vai vēl ko citu – ir jāsaņem atļauja. Atļauja ir minimālā prasība, bet var būt nepieciešams arī projekts. Tātad, ja plānojat remontu, vispirms konsultējieties būvvaldē.

Par nožēlošanu, Sergeja situācijā būvvalde izvēlējās vieglāko ceļu. Tā vietā, lai patiešām noskaidrotu, kāda loma ir svarā pieaugušajai krāsnij, inspektori sāka meklēt iedomātu vai īstu Sergeja vainu.

Kā izvairīties no līdzīgām situācijām, kad, kļūstot par īpašnieku vecā mājā, nav zināms, kādas pārbūves tai jau veiktas?

Slēdzot pirkuma–pārdevuma līgumu, pārdevējam līgumā jāiekļauj apliecinājums, ka visas konstrukcijas dzīvoklī atrodas saskaņā ar plānu. To var pārbaudīt, pieprasot Valsts zemes dienestā dzīvokļa inventarizācijas lietas kopiju.

Ko darīt īpašniekam, kurš nelikumīgi būvniecību konstatējis jau pēc īpašuma iegādes? Visdrošākais veids ir vērsties būvvaldē pēc konsultācijas.

 

© 2012 Darīsim KOPĀ!