Viss kas jāzin par savu māju!

Nepateicība ir pasaules alga Drukāt E-pasts
Sestdiena, 20 jūlijs 2019 05:45

Māte dēlam uzdāvināja dzīvokli, taču nesagaidīja palīdzību, pat ne rēķinu apmaksu. Ko viņa izdarīja nepareizi?

Vai ir pareizi dāvināt personīgo dzīvokli jau pieaugušiem bērniem? Daudzos gadījumos padzīvojis cilvēks no šāda darījuma gūst sev labumu. Piemēram, dāvinājuma līgumā iekļauj punktu, ka komunālos maksājumus apmaksā apdāvinātais, bet senioram ir tiesības dzīvot savā dzīvoklī līdz mūža galam. Tomēr dāvinājuma līgums ietver arī zināmus riskus. Visbiežāk tie saistīti ar dāvinātāja un apdāvinātā savstarpējām attiecībām, un vissāpīgākā ir nepateicība.

Uzdāvina jau otro dzīvokli

Lāsma Ozoliņa dzīvo Purvciemā. Kundze nesen pārcieta insultu un patlaban pārvietojas ar grūtībām. Neskatoties uz to, sievietei pietika spēka atnākt uz avīzes redakciju, lai pastāstītu savu rūgto pieredzi citiem avīzes lasītājiem – senioriem.

– Man ir tikai viens dēls – Ivars. Jau 2005. gadā viņš pirmo reizi ar mani sāka sarunu par iespēju saņemt dāvinājumā manu trīsistabu dzīvokli Rīgā. Dēls argumentēja, ka es jau esot solīdā vecumā, tādēļ nekustamā īpašuma jautājumus labāk sakārtot laikus, – stāsta Lāsma.

Tā kā mātei ar dēlu un viņa ģimeni bija lieliskas attiecības, viņa piekrita dzīvokli uzdāvināt. Patiesībā šis bija jau otrais dzīvoklis, ko māte dāvināja Ivaram. Pirms kādiem gadiem viņa uzdāvināja dēlam divistabu dzīvokli Teikā, kas viņai bija palicis mantojumā no pašas mātes.

Nesamaksāja ne centa!

Ilgu laiku pēc dāvinājuma darījuma nokārtošanas viss bija lieliski. Ivars strādāja ārzemēs, Lāsma regulāri apmeklēja vedeklu un auklēja mazmeitiņu. Līdz pienāca 2009. gads, kad padzīvojusī sieviete zaudēja darbu, tādēļ apmaksāt dzīvokļa rēķinus kļuva arvien grūtāk un grūtāk.

– Ieteicos dēlam, ka varētu anulēt dāvinājuma līgumu. Mans plāns bija pārdot nevajadzīgi lielo dzīvokli, nopirkt sev mazāku dzīvojamo platību, bet pārdošanā iegūto naudas pārpalikumu novirzīt komunālā parāda segšanai. Visu šo laiku Ivars par komunālajiem pakalpojumiem nebija maksājis ne centa.

Grasījās lietot alkoholu?

Vīrietis par šādu mātes domu gājienu bija ļoti izbrīnīts – no dāvinājuma atsacīties viņš negrasījās, piedalīties rēķinu apmaksā, kas, starp citu, pienāca uz viņa vārda, – arī nē. Drīz situācija vēl vairāk sarežģījās, jo Ivars par ekonomisku noziegumu izdarīšanu nokļuva cietumā. Brīvībā vīrietis iznāca tikai 2015. gadā.

Pēc šiem notikumiem starp māti un dēlu burtiski melns kaķis izskrēja. Lāsma uzstājīgi turpināja prasīt dzīvokļa pārdošanu, parādi turpināja augt, bet Ivars arvien vairāk dusmojās un atteicās runāt par šo tēmu. Pēdējais piliens Lāsmai bija notikums 2017. gada vidū, kad dēls pēc kārtējā strīda māti pagrūda un ieslēdza dzīvoklī. Sievietei kļuva slikti ar sirdi, un viņa izsauca ātro palīdzību. Tā kā dzīvoklī nebija iespējams iekļūt, mediķi izsauca pašvaldības policiju. Pēc kāda laika policistiem izdevās sazvanīt Ivaru un pieprasīt, lai viņš atnes dzīvokļa atslēgas. Vīrietis ieradās un policistiem paskaidroja, ka bijis spiests māti ieslēgt, lai atturētu viņu no alkohola lietošanas.

Jau trešo gadu tiesājas

Šis atgadījums sievieti ārkārtīgi aizvainoja, tādēļ viņa pēc palīdzības vērsās Juridiskās palīdzības administrācijā, kur maznodrošinātie valsts iedzīvotāji var saņemt bezmaksas jurista un advokāta palīdzību. Administrācijā Lāsmai nozīmēja advokātu, kurš noformēja prasību tiesai par dāvinājuma līguma laušanu. Lietu skatīja 2019. gada pavasarī, un rajona tiesa lēma par labu Ivaram.

Dāvinājuma līgumu var lauzt Civillikuma 1919. pantā paredzētajā kārtībā. Tur teikts, ka dāvinātājs var atsaukt savu dāvinājumu apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību tiek atzīti dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.

Diemžēl liktenīgajā dienā, kad dēls māti bija ieslēdzis, sieviete mediķiem nepateica par pagrūšanu. Tas liedza Lāsmai iesniegt neapgāžamus pierādījumus par rupju nepateicību.

Lāsma rokas nenolaida un spriedumu pārsūdzēja apgabaltiesā. Nākamo sievietes prasību par līguma laušanu skatīs 2019. gada oktobrī.

Pārvaldnieks izraksta rēķinu par 5000 eiro

Lāsma cer, ka apgabaltiesas spriedums atšķirsies no rajona tiesas sprieduma, bet uzvara var izrādīties nevajadzīga, jo dzīvoklim rudenī jau var būt cits īpašnieks.

– Kamēr es centos pierunāt dēlu dzīvokli pārdot un skaidroju, ka ar savu mazo pensiju pilnībā apmaksāt komunālos maksājumus nespēju, parāds apsaimniekotājam SIA Rīgas namu pārvaldnieks visu laiku auga. 2019. gada sākumā bija tiesa, kurā pārvaldnieks prasīja no Ivara piedzīt parādu par dzīvokli vairāk nekā 5000 eiro apmērā, – stāsta Lāsma.

Protams, ka apsaimniekotājs tiesu vinnēja un saņēma izpildrakstu parāda piedziņai. Dažas nedēļas pēc tiesas dienas Lāsma uzzināja, ka lieta jau nonākusi pie tiesu izpildītāja, kurš, izmantojot sev likumā dotās pilnvaras, jau izlicis dzīvokli izsolē. Elektroniskajā izsoļu vietnē redzams, ka Lāsmas (pareizāk – Ivara) dzīvoklis gaida pārdošanu par sākumcenu – 12 000 eiro.

Vecmāmiņa – piedevā

Kā gan trīsistabu dzīvoklis labā paneļu mājā Purvciemā var būt tik lēts?

– Atbildot uz jūsu jautājumu, paskaidrojam, ka dzīvoklim ir apgrūtinājums, – mums sacīja zvērinātā tiesu izpildītāja birojā. – Kad māte ar dēlu noslēdza dāvinājuma līgumu, viņa pieprasīja līgumā iekļaut tiesības šajā adresē dzīvot līdz mūža galam. Dāvinātājas prasība ir nostiprināta zemesgrāmatā.

Loģiski, ka ar to būs jārēķinās katram, kurš šo dzīvokli iegādāsies. Viņam būs jāļauj kundzei dzīvot vecajā adresē līdz mūža galam vai arī līdz brīdim, kamēr tiesa nebūs atcēlusi šo prasību un lēmusi ko citu.

Diemžēl Lāsmu šie argumenti nenomierina. Sieviete stāsta, ka pēc dzīvokļa izlikšanas izsolē viņu sākuši apmeklēt un zvanīt aizdomīgi ļaudis. Acīmredzami potenciālie uzpircēji vai citi darboņi grib uzzināt, cik izturīga pret morālajām represijām ir padzīvojusī sieviete un vai viņu iespējams aizbaidīt, ja pie tā piestrādā.

– Man tā arī saka: „Krāmē tik mantiņas vecenīt! Mēs tevi tik un tā no šejienes izliksim!”, – stāsta Lāsma.

Saprotams, ka padzīvojušam cilvēkam un vēl pēc pārciesta insulta to ir grūti paciest. Tagad taču Lāsmai nav pat dēla, pie kura vērsties pēc palīdzības.

Dēlam jānopērk mazāks dzīvoklis!

Izpētot mūsu lasītājas līdzpaņemtos dokumentus, ievērojām, ka jau 2005. gadā, noformējot dāvinājuma līgumu, notāre bija iedomājusies par situāciju, kāda ar Lāsmu izveidojusies patlaban. Pirmkārt, dāvinājuma līgumā tik tiešām iekļautas Ozoliņas kundzes tiesības dzīvot dzīvoklī līdz sava mūža galam. Otrkārt, dzīvokļa atsavināšanas gadījumā, tostarp arī tā pārdošanā izsolē, apdāvinātajam ir pienākums dāvinātājai nopirkt mazāku dzīvokli. Tiesa, ja vīrietis šo pienākumu nevēlēsies pildīt labprātīgi, Lāsmai savas tiesības būs jāaizstāv caur tiesu. Konkrētajā gadījumā 80 gadus vecajai kundzei tas var būt arī ļoti apgrūtinoši.

Kuram ir jāapmaksā rēķini?

Latvijas Cilvēktiesību komitejas jurists Deniss Gorba uzskata, ka mātes un dēla konflikta atrisināšanai bija vairāki ceļi.

– Situāciju sarežģīja tas, ka praktiski vienlaicīgi notika divas tiesas sēdes: par komunālo parādu piedziņu no dzīvokļa īpašnieka Ivara un par dāvinājuma līguma izbeigšanu. Šādā gadījumā es kā jurists Lāsmas vārdā būtu uzrakstījis tiesai iesniegumu ar lūgumu SIA Rīgas namu pārvaldnieks atlikt lietas skatīšanu, kamēr tiesa par dāvinājuma līguma laušanu nav pieņēmusi lēmumu. Tagad var gadīties, ka Lāsma rudenī vinnēs tiesu pret Ivaru un pierādīs, ka dāvinājuma līgums ir jāanulē. Tikai atgūt dzīvokli būs daudz sarežģītāk, jo tas jau varētu būt pārdots izsolē.

– Kuram bija jāmaksā rēķini par dzīvokli, ja dzīvokļa īpašnieks bija Ivars, bet faktiskā dzīvokļa lietotāja – Lāsma?

– Apsaimniekošanas uzņēmuma priekšā par rēķinu apmaksu atbild dzīvokļa īpašnieks Ivars. Turklāt viņš kā īpašnieks ar tiesas starpniecību varēja pieprasīt, lai māte apmaksātu rēķinus. Lai starp pusēm, turklāt radiniekiem, nerastos konflikts, šīs nianses ir jāiekļauj dāvinājuma līgumā. Līgumā varēja iekļaut noteikumu, ka visus rēķinus pēc līguma noslēgšanas apmaksā apdāvinātais.

Jaunais saimnieks un viņa tiesības

– Kādēļ Lāsmai ir tik grūti pierādīt, ka dēls pret viņu izrādījis rupju nepateicību?

Civillikums tik tiešām noteic, ka rupjas nepateicības dēļ dāvinājuma līgums var tikt atsaukts, taču dāvinātājam šajā gadījumā tiesai jāsniedz nepārprotami un pārliecinoši pierādījumi, piemēram, policijas noformēti akti par atstāšanu bezpalīdzības stāvoklī – bez ēdiena, aizslēgtā telpā, nepieskatītu slimībā – vai arī mediķu slēdziens par nodarītiem miesas bojājumiem.

– Dāvinājuma līgumā teikts, ka bez Lāsmas piekrišanas dēlam nav tiesību iemitināt trešās personas. Vai arī uz jauno dzīvokļa īpašnieku attieksies šie noteikumi?

– Pēc dokumentiem redzams, ka zemesgrāmatā šinī adresē ir izdarīts tikai viens ieraksts par Lāsmas tiesībām šajā adresē nodzīvot līdz mūža galam. Atzīmes par aizliegumu iemitināt trešās personas nav, tas nozīmē, ka jaunajam īpašniekam šādi noteikumi nav saistoši. Lasītāju vērībai – visus svarīgākos līguma punktus vajag ierakstīt zemesgrāmatā, lai nodrošinātu dāvinātāja aizsardzību.

Izlikšana ar spēku ir pretlikumīga

– Kā jūs domājat, vai dzīvokļa jaunais īpašnieks izliks Lāsmu no dzīvokļa?

– Cilvēku izlikt no dzīvokļa iespējams tikai ar tiesas lēmumu. Tātad jaunais saimnieks Ozoliņas kundzi varēs izlikt tikai tādā gadījumā, ja atradīs pietiekami svarīgus iemeslus, lai vērstos tiesā. Piemēram, viņš var pierādīt, ka Lāsmai ir jāapmaksā komunālie maksājumi. Neņemos teorētiski prognozēt tiesas spriedumu, bet, ja tāds būs, tad kundzes izlikšana kļūst reāla. Vienīgi šādas tiesvedības prasa laiku, tādēļ Ozoliņas kundzei jāseko līdzi tiesas paziņojumiem un ar valsts nozīmēta bezmaksas jurista palīdzību laikus jāreaģē un jāraksta kompetenti paskaidrojumi un savlaicīgi jāapstrīd sev nelabvēlīgie tiesas spriedumi.

– Izskatās, ka Lāsmas cerība ir jaunā dzīvokļa īpašnieka godaprāts un tas, ka viņš nemēģinās kundzi izlikt no dzīvokļa bez tiesas sprieduma?

– Tieši tā. Ja viņu izliks no dzīvokļa, tad kundzei pašai būs jāvēršas tiesā ar prasību atgūt tiesības lietot dzīvokli, taču tas prasa lielu piepūli un laiku.

Labvēlīgs situācijas risinājums prasīs pūles un veiksmi

– Beidzamais jautājums – kas notiks gadījumā, ja rudenī tiesa dāvinājuma līgumu atzīs par spēkā neesošu?

– Šeit mēs nonākam minējumu varā, jo šis ir ļoti neparasts gadījums, pat tiesai.

Iespējams, ka Lāsmai, aktīvi darbojoties, izdosies anulēt izsoles rezultātus, rezultātā cietīs dzīvokļa pircējs. Pašlaik Lāsma darītu pareizi, ja informētu zvērināto tiesu izpildītāju, kurš ir atbildīgs par izsoli, par nepabeigto tiesvedību pret pašreizējo dzīvokļa īpašnieku Ivaru. Godprātīga tiesu izpildītāja pienākums ir šo informāciju pateikt katram interesentam, kurš pie viņa vēršas pirms elektroniskās izsoles. Tādā gadījumā pircējs vismaz būs informēts par riskiem, kas saistīti ar šo darījumu. Iespējams, ka šī iemesla dēļ dzīvoklis varētu palikt nepārdots.

– Ja dzīvokli atzīs par Lāsmas īpašumu, kuram būs jāsamaksā 5000 eiro lielais komunālo pakalpojumu parāds?

– Tādā gadījumā parāds kļūs par Lāsmas parādu un pārvaldniekam savas tiesības to piedzīt no Lāsmas būs jāpierāda tiesas ceļā. Tas aizņems pietiekami daudz laika, lai Lāsmai izdotos pārdot nevajadzīgi lielo dzīvokli, bet par saņemto naudu nomaksāt parādu un nopirkt sev piemērotas platības īpašumu. Lai īstenotu šo plānu, vajadzēs daudz enerģijas un kompetentu juristu palīgos.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!