Viss kas jāzin par savu māju!

Mantojumā dzīvoklis: kā nepazaudēt? Drukāt E-pasts
Svētdiena, 19 augusts 2018 13:52

Viss par valsts nodevām un citiem maksājumiem, ar ko mantiniekam jārēķinās

Ikviens Latvijas iedzīvotājs var kļūt par dzīvokļa vai mājas mantinieku, bet ne katrs ir gatavs pieņemt mantojumu un apmaksāt visus ar to saistītos maksājumus. Jurists Aleksandrs Kvedars stāsta, kādiem tēriņiem jābūt gatavam potenciālajam mantiniekam un ko viņš var darīt mantojuma atstājēja dzīves laikā, lai izvairītos no problēmām, kad pienāks mantošanas laiks.

Kā kļūt par mantinieku?

Pirms trim gadiem Aleksandram Grīnvaldam nomira sieva – divistabu dzīvokļa īpašniece Rīgā. Aleksandrs parēķināja, ka viņam – cilvēkam gados – nav nozīmes pieņemt mantojumu. Lai to dara dēls vai mazdēls.

– Savukārt mazdēls uzskatīja, ka, piesakoties mantojumam, viņu gaida lieli izdevumi, – stāsta Aleksandrs. – Viņam būtu jāmaksā 1000 eiro, bet tādas naudas ģimenei nebija.

Vectēvs uztraucās, ka labais dzīvoklis Teikas rajonā varētu aiziet zudībā, bet mazdēls mierināja: „Esmu konsultējies ar notāru, un viņš man izskaidroja, ka mantojumu var pieņemt pēc gada un tikpat labi pēc desmit gadiem.” Aleksandrs sākumā mēģināja aizmirst ģimenes problēmu, bet pēc tam tomēr uzrakstīja avīzei:

– Esmu dzirdējis, ka pieteikt savas tiesības uz mantojumu var tikai viena gada laikā. Mana sieva ir mirusi jau pirms trim gadiem, bet mazdēls vēl nav pieteicies mantojumam. Atrunājas, ka nav naudas valsts nodevai. Kā mūsu ģimenei pareizi rīkoties sarežģītajā situācijā?

Pirmais solis: 70–80 eiro

– Cik ātri ir jāpiesaka savas tiesības uz mantojumu, lai to nepazaudētu?

– Pats galvenais potenciālā mantinieka uzdevums ir izteikt savu gribu pieņemt mirušā mantu, – skaidro jurists Aleksandrs Kvedars. – Lai to izdarītu, cilvēkam ir jādodas pie notāra, kura prakses vieta ir mirušās personas deklarētās adreses teritorijā. Ja deklarētā dzīvesvieta nav zināma – teritorijā, kur atrodas mantojumā atstātais nekustamais īpašums. Pie notāra potenciālais mantinieks raksta iesniegumu par savu vēlmi mantojumu pieņemt (vai arī nepieņemt). Tas ir pats pirmais un arī svarīgākais solis.

– Kādi šajā etapā būs potenciālā mantinieka izdevumi?

– Aptuveni 70–80 eiro.

– Kas notiek tālāk?

– Pirmajam potenciālajam mantiniekam, kurš vēršas pie notāra, ir jādara zināmi pārējo potenciālo mantinieku vārdi.

– Vai notārs šos cilvēkus meklēs?

– Notārs nevienu nemeklēs. Iespējamiem mantiniekiem savas tiesības uz mantojumu jāpiesaka pašiem viena gada laikā no mantojuma lietas atvēršanas dienas. Vienīgais izņēmums – ja mantinieks nevarēja zināt par mantojuma atstājēja nāvi. Tādā situācijā gada atskaite sākas no dienas, kad iespējamais mantinieks uzzināja par šo faktu. Cits termiņš var būt paredzēts testamentā vai arī to noteicis notārs oficiālajā publikācijā Latvijas Vēstnesī. Notārs var arī saīsināt mantinieku pieteikšanās laiku.

Svarīgi sarēķināt izdevumus

– Pieņemsim, ka mantinieks ir uzrakstījis iesniegumu par piekrišanu. Vai tas nozīmē, ka viņš vairs nevar šo lēmumu mainīt?

– Jā. Mantinieks savu gribu izsaka tikai vienu reizi. Piekrītot pieņemt mantojumu, viņš no šī lēmuma vairs nevar atteikties. Ja cilvēkam ir šaubas par spēju apmaksāt visus ar mantojumu saistītos tēriņus, viņš pirms iesnieguma rakstīšanas var palūgt notāru saskaitīt izdevumus.

– Kas notiek, ja sākotnējie 70 eiro mantiniekam ir, gribu viņš ir izteicis, bet vairāk naudas turpmākajām darbībām nav?

– Ilustrēsim situāciju ar klasisku piemēru. Pēc tam, kad mantinieki ir izteikuši savu gribu, notārs nosaka dienu, kad viņi var saņemt savas mantojuma apliecības un lūgumrakstus īpašuma nostiprināšanai zemesgrāmatā. Kā likums, tas notiek pēc gada, skaitot no dienas, kad ir atvērta mantojuma lieta. Savukārt, lai saņemtu šos dokumentus, mantiniekam ir jāsamaksā visi tēriņi, ko veido valsts nodevas un notāra darba apmaksa. Ja cilvēkam naudas nav, viņu neviens nesteidzina un īpašumu nost neņem. Mantinieks līdzekļu savākšanu var realizēt pat vairākus gadus.

Cik jāmaksā zemesgrāmatai?

– Vai ar mantojuma saņemšanu saistītās valsts nodevas ir lielas?

– Svarīgākā valsts nodeva mantojuma saņemšanas lietā ir īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā.

Valsts nodevas apmērs ir atkarīgs no mantinieka radniecības pakāpes ar mantojuma atstājēju un nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Valsts nodevas lielums, nostiprinot tiesības uz īpašumu zemesgrāmatā lietās, kas saistītas ar mantojumu:

■ laulātajam un visiem 1., 2. un 3. pakāpes radiniekiem, ja viņi dzīvojuši kopā ar mirušo – 0,25% no īpašuma vērtības;

■ pārējiem 1. un 2. pakāpes mantiniekiem – 0,5% no īpašuma vērtības;

■  pārējiem 3. pakāpes mantiniekiem – 1,5% no īpašuma vērtības;

■ 4. pakāpes mantiniekiem – 5% no īpašuma vērtības.

Mantojuma lietās pēc testamenta vai līguma:

■ laulātajam un visiem 1., 2. un 3. pakāpes radiniekiem – 0,125% no īpašuma vērtības;

■ sabiedriskā labuma organizācijām – 1,5% no īpašuma vērtības;

■ 4.pakāpes mantiniekiem – 4% no īpašuma vērtības;

■ pārējiem mantiniekiem – 7,5% no īpašuma vērtības.

Apskatīsim piemēru ar divistabu dzīvokli Rīgā, kura kadastrālā vērtība ir 20 000 eiro. Šāda dzīvokļa nostiprināšana zemesgrāmatā, ja ir sastādīts testaments, laulātajam vai bērniem izmaksās 25 eiro (0,125%), ja testamenta nav – 50 eiro. Taču, ja uz testamenta pamata šo pašu dzīvokli mantos svešs cilvēks, viņam būs jāmaksā 1500 eiro.

Uzmanību!

■ 1. pakāpes mantinieki ir bērni, mazbērni un mazmazbērni.

■ 2. pakāpes mantinieki ir vecāki, vecvecāki, brāļi un māsas, mirušo brāļu un māsu bērni.

■ 3. pakāpes mantinieki ir pusbrāļi un pusmāsas, mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni.

■ 4. pakāpes mantinieki ir visi pārējie mantinieki (brālēni, māsīcas utt).

Arī notāram jāmaksā valsts nodeva

– Būs taču vēl viena valsts nodeva, kuru vajadzēs samaksāt notāram?

– Tieši tā. Notāram maksājamā valsts nodeva būs atkarīga no viņam noteiktās atlīdzības Ministru kabineta noteikumos Nr. 737 un īpašuma kadastrālās vērtības.

Mantiniekam jārēķinās ar šādām nodevām:

■ apliecība par pēdējās gribas rīkojuma nolasīšanu – 23,48 eiro;

■ mantošanas iesnieguma vai pārdzīvojušā laulātā iesnieguma apliecināšana par laulātā mantas daļu laulāto kopmantā – 15,65 eiro;

■ notariāls akts par aizgādnības nodibināšanu mantojumam – 23,48 eiro;

■ apliecība par laulātā mantas daļu – 16,43 eiro, bet, ja mantas vērtība pārsniedz 4980 eiro, papildus noteiktajai taksei – 0,3% no mantas vērtības, kas pārsniedz 4980 eiro.

Mantojuma apliecība neatkarīgi no mantošanas pamata:

• no laulātā un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojošajiem 1., 2. un 3. šķiras mantiniekiem – 31,30 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 11383 eiro, papildus noteiktajai taksei – 0,25% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 11383 eiro;

• no pārējiem 1. un 2. šķiras mantiniekiem – 46,95 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 8537 eiro, papildus noteiktajai taksei – 0,5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 8537 eiro;

• no pārējiem 3. šķiras mantiniekiem – 58,69 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 3557 eiro, papildus noteiktajai taksei – 1,5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 3557 eiro;

• no 4. šķiras mantiniekiem – 58,69 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 1067 eiro, papildus noteiktajai taksei – 5 % no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 1067 eiro;

• no pārējiem mantiniekiem – 70,43 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 854 eiro, papildus noteiktajai taksei – 7,5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 854 eiro.

■ Ja nepilngadīgie bērni manto no saviem tuvākajiem augšupējiem radiniekiem, tad viņi saņem 50% atlaidi nodevai.

■ Notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu – 31,30 eiro.

Kā redzams mūsu piemērā ar 20 000 eiro vērto divistabu dzīvokli, dzīvs palikušais laulātais un mirušā bērni, ja viņi dzīvojuši kopā, valsts nodevā notāram samaksās 150–200 eiro, bet valsts nodevā zemesgrāmatai – vēl 25–50 eiro.

Mantinieki, kuri nav tiešie radinieki, var rēķināties kopā ar apmēram 3000 eiro lielu valsts nodevu.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!