Viss kas jāzin par savu māju!

Kopējais skaitītājs krāpj iedzīvotājus Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 marts 2009 00:00

Kur paliek ūdens – šis jautājums turpina satraukt rīdziniekus. Mūsu redakcija pastāvīgi saņem vēstules no iedzīvotājiem, kam nodarīts pāri. Vieni ziņo, ka namu pārvaldes mēnešiem rēķinos iekļauj tādu pozīciju kā „ūdens zudumu korekcija”. Zudumu apmaksa nav lēts prieks. Nu varētu vēl būt, ka neizprotamā veidā pazūd desmitā daļa ūdens, bet nē, nezināmā virzienā aiztek simtiem kubikmetru, kas reizēm rēķinā ierakstīto summu dubulto. Kas īsti notiek?

Patvaļa ar ūdeni

Atgādinām: ūdens patēriņa starpība rodas tāpēc, ka mājas kopējā ūdens mērītāja rādījumi nesaskan ar dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summu. Jo lielāka šī starpība, jo jūtamāki pieskaitījumi mūsu rēķinos. Rīgā ir mājas, kuru iemītnieki par uzņēmuma Rīgas ūdens pakalpojumu maksā divas reizes – vienreiz par reāli patērēto ūdeni, otrreiz – par pazudušo (kaimiņa nozagto, no caurajām caurulēm iztecējušo, sētnieka uz puķu dobēm izlieto). Korekcija tamlīdzīgos gadījumos ir 100%.

Agrāk rīdziniekiem šādas problēmas nebija, jo skaitītāju rādījumu starpību maksāja pašvaldība. Bet nevar jau vienmēr visu dabūt ar velti! 2007. gadā pilsēta atteicās maksāt par neizprotamajiem zudumiem un problēmu uzvēla iedzīvotāju pleciem.

Bet tas nepavisam nenozīmē, ka dzīvokļu saimniekiem pazemīgi jāpiecieš šī patvaļa ar ūdeni. Normatīvajos aktos skaidri un gaiši ir pateikts: ja trīs mēnešus skaitītāju rādījumu starpība pārsniedz 20%, namu pārvaldei jānoskaidro un jānovērš šīs starpības cēloņi. Žēl, ka reālajā dzīvē ir tik maz namu pārvalžu, kuras patiešām cenšas noskaidrot, kur paliek ūdens. Un tad pie izmeklēšanas stājas paši iedzīvotāji.

15 kubikmetru uz cilvēku

Savā pieredzē ar mums dalījās Vecā Jūrmalas gatves 5. nama iedzīvotāji. Viens no viņiem, Gunārs Posts, jau ilgus gadus vēro starpību skaitītāju rādījumos un ir cieši pārliecināts, ka mājas kopējais ūdens mērītājs melo, bet tie, kam par to būtu jāatbild, neliekas ne zinis.

– Par ūdens patēriņa jautājumu sākām interesēties jau pirms astoņiem gadiem, – stāsta mūsu lasītājs. – Mūsu mājā ir tikai divi dzīvokļi. Katrā dzīvoklī – pa diviem aukstā un karstā ūdens stāvvadiem. Tā kā kaimiņš ir invalīds, pašvaldība viņam bez maksas dzīvoklī uzstādīja skaitītājus. Vienojāmies, ka par izlietoto ūdeni norēķināsimies tā, ka kaimiņš maksās pēc savu skaitītāju rādījumiem, bet mēs segsim pārējo summu, vadoties pēc mājas skaitītāja rādījumiem.

Dažus mēnešus Posta lielā ģimene tā arī darīja, bet pēc tam Gunārs pamanīja, ka dzīvokļa rēķini ir sākuši augt. Kas tas par joku?! Viņš vērīgi ieskatījās papīros un pārsteigts ieraudzīja, ka pēc namu pārvaldes datiem katrs viņa ģimenes loceklis izlej un izdzer aptuveni 15 kubikmetrus ūdens mēnesī. Skaidrs, ka tāds apjoms nevar būt (līdz tam Gunāra ģimene tērēja aptuveni septiņus kubikmetrus, rēķinot uz vienu cilvēku).

– Mēs sapratām, ka kaut kas nav kārtībā, – stāsta Gunārs. – Vairāk ūdens noteikti nebijām sākuši tērēt! Namu pārvaldes Priedes filiālē mums pateica, kas jādara. Pēc pārvaldnieka teiktā, lai izvairītos no pārmaksas, vajadzēja tikai uzstādīt skaitītājus dzīvoklī, ko mēs arī izdarījām. Dažus gadus viss bija labi. Maksājām pēc dzīvokļu ūdens skaitītāju mērījumiem un dzīvojām bez bēdu.

Pārbaude ar spainīti

Bēda piemeklēja Gunāru reizē ar citiem rīdziniekiem: dome atteicās segt skaitītāju rādījumu starpību, rēķinos parādījās rindiņa „ūdens patēriņa korekcija”. Maksa sāka augt.

– Mēs nolēmām šo jautājumu risināt racionāli, – turpina Gunārs. – Tā kā mājā ir tikai divi dzīvokļi, vienojāmies veikt eksperimentu. Kaimiņš apsolīja netecināt ūdeni, lai neietekmētu eksperimenta tīrību, bet es paņēmu spaini, kurā var ieliet precīzi 10 litrus ūdens (pārbaudīts ar mērglāzi), un devos uz vannas istabu. Tur ar savu spainīti nomērīju tieši 30 litrus ūdens un skrēju uz pagrabu. Skatos, kopējais skaitītājs saskaitījis pusotras reizes vairāk – 45 litrus.

Starpība krietni pārspēja mūsu lasītāja iztēli. Iznāca, ka viņš Rīgas ūdenim ir maksājis par ūdeni, ko pat sapņos nav redzējis. Un vainīgs pie visa bija melīgais skaitītājs.

Arī jaunais skaitītājs meloja

Gunārs stāsta, ka no tās dienas sācis „skandalēt”. Pēc viņa pieprasījuma namu pārvalde panāca kopējā ūdens skaitītāja nomaiņu. Rezultāts pilnībā apmierināja dzīvokļa saimnieku, jo rādījumu starpība uzreiz izzuda. Taču prieki nebija ilgi – pēc pusgada Gunārs atkal saņēma no namu pārvaldes rēķinu ar pozīciju „starpība”.

– Tagad jau pārbaudes metodika man bija zināma, – smej mūsu lasītājs. – Atkal ņēmu spaini un atkal mērīju, lai redzētu, vai skaitītāja rādījums atbilst patiesajam ūdens patēriņam. Un skaitītājs atkal kļūdījās par labu uzņēmumam Rīgas ūdens.

Pēc iedzīvotāju pieprasījuma skatītāju vēlreiz nomainīja. Un atkal pēc pusgada tas sāka piemelot. Gunārs apskraidīja visas iespējamās instances, sākot no namu pārvaldes un beidzot ar Rīgas domes Komunālo departamentu. Parastā atbilde visur bija: „Ak, lieciet mūs mierā! Jūs mums neesat vienīgais ar ūdens problēmu, bet ko mēs varam darīt?!” Kad 2007. gada beigās skaitītāju radījumu starpība sasniedza 50%, Gunārs pārvaldniekam paziņoja: „Viss! Apnicis. Turpmāk vairs nemaksāsim.”

Vai vainīga namu pārvalde?

Vai iedarbojās draudi, vai arī pēc dažiem mēnešiem atkal pienāca laiks verificēt kopējo skaitītāju, bet ieradās Rīgas ūdens speciālisti un kārtējo reizi nomainīja skaitītāju.

– Pēc tam vērsāmies namu pārvaldē. Sacījām: „Ja reiz ūdens skaitītāju noņēma, tas acīmredzot tiešām bija bojāts. Tā rādījumiem nevar ticēt, tāpēc esiet tik laipni un pārrēķiniet mums ūdens patēriņu pēc dzīvokļa skaitītāja rādījumiem, – atceras Gunārs.

Tas bija izaicinājums namu pārvaldei, Rīgas domei un visai ūdens uzskaites sistēmai, tāpēc nav nekāds brīnums, ka Gunāram Postam visus rādīja durvis. Visdziļāk aizrakās Komunālais departaments, bet arī tas visu vainu novēla nevis uz bojāto skaitītāju, bet gan pārvaldnieku, kurš bijis par slinku, lai meklētu ūdens zudumu cēloņus.

„Ja skaitītāju rādījumu starpība trīs mēnešus pēc kārtas pārsniedz 20%, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nama pārvaldniekam divu mēnešu laikā jāveic pārbaude,” teikts departamenta atbildē. „Vēl divi mēneši viņam doti pasākumu īstenošanai. Tā kā Gunārs Posts dzīvo nelielā divu dzīvokļu mājā, ūdensvada apsekošana un ūdens pazušanas cēloņu novēršana nevarēja no namu pārvaldes prasīt nesamērīgi lielu piepūli un laika patēriņu. Pārvaldnieks vienkārši neizdarīja savu darbu”.

Tam Gunārs Posts piekrīt un reizē arī nepiekrīt. Vaina jau nav meklējama tikai pārvaldniekā.

„Man pastāvīgi jādomā par lielo daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, kuriem grūti pārbaudīt kopējo skaitītāju precizitāti, – saka mūsu lasītājs. – Diemžēl nevienā avīzē nekad nav bijis rakstīts, ka mājas ūdens mērītājs var nekaunīgi krāpt patērētājus. Šis temats ir īsts tabu! Ierēdņi apgalvo, ka ūdeni zog iedzīvotāji, ka nepareizi darbojas dzīvokļu ūdens mērītāji, bet māju kopējie skaitītāji nez kāpēc pasludināti par nekļūdīgiem. Kur rodas tāda pārliecība? Mūsu pieredze liecina, ka ūdens mērītāji var melot un parasti nedara to iedzīvotāju labā.

Iedzīvotājiem ir tiesības prasīt?

Visi Gunāra mēģinājumi atgūt par ūdeni pārmaksāto naudu beidzās neveiksmīgi. Uzņēmums Rīgas ūdens atsūtīja viņam papīru, kurā teikts, ka noņemtais kopējais skaitītājs ir verificēts un atzīts par derīgu. Tātad formāli nav iemesla veikt pārrēķinu.

– Man palicis daudz jautājumu uzņēmumam Rīgas ūdens,– saka Gunārs Posts. – Piemēram, mūsu skaitītāju viņi noņēma janvārī, bet uz verifikāciju nosūtīja tikai jūlijā. Kur aparāts atradās visus šos mēnešus? Un kā pēc tāda pārtraukuma var apgalvot, ka tas ir pilnīgā kārtībā? Varbūt to pirms verifikācijas salaboja... Ej nu tagad pārbaudi.

Gunāra šaubas šķiet gluži loģiskas. Viņš nenogurstoši atgādina, ka velti Rīgas ūdens un iedzīvotāji uzticas kopējiem skaitītājiem. Savukārt domes Komunālā departamenta speciālisti skaidro:

„Rīgas domes noteikumos Nr. 39 „Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi” teikts, ka klientam ir tiesības mēneša laikā apstrīdēt no pakalpojuma piegādātāja saņemto rēķinu. Savas šaubas viņam jāizklāsta rakstiski. Iedzīvotājiem ir arī tiesības prasīt, lai uzņēmums Rīgas ūdens pirms termiņa veic skaitītāja verifikāciju, ja tā rādījumi kādu iemeslu dēļ nevieš uzticību”. Tāpēc uzraudzīsim kopējos skaitītājus! Un vajadzības gadījumā sekosim Gunāra paraugam un nekautrēsimies pieprasīt, lai Rīgas ūdens vismaz nomaina mūsu uzticību zaudējušo aparātu.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!