Viss kas jāzin par savu māju!

„Esmu zaudējis dzīvokli!” Drukāt E-pasts
Svētdiena, 15 jūlijs 2018 21:03

Latvijā joprojām ir cilvēki, kuri, noticot krāpniekiem, zaudē savu īpašumu

Latvijas Zvērinātu notāru padome nesen paziņoja satriecošu novērojumu – izrādās, ka gandrīz katrs otrais notārs beidzamo divu gadu laikā ir saskāries ar situāciju, kad krāpnieki centušies izkrāpt vai jau bija izkrāpuši dzīvokļus to likumīgajiem saimniekiem. Svarīgi zināt, ka upuri visbiežāk ir jauni cilvēki vai uzņēmēji.

Krāpnieki izmanto mūsu kļūdas

– Vēl pirms 10–15 gadiem par krāpnieku upuriem viennozīmīgi kļuva padzīvojuši vai vientuļi cilvēki, – stāsta Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

– Patlaban situācija ir kardināli mainījusies – dzīvokļus zaudē jauni cilvēki vai pat uzņēmēji ar pieredzi.

Kādas ir galvenās kļūdas, kuras visbiežāk pieļauj potenciālie upuri? Notāru padome sadarbībā ar Valsts policiju veikuši nosacītu izmeklēšanu un apkopojuši iegūtos datus.

Neapdomīgas darbības ar savu īpašumu

54% gadījumu, kad darījumā bija saskatāmas krāpnieciskas darbības, visas pazīmes liecināja, ka neapdomīgi darbojies pats dzīvokļa īpašnieks.

Piemērs. Pirkšanas darījuma sagatavošanas posmā nekustamā īpašuma īpašnieks pats nemākulīgi noformē dzīvokļa vai mājas pirkšanas–pārdošanas līgumu, turklāt vienmēr par simts procentiem uzticas otras darījuma puses ieteikumiem. Visbiežāk viņš pat nesaprot šī līguma saturu, to paraksta, bet pie notāra vēršas tikai tad, kad nepieciešams lūgumraksts darījuma nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Kas tālāk? Nekas iepriecinošs – bieži šādā līgumā ietverti nosacījumi, kas pārdevējam nav izdevīgi. Zvērinātajam notāram vairs nav iespējas palīdzēt. Diemžēl normatīvie akti Latvijā neparedz obligātu notāra līdzdarbību šāda līguma sagatavošanas procesā. Pirkšanas–pārdošanas līguma saturs ir katra īpašnieka ziņā.

Nemākulīga vai nepieredzējuša padomdevēja izvēle

43% īpašnieku savam īpašumam risku rada citu cilvēku doto slikto padomu dēļ.

– Nepiedodami bieži cilvēki pirms darījuma slēgšanas konsultējas nevis ar profesionāli, bet gan ar kaimiņu, paziņu, radinieku vai pat meklē padomu internetā, – saka Jānis Skrastiņš. – Tikai uz personīgas pieredzes balstīti padomi var būt nederīgi vai pat kaitējoši citā situācijā. Katrs gadījums ir atšķirīgs. Rezultātā līgumā var parādīties pietiekami riskanti noteikumi konkrētajam īpašniekam.

Šo viedokli apstiprina Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis:

– Esam runājuši ar daudziem krāpniecības upuriem, un ir redzams, ka nelaimes pamatā bieži ir pašu nezināšana, naivums un uzticēšanās nezināmas izcelsmes padomiem. Mūsdienās dzīvokļus vairs neatņem ar draudiem un spēku. Krāpniekiem ir rūpīgi izstrādātas shēmas, kas visbiežāk balstītas uz cilvēku uzticēšanos. Cilvēkam iesākumā piedāvā juridisku palīdzību, bet beigās izrādās, ka viņš savu mantu ir zaudējis vai ieguvis dzīvokli, kurš jau ir pārdots kādam citam.

Starp citu, daudzu mantojuma saņēmēju liela kļūda ir vilcināšanās ar īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Notāru padomes izpilddirektore Vija Piziča uzsver, ka savas īpašuma tiesības ir jānostiprina pēc iespējas ātrāk. Īpašnieks, kas to neizdara, atstāj iespēju darboties krāpniekiem.

Neapdomīgas darbības ar īpašumu un naudu

Ja vēl nesen likumsargiem bija problēmas ar pilnvaru viltojumiem, kas blēžiem it kā ļāva rīkoties īpašnieka vārdā, tad tagad krāpšanās kļūst arvien rafinētāka un pamazām pārvietojas virtuālajā vidē. Tieši tādēļ par krāpnieku upuriem kļūst jauni ļaudis un uzņēmēji.

Izrādās, ka cilvēks pats ir palīdzējis noziedzniekam, neapdomīgi rīkojoties ar saviem naudas līdzekļiem (9,1% krāpšanas gadījumu), izpaužot personu datus (7,4% gadījumos). Kā tas notiek? Krāpnieks palūdz pārskaitīt uz savu kontu nelielu summiņu naudas kā avansa maksājumu tīra konta atvēršanai šim darījumam. Noziedznieki šo kontu vēlāk var izmantot naudas atmazgāšanas darījumiem, bet, tā kā konts pieder labticīgajam dzīvokļa pārdevējam, viņš var nonākt uz apsūdzēto sola.

Vērtējiet riskus!

Pagājušajā gadā krāpniecības darījumi lielos apmēros pieauga par 2%, ziņo Valsts policija.

– Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, aktivizējas arī krāpnieki, – uzsver Valsts policijas vadītājs. – Tādēļ mēs lūdzam iedzīvotājus uzticēties Latvijas zvērinātajiem notāriem, kuri nepieciešamības gadījumā noformēs pirkšanas–pārdošanas līgumu un novērtēs kā darījumu, tā slēptos riskus. Mūsu pieredze liecina, ka savlaicīga vēršanās pie notāra nelaimi var novērst. Tieši notāri parasti pamana krāpniecības pazīmes un vēršas policijā.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!