Viss kas jāzin par savu māju!

Aleksandrs Sakovskis: „Nedrīkst pieļaut renovācijas procesa apstāšanos” Drukāt E-pasts
Pirmdiena, 25 jūnijs 2018 19:02

Dzīvojamo māju siltināšanas programma dod labumu kā iedzīvotājiem, tā valsts ekonomikai kopumā

Latvijā turpinās daudzdzīvokļu māju renovēšanas programma ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Tās ietvaros valsts finanšu institūcija Altum katras konkrētās mājas dzīvokļu īpašniekiem atmaksā līdz 50% no renovācijas darbos iztērētajiem līdzekļiem. Nesen Latvijā tika parakstīts lielākais līdzfinansējuma līgums – mājai Daugavas ielā 2 Salaspilī remontdarbiem Altum piešķīra grantu vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā. Vērtējot pašreizējo aktivitātes līmeni, eksperti vēlētos redzēt daudz lielāku Latvijas iedzīvotāju ieinteresētību savu mājokļu atjaunošanā.

Kāpēc nesteidzamies apgūt naudu?

Ir vietā atgādināt, ka līdz 2020. gadam valdība ir gatava iedzīvotājiem sadalīt 156 miljonus eiro, lai uzlabotu dzīvojamo fondu. Visa šī nauda ir paredzēta ēku renovēšanai. Pēc Altum speciālistu aprēķiniem, lai atmaksātu 50% no remontdarbos iztērētajiem līdzekļiem, nauda varētu pietikt 1030 ēkām.

Diemžēl pusotra gada laikā, kopš pasludināta šī programma, uzraugošā institūcija Altum ir saņēmusi tikai 330 projektu pieteikumu.

Lai cilvēkus aktivizētu, valdība dažādi cenšas atvieglot iespēju saņemt finansējumu, taču…

Kaut kādu iemeslu dēļ rinda pēc daudzmiljonu naudas neveidojas. Rīgas apsaimniekotāju asociācijas eksperts un Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis pieļauj, ka valstī patlaban trūkst izpratnes, tādēļ netiek novērtēts renovēšanas procesa izdevīgums gan katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi, gan valstij kopumā.

Lietuva mūs ir apsteigusi

– Kopā ar Rīgas apsaimniekošanas asociācijas pārstāvjiem maijā mēs devāmies uz Lietuvu, lai iepazītos ar kaimiņu sasniegumiem ēku renovāciju jomā, – stāsta A. Sakovskis. – Izrādījās, ka lietuviešiem ir ar ko lielīties.

Viesus no Latvijas uzņēma apsaimniekošanas uzņēmuma Mano bustas speciālisti, kuri jau nosiltinājuši desmitiem dzīvojamo māju.

– Latvijas un Lietuvas dzīvojamais fonds patiesībā ir ļoti līdzīgs, tikai ar vienu lielu atšķirību – iepriekšējā ES fondu līdzfinansējuma kārtā no 2009. līdz 2016. gadam Latvijā kopumā nosiltināja 745 mājas, bet Lietuva tikai 2016. gadā renovēja 769 daudzstāvu ēkas, – stāsta A. Sakovskis.

– Kādēļ renovācijas gaita Lietuvā un Latvijā ir tik atšķirīga?

– Vispār Lietuvas iedzīvotāji palīdzību no valsts saņem mazākā apmērā nekā latvieši. Piemēram, dzīvokļu īpašniekiem Lietuvā valdība finansē tikai 30% no renovācijas darbos iztērētajiem līdzekļiem, pārējo naudu iedzīvotājiem jāiegulda pašiem. Salīdzinājumam – Latvijā iedzīvotājiem pieejamais grants (neatmaksājamā daļa) ir 50% no renovācijas darbos iztērētās naudas.

– Varbūt Lietuvā ir citi iedzīvotāju atbalsta instrumenti?

– Jā, Lietuvā bankās tiek noteikti ļoti zemi kredītprocenti aizdevumam renovācijas darbu veikšanai, tie ir 3 procenti gadā. Salīdzinot Latvijā, iedzīvotāji, kuri izmanto bankas kredītu ēkas siltināšanai, ir spiesti maksāt 4–5% likmi, taču galvenā atšķirība Lietuvā nav tik daudz kredītprocentos, cik valdības attieksmē pret šo procesu kopumā.

Renovētas mājas mūžs pagarinās

– Latvijā arī valdība taču atbalsta ēku siltināšanu…

– Taisnība, tikai Lietuvā dzīvojamā fonda renovēšana ir kļuvusi par vienu no valsts ekonomiskās attīstības prioritātēm. Valsts ir nopirkusi daļu no informatīvā portāla delfi.lt un šajā platformā aktīvi veic iedzīvotāju informēšanu par renovācijas gaitu. Rezultātā savas ēkas renovācijā ieinteresētie stāv rindā, lai izmantotu radušos iespēju. Svarīgi, ka Lietuvā, lai sāktu dalību programmā, iedzīvotājiem nepieciešams savākt tikai vairākuma piekrišanu (50% + 1 balss).

– Kā ir Latvijā?

– Lai māja varētu iesniegt pieteikumu dalībai konkursā par līdzfinansējuma saņemšanu, nepieciešams savākt 2/3 dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, un tas nepavisam nav vienkārši.

– Savākt tik lielu piekritēju skaitu tiešām nav vienkārši, jo vairākums Latvijas iedzīvotāju joprojām netic siltināšanas efektivitātei.

– Kādēļ lai būtu citādi, ja Latvijā nav neviena dokumenta, kurš apstiprinātu renovācijas efektivitāti? Savukārt Lietuvā šādi pētījumi notika visaugstākajā līmenī – tos veica zinātnieki no Viļņas Tehnoloģiskās universitātes. Lietuvas zinātnieku pētījuma noslēguma secinājumos teikts, ka kvalitatīvi veikta renovācija pagarina ēkas kalpošanas mūžu vidēji par 30 gadiem.

Jo vienkāršāk, jo labāk

– Kas būtu jādara, lai Latvijā ēku renovēšana turpinātos un apjomīgie Eiropas finanšu resursi nepaliktu neiztērēti?

– Domāju, ka Latvijā likumdošanas līmenī ir jāvienkāršo katras konkrētās ēkas lēmuma pieņemšanas procedūra renovācijas procesa sākšanai. Daudzās mājās vienkārši nav iespējams sastapt 2/3 īpašnieku, nemaz nerunājot par pozitīva balsojuma iegūšanu. Būtu pietiekami ar parastu kopības balsu vairākumu. Pēc tam mums ir jāsagatavo savi pētījumi, kuri apstiprinātu renovācijas efektivitāti. Pretējā gadījumā valdībai pašlaik ir ļoti grūti pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību ieguldīt naudu. Trešais svarīgākais punkts ir renovācijas procesa informatīvais atbalsts cilvēkiem ērti sasniedzamā līmenī. Vienīgais resurss patlaban ir Ekonomikas ministrijas uzturētā interneta vietne Dzīvo siltāk! un ministrijas organizētie bezmaksas semināri visā Latvijā, taču mums ir nepieciešamas daudz plašākas un visiem pieejamas informatīvās kampaņas.

– Vai ticat, ka renovācijas ideja sasniegs arī nelielus ciematus? Pašlaik Altum pieteikumus saņem tikai no Latvijas pilsētām.

– Renovācija ir vienādi nepieciešama un izdevīga kā lielās pilsētās, tā nelielās apdzīvotās vietās. Par to mani ir pārliecinājis tas pats lietuviešu piemērs, kur ar pašvaldību palīdzību kā pirmie tika renovēti degradēti, nelieli ciemati. Piemēram, Ignalinā patlaban daudzas mājas izskatās gluži kā jaunas. Valdībai tā ir lieliska iespēja attīstīt reģionus, atbalstīt savu būvniecības nozari un noturēt iedzīvotājus rajonos. Rezultātā renovācija kļūst par nopietnu visas valsts attīstības dzinuli.

Kā neiešaut sev kājā?

– Mēs zinām, ka Lietuva gadā siltina 500 līdz 700 māju, bet Latvijai piešķirtais finansējums ir pietiekams tikai 1000 ēkām, turklāt tas jāiztērē līdz 2020. gadam. Vai ir vērts stimulēt programmu, kurai pēc diviem gadiem jābeidzas?

– Tas ir ļoti nopietns jautājums, jo Latvijā programmu nāksies turpināt vēl pēc 2020. gada. Tā sniedz nenovērtējamu labumu iedzīvotājiem, nodrošina darbu būvniekiem un silda ekonomiku valstī kopumā, taču Ekonomikas ministrija jau tagad apgalvo, ka pēc 2020. gada iedzīvotāji vairs nesaņems „dāvanas” grantu veidā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji kaut ko tomēr saņems līdzfinansējuma vietā, varbūt tās būs atlaides kredītprocentiem, kas ņemti māju siltināšanai. Tas ir labi, bet tas ir par maz! Ar šādu pieeju programma tiks apturēta, bet mēs paliksim ar savu brūkošo dzīvojamo fondu.

– Ko piedāvājat?

– Jādomā stratēģiski. Renovācijas programma ir valstij izdevīga un vajadzīga, tādēļ jāsāk cīņa par tās pagarināšanas iespēju. Valstij ir jāatrod rezerve, lai turpinātu grantu sistēmu arī pēc 2020. gada. Ja neizdosies mājām sarūpēt 50% procentu līdzfinansējuma, jāpiedāvā kaut vai 20% vai 30%. Pilnībā pārtraukt finansiālo atbalstu nedrīkst, pretējā gadījumā valsts zaudēs lielisku instrumentu, ar kura palīdzību arī nākotnē sildīt ekonomiku.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!