Zādzību mazāk, strīdi – aizvien biežāk Drukāt
Piektdiena, 10 aprīlis 2009 00:00

Šobrīd ir tāds nemierīgs laiks. Cilvēki šaubās par savu nākotni un nejūtas pārliecināti par savu drošību. Runā, ka Rīgā pieaug dzīvokļu zādzību skaits, un cilvēki metas pēdējo naudu slēpt ledusskapī vai vecmāmiņas gredzenus bāzt aiz radiatoriem. Paklīst baumas par bruņotu uzbrukumu sabiedriskajā transportā, un mātes, sievas un māsas tūlīt pat atsakās braukt ar tramvaju, jo tas taču ir „bīstami dzīvībai”. Vai ticēt šiem briesmu stāstiem un kas notiek patiesībā?

Dzīvokļu zādzību nepaliek vairāk

Valsts policijā apgalvo, ka rīdzinieku satraukumam pagaidām nav pamata. Statistika liecina, ka dzīvokļu zādzību skaits pēdējā laikā ir samazinājies, bet 2008. gadā vispār bija sasniedzis vēsturiski zemu līmeni.

Bruņoti uzbrukumi laupīšanas nolūkā Rīgā gadās retāk nekā gadsimta sākumā, maniaku bandas ir izķertas un tup cietumos. Toties pieaudzis parastu zādzību skaits – sīkie zaglēni lielveikalos čiepj pārtiku un degvielas uzpildes stacijās benzīnu, blēdījas ar kredītkartēm. Biežāk notiek pārdroši uzbrukumi veikaliem, juvelierizstrādājumu tirgotavām, birojiem. Ļaundari turpina medīt seifus, kuros cer atrast neaptveramas bagātības, bet lielākoties atrod tikai papīrus un sīknaudu.

Kas attiecas uz bruņotiem uzbrukumiem sabiedriskajā transportā, to pieminēšana vien Valsts policijas ekspertiem izraisa smaidu. „Tikai baumas, nekas vairāk,” komentē policisti.

Tomēr būtu ciniski un melīgi apgalvot, ka Rīgā ar drošību viss ir labākajā kārtībā. Nē, dažu veidu noziegumu skaits pieaug, bīstami ir narkomāni, kas klejo pa guļamrajoniem viegla ķēriena meklējumos. Bet līdz tādai situācijai, kādā mēs dzīvojām deviņdesmito gadu sākumā, Rīgai ir patālu.

Izmeti pie kaimiņa atkritumus? Maksā sodu!

Lai informētu galvaspilsētas iedzīvotājus par patieso stāvokli drošības jomā, pilsētā tiks rīkots īpašs pasākumu cikls – tikšanās ar Valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem, kuru gaitā rīdzinieki varēs uzdot viņiem jautājumus.

Mēs izmantojām iespēju un aprunājāmies ar Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes priekšnieku Arti Strāderu un viņa vietnieku Edgaru Rudzīti. Mūs interesēja nevis skaļas krimināllietas, bet gan sadzīviski tiesību pārkāpumi, ar kuriem rīdziniekiem samērā bieži nākas saskarties.

– Arti, iedzīvotāji redakcijai raksta par kaimiņiem, kuri met savus atkritumus viņu konteineros vai stiepj uz viņu pagalmu nozāģētos kokus, vecas mēbeles un citas grabažas. Vai šādā situācijā pašvaldības policija var ko līdzēt?

– Protams! Tādus pārkāpējus aizturēt mums palīdz sētnieki, kuriem tīrība pagalmos rūp pat vairāk nekā māju iedzīvotājiem, kam attiecīgā teritorija pieder. Tāpēc mēs pastāvīgi sazināmies ar sētniekiem un skaidrojam viņiem, kā pareizi reaģēt uz pārkāpumiem. Lūk, padoms: ja manāt, ka svešs cilvēks met jūsu konteinerā vai pie mājas savus atkritumus, iegaumējiet viņa mašīnas numuru vai to, kā svešinieks izskatās. Tas mums palīdzēs noskaidrot pārkāpēja personību. Pagājušajā otrdienā, piemēram, Kurzemes rajona administratīvā komisija izskatīja lietu par kādu cilvēku, kurš pie kaimiņu žoga bija nolicis savu veco trauku mazgājamo mašīnu. Iedzīvotāji to bija pamanījuši un paziņoja policijai. Mēs pieņēmām iesniegumu, pieprasījām no vainīgā paskaidrojumu, un lieta viņam beidzās ar naudas sodu.

– Rīdzinieki, kas dzīvo jūras tuvumā, sūdzas par autobraucējiem, kas rīko sacīkstes kāpās. Tuvojas vasara. Vai jūs apkarosiet šos noteikumu pārkāpējus, kuri posta dabu?

– Aizturēt autobraucējus brīdī, kad viņi brauc pa kāpām, ir diezgan grūti, bet mēs strādājam un ķeram viņus. Sodām arī autovadītājus, kas kāpu zonu uzskata par bezmaksas autostāvvietu. Šo mašīnu īpašniekiem draud „plāksteris”.

Biežāk notiek ģimenes strīdi

– Vai rīdziniekiem vajadzētu baidīties no noziedzības pieauguma?

– To pārkāpumu skaits, ar kuriem nodarbojas mūsu policija, nepalielinās, nedaudz mainās tikai raksturs. Šobrīd izsaukumu iemesls visbiežāk ir ģimenes skandāli.

– Cilvēki sākuši vairāk konfliktēt?

– Protams! To var izskaidrot ar krīzi. Vīrs vai sieva zaudē darbu, sākas strīdi, iedzeršana, pakāpeniski nonāk līdz kautiņiem.

– Saka, ja vīrs un sieva plēšas, policija ir bezspēcīga...

– Blēņas! Likumā par policiju ir punkts, kas nosaka, ka pēc sievas vai vīra prasības mēs drīkstam aizturēt dauzoņu. Tas tiek darīts, pamatojoties uz dzīvesbiedra iesniegumu, kurš baidās palikt vienatnē ar savu otro pusi. Vainīgo vedam uz iecirkni, kur drīkstam to turēt trīs stundas. Šai laikā noskaidrojam konflikta apstākļus un īstenojam profilakses darbu, vainīgais raksta paskaidrojumu.

– Bet pēc trim stundām vīrs atgriežas mājās un sarīko sievai vēl pamatīgāku skandālu. Ko tad?

– Gadās arī tā, bet mēs braucam arī uz atkārtotu izsaukumu un atkal vedam nemiera cēlēju uz iecirkni. Diemžēl turēt ilgāk par trim stundām vai sūtīt uz cietumu mēs nevaram, tālajā 1984. gadā pieņemtajā Administratīvo pārkāpumu kodeksā tādi līdzekļi nav paredzēti. Pēdējos 25 gados mūsu dzīvē daudz kas ir mainījies, domāju, laiks pārskatīt arī likumu un dot policijai jaunas iespējas cīnīties pret sadzīves skandālistiem.

Dauzoņas var savaldīt

– Nereti iedzīvotāji sūdzas, ka kaimiņu dzīvoklī mājo daudz nedeklarētu cilvēku, kuri rīko skandālus, trokšņo. Kā jūs palīdzat tādās situācijās?

– Sadalīsim jautājumu divās daļās. Vispirms par troksni. Pirms pusotra gada Rīgas dome pieņēma jaunus noteikumus, saskaņā ar kuriem par trokšņainu uzvedību paredzēti bargi naudas sodi. Agrāk nedrīkstēja skaļi ieslēgt mūziku, ar lielu troksni svinēt svētkus un rīkot skandālus tikai no pulksten 11 vakarā līdz 7 rītā, bet tagad par to var sodīt jebkurā diennakts laikā. Atšķirīgs vienīgi naudas soda lielums (skaidrs, ka par nakts troksni sods ir lielāks).

– Bet kā konstatēt, ka mājā kāds ir trokšņojis, ja trokšņotājs, kā tas bieži mēdz gadīties, ir pamanījis policijas tuvošanos un uz brīdi pierimis? Kad policisti ir aizbraukuši, viss sākas no gala!

– Konstatēt pārkāpumu ir ļoti viegli. Saka, ka trokšņa līmeni vajagot mērīt ar speciāliem aparātiem, bet tie ir nieki! Iedzīvotājiem vienkārši jāuzraksta mums sūdzība. Ja atradīsies divi trīs kaimiņi, kas apliecinās, ka tādā un tādā dzīvoklī tiešām ir stipri trokšņojuši, vainīgais tiks sodīts. Mēs sastādīsim protokolu un administratīvā komisija noteiks naudas sodu.

– Ko varat teikt par to, ka vienā otrā dzīvoklī dzīvo nedeklarētas personas? Tādi cilvēki nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, tātad apzog mājokļa īpašnieku. Vai jūs varat viņus sodīt?

– Tas ir sarežģīts jautājums. Pašvaldības policija var sastādīt protokolu un ar administratīvās komisijas palīdzību uzlikt sodu pārkāpējiem. Bet ar tādu cilvēku izlikšanu no dzīvokļiem nenodarbojas neviena organizācija.

5000 latu par kūlas dedzināšanu

– Kā katrai iestādei, arī policijai droši vien ir sezonas darbi. Tuvojas siltais laiks. Kam gatavojaties?

– Ļaudis atkal sākuši dedzināt pērno zāli. Pret to cīnās ugunsdzēsēji, taču arī mēs palīdzam. Bez tam pēc sniega nokušanas visapkārt redzami atkritumi, tātad policistiem jāsastāda protokoli, lai administratīvā komisija varētu sodīt saimniekus, kas nav sakopuši savas teritorijas pēc ziemas. Šis darbs ilgs divus trīs mēnešus. Un tad jau arī peldsezona būs sākusies...

– Jūs pieminējāt kūlas dedzināšanu. Šķiet, Latvijā tā kļuvusi par nacionālo izklaidi, taču šī it kā nevainīgā nodarbe var radīt lielu postu, jo uguns bieži vien apdraud apkārtējās mājas. Vai jūs ķerat šos Rīgas piromānus?

– Ķeram.

– Bet vēl svarīgāk ir nepieļaut dedzināšanu, – sarunai pievienojas Edgars Rudzītis.

– Kā policija var to nepieļaut?

– Ar samērā vienkāršām metodēm, – paskaidro Edgars. – Iedomājieties, ka jums pieder zemes gabals. Rudens pusē jums jānopļauj zāle, tad pavasarī kūlas nebūs. Tāpēc profilakses darbu ar saimniekiem pašvaldības policija sāk pat ne rudenī, bet iepriekšējā vasarā. Ja cilvēks zāli nav nopļāvis un izceļas ugunsgrēks, mums ir tiesības sodīt nevis dedzinātāju, bet gan zemes saimnieku, jo saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu viņš nav izpildījis īpašnieka pienākumus. Ja visi labi kops savas teritorijas, dedzināšana beigsies pati par sevi.

– Vai daudzus īpašniekus jau esat sodījuši?

– Pārbaudīt teritorijas mēs varam tikai pavasarī. Līdz sniega nokušanai kūla skaitās vienkārši zāle, un tad īpašnieku var sodīt tikai par nesakoptu teritoriju. Fiziskajām personām par to pienākas naudas sods līdz 500 latiem, juridiskām – līdz 1000 latiem. Kad sākas pavasaris, viss mainās. Zāli beidzot var uzskatīt par kūlu, un tad naudas sodi juridiskajām personām pieaug līdz pieciem tūkstošiem latu.

– Nesakopto zemes gabalu īpašniekiem ir no kā baidīties!

– Noteikti.

Municipāļus nesamazināja

– Tuvējās Pārdaugavas un Bolderājas nelielo māju iedzīvotāji redakcijai sūdzas par narkomānu pastāvīgajiem tusiņiem viņu kāpņu telpās. Jaunieši turpat uz kāpnēm duras, šļirces nomet pagalmā, kur tās var atrast bērni. Ko iesakāt darīt šādā situācijā?

– Rīdziniekiem pašiem jābūt uzņēmīgākiem, – uzskata Artis Strāders. – Tiekoties ar policistiem dažādās sapulcēs, viņi sūdzas par nekārtībām, bet, kad konkrētā mājā sākas, kā jūs teicāt, narkomānu tusiņš, visi nez kāpēc baidās vai ir par slinkiem, lai paceltu telefona klausuli un uzgrieztu dežūrdaļas numuru. Tādi zvani ir anonīmi, cilvēkiem ir tiesības sūdzēties par jebkuru tiesībpārkāpumu, nenosaucot savu vārdu un adresi. Mēs aizbrauksim un paši tiksim galā ar narkomāniem. Bet neviens nezvana! Toties tad, kad kāpņu telpa jau ir piegānīta, iedzīvotāji vaino policiju. Kad jūs ejat pie ārsta, tad noteikti stāstāt, kas sāp, citādi jūs nevarēs ārstēt. Tāpat ir ar policiju: kamēr jūs nepaziņosiet par notiekošo, es nevaru palīdzēt.

– Bet cilvēki ne reizi vien mums ir ziņojuši, ka policija nereaģē uz viņu izsaukumiem.

– Tā nav tiesa. Nav vairs deviņdesmitie gadi, kad, iespējams, kāds varēja izlikties nedzirdam jūsu signālu. Tā vairs nenotiek!

– Varbūt pašvaldības policijā tagad samazināts darbinieku skaits, un viņi nevar laikus ierasties uz izsaukumu?

– Nē, pie mums nekādas samazināšanas nav bijis. Visi ir savās vietās.

„Kaimiņu patruļa” startēs maijā?

– Kāds būtu jūsu padoms rīdziniekiem, kuri ir nobažījušies par savu drošību?

– Nevajag baidīties. Uz lietām vajag raudzīties objektīvi: laiks patlaban ir grūts, bet tiesībpārkāpumu nav vairāk kā pagājušajā gadā. Ja rīdzinieki grib sev palīdzēt, iesaku viņiem labprātāk sadarboties ar policiju. Pagaidām notiek tieši pretējais. Šajās dienās ar Edgaru bijām aizbraukuši pārbaudīt kādu adresi. Izkāpām no mašīnas, lai sameklētu vajadzīgo māju, un ieraudzījām divas sirmgalves, kuras noteikti dzīvoja netālu un bija satikušās, lai parunātos. Pavaicājām viņām, kā atrast mums vajadzīgo daudzstāvu namu. Sievietes izbiedēti saskatījās un paziņoja, ka nezina. Redzēdamas, ka mēs atgriežamies pie mašīnas, viņas sačukstējās un pavadīja mūs ar ilgu skatienu. Godājamie rīdzinieki, nevajag baidīties no policijas! Mēs tikai tāpēc vien esam, lai gādātu par jūsu drošību!

– Ja jūs atjaunotu brīvprātīgo kārtības sargu sistēmu, kļūtu vieglāk.

– Plānots realizēt projektu „Kaimiņu patruļa”, kuras ietvaros rīdzinieki varēs sadarboties ar pašvaldības policiju un palīdzēt tai atklāt tiesībpārkāpumus. Tas ir to vērts, ticiet man. Nesen policijai piezvanīja kāds Imantas iedzīvotājs, kurš pie atkritumu konteineriem bija pamanījis jauniešus ķidājam dāmu rokassomiņu. Mēs tūlīt bijām klāt un kompāniju aizturējām. Izrādījās, ka šie cilvēki nupat uz ielas aplaupījuši sievieti. Tā viena cilvēka modrība palīdzēja atklāt nopietnu noziegumu.

– Ko darīt cilvēkiem, kas vēlas pievienoties „kaimiņu patruļai”?

– Iesaku zvanīt Kurzemes priekšpilsētas izpilddirekcijai un izklāstīt savu vēlmi. Vispirms mēs vēlamies zināt, vai rīdzinieki ir gatavi mums palīdzēt. Ja brīvprātīgie atradīsies, mēs maijā sāksim izmēģinājuma projektu.