Viss kas jāzin par savu māju!

”Ūdens Jūrmalā kļuvis tīrāks” Drukāt E-pasts
Sestdiena, 11 februāris 2017 20:28

Vicemērs Jānis Lediņš stāsta, cik šī gada ziemā pilsētas iedzīvotāji maksās par siltumu un kad pilsētā tiks iedibināta taisnīga apmaksas kārtība par sadzīves atkritumu izvešanu

Jūrmalas pilsētas komunālie dienesti katru dienu gādā par to, lai 50 tūkstoši iedzīvotāju nepaliktu bez siltuma, ūdens un apgaismojuma. Tie ir svarīgi uzdevumi, jo kūrortpilsētas garums ir 32 kilometri. Ko pašvaldība dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem sola, vai ir iespējams domē sūdzēties par komunālajiem jautājumiem – par to stāsta Jūrmalas vicemērs Jānis Lediņš.

Sūdzības tās pašas, kā līdz privatizācijai

Pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma Jūrmalas namsaimnieks privatizācija beidzās 2014. gadā. Atgādināsim, ka apsaimniekošanas uzņēmumu par 2,9 miljoniem eiro iegādājās Lietuvas uzņēmēji. Šobrīd Jūrmalas namsaimnieks ietilpst uzņēmuma Civinity Group sastāvā un turpina apsaimniekot 380 mājas ar 25 tūkstošiem kūrortpilsētas iedzīvotāju. Uz jautājumu, kā tagad, divus gadus pēc uzņēmuma pārdošanas izsolē, dome vērtē šo darījumu, Jānis Lediņš atbild ļoti diplomātiski:

– Savu pilnvaru ietvaros mēs joprojām turpinām kontrolēt māju apsaimniekošanas procesus un reaģējam, ja pilsētnieki sūdzas par pārvaldīšanas darbu kvalitāti. Sūdzības, kā varat iedomāties, vienmēr ir vienas un tās pašas. Cilvēki uzskata, ka pārvaldnieks viņu mājā kaut ko nav pienācīgi izremontējis vai arī noteicis pārmērīgi augstu cenu par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Atminos, ka tieši tādi paši signāli domē tika saņemti pirms Jūrmalas namsaimnieka privatizācijas.

Pašvaldība palīdzēs pārņemt māju valdījumā

Pēc Jāņa Lediņa teiktā, gadījumos, kad pilsētas iedzīvotāji ir iesnieguši sūdzību domē, tā tiek pārsūtīta uzņēmumam Jūrmalas namsaimnieks. Ir gadījumi, kad apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvji tiek izsaukti uz pilsētas domi problēmas apspriešanai.

– Iedzīvotāji rīkojas pareizi, ziņojot pašvaldībai par apsaimniekošanas problēmām. Pašvaldība savu likumīgo iespēju robežās vienmēr aizstāves kūrortpilsētas iedzīvotāju intereses, – uzsver Jānis Lediņš.

Tajā pašā laikā pilsētā ir ne mazums māju, kurās iedzīvotāji apsaimniekošanu ņēmuši savās rokās. Rezultātā kaut kur ir izdevies samazināt apsaimniekošanas maksu, vienlaicīgi savedot kārtībā kopīpašumu un mājas teritoriju. Tikai nevar apgalvot, ka šie labie piemēri aizrautu jūrmalnieku lielāko daļu. Pēc vicemēra teiktā, jaunu dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidošanās ir atsevišķi gadījumi – cilvēki varbūt arī vēlētos apvienoties, taču nespēj mājā noorganizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Jebkurā gadījumā pašvaldība ir gatava sniegt palīdzību, dodot padomu nekustamā īpašuma pārņemšanai dzīvokļu īpašnieku valdījumā. Konsultācijas var saņemt Jūrmalas domes Īpašumu pārvaldē.

Centrālais ūdensvads kļūs pieejamāks

Pirms dažiem gadiem iedzīvotāji aktīvisti Jūrmalas domē sarīkoja akciju – atnesa deputātiem pa glāzei krāna ūdens un lūdza to izdzert. Neviens no politiķiem šim vienkāršajam lūgumam nepaklausīja – nedzēra. Šī neaizmirstamā akcija bija veltīta dzeramā ūdens kvalitātei pilsētā. Taču tagad, kā to uzsver Jānis Lediņš, viss ir mainījies – dzert ūdeni no krāna Jūrmalā ir pilnīgi droši.

– Pilsētā ir sākusi darboties jauna atdzelžošanas stacija, jo tieši pārmērīgais dzelzs saturs ūdenī līdz šim sabojāja tā garšu. Šobrīd mēs nevaram apgalvot, ka Jūrmalas ūdens ir labākais valstī, bet tā kvalitāte pilnībā atbilst visām Eiropas Savienības sanitāro normu prasībām, – apgalvo politiķis.

Tanī pašā laikā Jūrmalas ūdens, izmantojot Eiropas fondu līdzfinansējumu, turpina izbūvēt maģistrālā ūdensvada un kanalizācijas tīklu tajos pilsētas rajonos, kur šīs komunikācijas nekad nav bijušas. Līdz 2020. gadam darbos ir plānots ieguldīt vēl 47 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem, kas ļaus centralizētajām komunikācijām pieslēgt 90% pilsētas iedzīvotāju.

– Būvējot jaunos cauruļvadus, mēs vienlaicīgi vienkāršojam māju iedzīvotājiem iespēju pieslēgties pie maģistrālajiem tīkliem, – stāsta Jānis Lediņš.

– Visu informāciju par vienkāršoto pieslēgšanās procedūru var saņemt uzņēmumā Jūrmalas ūdens. Pašlaik izdevumus, kas saistīti ar pieslēgšanos centralizētajiem tīkliem, sedz mājas īpašnieks, bet nākamībā mēs plānojam pašvaldības līdzfinansējumu sociāli mazāk nodrošinātām personām. Modernizācijas rezultātā bez pieslēguma centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijai paliks tikai visattālākie un mazāk apdzīvotie pilsētas rajoni.

Tarifs pazeminājies par 17%

Šinī gadā Latvijā iestājās īsta ziema, sals sākās jau novembrī, sevišķi auksts ir padevies februāris. Loģiski, ka iedzīvotāji raizējas par apkures rēķina lielumu, ko sagaidīs martā.

– Pēdējā laikā mēs esam samazinājuši apkures tarifu Jūrmalā par veseliem 17%, – mierina Jānis Lediņš. – Šim nolūkam Jūrmalas siltums uzbūvēja ar šķeldu kurināmo katlu māju. Tagad mums ir iespēja izlīdzināt apkures tarifu un kļūt neatkarīgākiem no gāzes cenas svārstībām.

Interesanti, ka darbs tarifu samazināšanā vēl nav beidzies. Drīzumā pilsētā būs uzbūvēta vēl viena koģenerācijas katlu māja. Tas ir privātuzņēmēju projekts, kuri gatavojas ražot elektrību, bet ražošanas procesā iegūto siltumu pārdot pilsētas siltumtīkliem.

Atkritumus – uz svariem!

Tā vien liekas, ka visparastākais komunālais pakalpojums ir sadzīves atkritumu izvešana. Taču tā nav, tieši šinī frontē Jūrmalā ir izvērsusies īsta spēkošanās starp pašvaldību un uzņēmējiem.

– Zinām, ka katrai Latvijas mājsaimniecībai ir jāslēdz atsevišķs līgums par atkritumu izvešanu. Ja tas nav izdarīts, tad mājas īpašnieku sagaida brīdinājums un sods, – brīdina Jānis Lediņš. – Tanī pašā laikā Jūrmala kļuva par pirmo pašvaldību, kura izlēma uz konkursa pamata izvēlēties operatoru par atkritumu izvešanu pilsētā.

Pirmais ”atkritumu konkurss” beidzās neveiksmīgi, tagad ir izsludināts otrs, bet, tā kā konkursanti bezgalīgi pārsūdz rezultātus, tad uzvarētāja noteikšana ir ievilkusies.

– Bet no plāna mainīt visu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu mēs atteikušies neesam. Pašlaik operatori atkritumus no iedzīvotājiem savāc pēc apjoma (kas tiek uzskaitīts pēc apkalpoto konteineru skaita – redakcijas piezīme), bet poligonā nodod uz svara.

Pat Valsts kontrole ir norādījusi, ka šī metodika ir netaisnīga. Tādēļ, lai aizstāvētu pilsētnieku intereses, Jūrmalas dome ir iecerējusi sistēmu mainīt. Jūrmalas atkritumu izvedēju konkursa uzvarētājs atkritumus no iedzīvotājiem savāks nevis pēc apjoma, bet gan svara. Atliek vien novēlēt, lai konkurss beigtos pēc iespējas ātrāk.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!