Sociālais dzīvoklis: kam pienākas un kā saņemt? Drukāt
Trešdiena, 26 augusts 2015 23:02

Viss par dzīvokļiem, par kuru īri jāmaksā tikai 0,06 eiro par kvadrātmetru!

Pagājušajā nedēļā Rīgas domes vadītāji apmeklēja būvlaukumu Aglonas ielā 35, 1. korpuss, kur pilnā sparā norisinās bijušās kopmītnes pārbūve. Vēl pirms dažiem mēnešiem tā bija pamatīgi izpostīta ēka, bet jau nākamgad kļūs par sociālo māju ar 215 dzīvokļiem.

Šogad galvaspilsētas pašvaldība nopietni ķērusies pie māju rekonstrukcijas sociālajiem dzīvokļiem. Mēs nolēmām domes Mājokļu un vides departamentā noskaidrot, kas īsti ir municipālie sociālie dzīvokļi un kam ir tiesības pretendēt uz šādām dzīvojamām telpām.

Kas ir sociālais dzīvoklis un ar ko tas atšķiras no parastā municipālā dzīvokļa, ko pašvaldība piešķir rindā gaidošajiem rīdziniekiem?

Sociālais dzīvoklis no municipālā dzīvokļa atšķiras ar īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem lielumu. Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības palīdzība tām personām, kas atbilst 1. reģistra nosacījumiem.

Kādas rīdzinieku kategorijas ir tiesīgas pretendēt uz sociālo dzīvokli?

1. reģistrā tiek iekļautas personas, kas ir atsevišķi dzīvojoši maznodrošināti pensionāri un personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, ja bērnam nav nodrošināta atsevišķa istaba, kā arī cilvēki, kam nepieciešams servisa dzīvoklis, jo viņi ir spiesti pārvietoties ratiņkrēslā.  1. reģistrā iekļauj arī denacionalizēto māju dzīvokļu īrniekus, kas sasnieguši pensijas vecumu, un personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kas dzīvojušas attiecīgajā mājā jau pirms tās denacionalizācijas.

Kā jārīkojas cilvēkam, ja viņam ir tiesības uz sociālo dzīvokli un viņš vēlas stāties rindā?

Šim cilvēkam jāiesniedz dokumenti Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā (Rīgā, Brīvības ielā 49/53, 5. stāvs). Dokumentu saraksts atrodams Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.153 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Reģistrācijai 1. reģistrā jāiesniedz šādi dokumenti:

■ dzīvojamās telpas īres līguma kopija (uzrādot oriģinālu);

■ personai ar noteiktiem ienākumiem – dzīvojamās mājas īpašnieka vai viņa pilnvarotās personas izziņa par īres attiecību turpināšanu;

■ tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanu kopija (uzrādot oriģinālu);

■ Valsts darba ekspertīzes ārstu komisijas izziņas vai lēmuma kopija (uzrādot oriģinālu);

■ politiski represētās personas apliecības vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopija (uzrādot oriģinālu);

■ nolēmuma par bērna ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu vai izbeigšanu kopija (uzrādot oriģinālu);

■ pašvaldības dzīvojamās telpas īrniekam – izziņa no akciju sabiedrības „Latvijas gāze” un elektrības piegādes pakalpojuma sniedzēja par veikto attiecīgā pakalpojuma apmaksu;

■ dzīvokļa īpašniekam – izziņa no pārvaldnieka par apsaimniekošanas maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un zemes nomas maksas samaksu un izziņas no akciju sabiedrības „Latvijas gāze” un elektrības piegādes pakalpojumu sniedzēja par veikto attiecīgā pakalpojuma apmaksu;

■ rakstveida informācija no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu, un dokuments, kas apliecina, vai par dzīvojamās telpas atbrīvošanu ir vai nav saņemta naudas kompensācija (denacionalizēto māju īrniekiem).

Cik liela ir rinda uz sociālajiem dzīvokļiem Rīgā?

2015. gada 1. augustā rindā bija reģistrētas 1447 personas.

Cik sociālo dzīvokļu Rīgā ir šobrīd un cik cilvēku saņem šo pakalpojumu?

Patlaban Rīgā ir 15 sociālās mājas ar atsevišķiem dzīvokļiem un divas mājas ar atsevišķām istabām un kopējā lietošanā esošām palīgtelpām (Ūnijas ielā 49 un Garozas ielā 15).  Ap 1700 cilvēku pašlaik ir iespēja īrēt sociālās dzīvojamās telpas. Pagājušajā gadā tika nodots ekspluatācijā triju sociālo māju komplekss Imantas 8. līnijā. Šajās mājās pilnīgi jaunus sociālos dzīvokļus saņēma 273 ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas, tai skaitā astoņi invalīdi, kam bija nepieciešami servisa dzīvokļi. 2014. gadā Rīgas dome sociālos dzīvokļus pavisam piešķīra 364 personām.

Cik daudz sociālo dzīvokļu pašvaldība ir iecerējusi nodot tuvāko viena divu gadu laikā?

Nākamajā gadā jaunas ēkas sociālajiem dzīvokļiem Rīgā nav paredzēts būvēt, bet pilnā sparā tiek renovētas bijušās kopmītnes. Rīdzinieki saņems 215 sociālos dzīvokļus Aglonas ielā 35/1 un dzīvojamo māju ar 45 dzīvokļiem Ieriķu ielā 28.

Cik liela ir maksa par sociālā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un kādā apjomā pašvaldība dotē šos pakalpojumus?

Sociālā dzīvokļa īres maksa ir tikai 0,06 eiro par kvadrātmetru, un tas ir piecas un pat desmit reizes lētāk nekā parastajās pašvaldības īres mājās. Bez tam pašvaldība sedz daļu no  komunālajiem maksājumiem – 25% par apkuri un 50% par ūdeni un kanalizāciju.

Uz cik ilgu laiku tiek slēgti sociālo dzīvokļu īres līgumi? Vai ir kādi pārkāpumi, kuru dēļ pašvaldība var lauzt līgumu vai atteikt tā pagarināšanu?

Īres līgumu ar personu par sociālo dzīvojamo telpu īri Rīgas dome slēdz uz sešiem mēnešiem, pēc tam, ja apstākļi nav mainījušies, līgumu var pagarināt vēl un vēl. Likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 14. pantā „Sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšana” norādīti pārkāpumi, par kuriem var lauzt īres līgumu. Pašvaldība var izbeigt sociālā dzīvokļa īres līgumu, izliekot īrnieku un viņa ģimenes locekļus, šādos gadījumos:

■ ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli, jo neatbilst šā likuma nosacījumiem;

■ ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvokli vai dzīvojamo māju vai izmanto to mērķiem, kādiem tas nav paredzēts, vai arī pārkāpj dzīvokļa lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā ar viņiem neiespējamu. Šādā gadījumā prasību tiesā par sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā dzīvojošās personas;

■ ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā sociālā dzīvokļa īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu – mazāk labiekārtotu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu;

■ ja māju, kurā atrodas dzīvoklis, paredzēts nojaukt, pārbūvēt, kapitāli remontēt, vai ir draudi, ka tā varētu sagrūt, un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par tās atbrīvošanu. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu.

Minētajos gadījumos pašvaldības institūcija pieņem lēmumu par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu un brīdina par to īrnieku. Triju mēnešu laikā pēc pašvaldības brīdinājuma saņemšanas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvoklis jāatbrīvo. Ja tas nav izdarīts, dome vēršas tiesā ar prasību bijušos īrniekus izlikt piespiedu kārtā.

Ja īrnieks, kas zaudējis tiesības īrēt sociālo dzīvokli, izteicis vēlēšanos arī turpmāk īrēt to pašu mājokli, noslēdzot jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā, pašvaldība var atcelt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu. Tas nozīmē, ka turpmāk īrniekam nāksies maksāt pilnu īres maksu un pilnībā apmaksāt komunālos pakalpojumus.

Vai sociālo dzīvokli var ar laiku privatizēt?

Nē, nevar.

Kāda ir sociālo dzīvokļu vidējā platība?

Pārsvarā sociālā dzīvokļa rindā reģistrētajiem tiek izīrēti ekonomiski vienistabas dzīvokļi, tikai atsevišķos gadījumos divistabu.

Pastāv viedoklis, ka sociālie dzīvokļi ir izveidoti kopmītņu tipa mājās ar salīdzinoši sliktiem sadzīves apstākļiem. Vai tas atbilst patiesībai?

Nē, tas neatbilst patiesībai. Kopmītņu tipa dzīvokļi kļūst par sociālajiem dzīvokļiem tikai pēc ēkas renovācijas vai rekonstrukcijas. Patlaban Rīgā turpinās triju dzīvojamo ēku, bijušo kopmītņu, atbrīvošana Bauskas ielā 189, Mangaļsalas ielā 21 un Prūšu ielā 25A. Šīs ēkas tiks rekonstruētas, un tajās būs labiekārtoti atsevišķi dzīvokļi. No 2009. līdz 2015. gadam ir atbrīvotas sešas šāda veida mājas, iedzīvotājus izmitinot citur.

Ir cilvēki, kas baidās pretendēt uz sociālajiem dzīvokļiem, jo uzskata, ka tādās mājās blakus vientuļiem pensionāriem dzīvo arī narkomāni, dzērāji utt. Vai sociālās mājas tiek sadalītas pēc iedzīvotāju kategorijām? Varbūt šādās mājas ir nodrošināta apsardze vai dežurants?

Bažas par to, kādi būs kaimiņi, var būt jebkurā mājā, arī jaunbūvē. Krievu cilvēkiem ir labs teiciens: mēs neiegādājamies dzīvokli, mēs iegādājamies kaimiņus. Piešķirot cilvēkam īres tiesības uz sociālo dzīvokli, Rīgas dome nevērtē viņa uzvedību, bet ņem vērā tikai jau pieminētos kritērijus – maznodrošināts, vientuļš, slims, nepieciešama palīdzība u.tml. Vai viņš lieto alkoholu? Šādu jautājumu dzīvokļu nodaļa neizskata. Diemžēl sociālajās mājās gadās arī nelabvēlīgi iemītnieki, bet katrā šādā mājā pastāvīgi ir dežurants, daudzos gadījumos tuvumā atrodas arī sociālās palīdzības dienests.

Vai pašvaldība ir tiesīga piešķirt sociālā dzīvokļa statusu parastajam īres dzīvoklim, kurā dzīvo persona, kas ir tiesīga saņemt sociālo dzīvokli?

Jā, tas ir iespējams, ja maznodrošināta ģimene, kas atbilst dzīvokļu rindas 1. reģistra prasībām, īrē dzīvojamo telpu no pašvaldības. Taču sociālā dzīvokļa statuss tādam mājoklim tiek piešķirts ar vienu nosacījumu – dzīvojamās telpas īres līgums tiek noslēgts uz pusgadu, pēc tam tas jāpārskata vai jāpagarina.

Ko tad, ja persona atbilst visām prasībām par sociālā dzīvokļa piešķiršanu, bet tai pieder privatizēts dzīvoklis vai cits nekustamais īpašums? Vai šādam cilvēkam ir tiesības, pieņemsim, uzdāvināt savu īpašumu Rīgas domei apmaiņā pret tiesībām īrēt dzīvokli sociālajā mājā?

Ja persona atbilst visām prasībām sociālā dzīvokļa piešķiršanai, bet tai pieder privatizēts dzīvoklis vai ir cits nekustamais īpašums, persona patiešām var uzdāvināt savu dzīvokli pašvaldībai un turpmāk īrēt sociālo dzīvokli. Taču arī šajā gadījumā īres līgums tiks slēgts tikai uz sešiem mēnešiem un pēc tam pārskatīts.

Rīgā nupat pieņemti jauni noteikumi par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Kas mainījies vai mainīsies sociālo dzīvokļu jautājumā?

Nekādas būtiskas pārmaiņas sociālo dzīvokļu jomā nav paredzētas. Mainījies tikai numurs reģistram, kurā reģistrē personas, kam nepieciešamas sociālās dzīvojamās telpas. Tagad tas vairs nav 13. reģistrs, bet gan 1. reģistrs. Jaunajos noteikumos skaidrāk formulēti nosacījumi un citas nianses, bet būtība  ir tā pati – palīdzība.

Kādas ir Dzīvokļu pārvaldes prognozes – vai pieprasījums pēc sociālajiem dzīvokļiem ar laiku pieaugs, stabilizēsies vai samazināsies? Kā pašvaldībai vajadzētu rīkoties, lai pilnībā sakārtotu šo jautājumu?

Nākas atzīt, ka pagaidām pieprasījums pēc sociālajiem dzīvokļiem Rīgā tikai aug. Rīdzinieku vidējais vecums pieaug, cilvēki vairāk slimo, līdz ar to palielinās invalīdu skaits. Rīgā dzīvo arī daudz vientuļu cilvēku. Varbūt arī sabiedrībā pieaug patērnieciska attieksme: „Dodiet, jo mums pienākas!” Iespējams, nākamās  paaudzes spēs uzņemties lielāku atbildību par savas dzīves kvalitāti. Te visiem būtu plašs darba lauks, arī medijiem, mainot cilvēku domāšanu un attieksmi pret dzīvi.

Ko saka normatīvais akts?

Svarīgākais par sociālajiem dzīvokļiem – no Rīgas domes saistošajiem noteikumiem „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”:

Kam ir tiesības stāties rindā?

19. 1. reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē:

19.1. maznodrošinātu personu ar nosacījumu, ka:

19.1.1. ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo daļu;

19.1.2. ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 panta pirmo daļu, 28.4 panta otro daļu;

19.1.3. tā ir bārenis, kas nav nodrošināts ar dzīvojamo telpu;

19.1.4. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kura īrē pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

19.1.5. tā ir persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē Rīgā tādu dzīvojamo telpu, kurā nav nodrošināta ar atsevišķu istabu, kas personai pienākas saskaņā ar noteikumu 1. pielikumā minētās slimības raksturu;

19.1.6. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā;

19.1.7. tā ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu;

19.1.8. tā ir persona, kura pastāvīgi dzīvo sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādē un kura nevar atgriezties agrāk lietotajā dzīvojamā telpā Rīgā, ja sniegts sociālā dienesta atzinums par personas spēju dzīvot patstāvīgi;

19.1.9. tā bijusi bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš dzīvo grupu dzīvoklī un pirms ievietošanas tajā bija reģistrēts palīdzības saņemšanai, ja sniegts sociālā dienesta atzinums par personas spēju dzīvot patstāvīgi;

19.1.10. tā ir persona, kura audzina bērnu ar invaliditāti, pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē vai lieto tādu savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kurā bērns ar invaliditāti nav nodrošināts ar atsevišķu istabu;

19.2. pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kura ir persona ar noteiktiem ienākumiem, tai skaitā ja šī persona tiek izlikta no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6. panta otro daļu, 28.2 panta pirmo daļu;

19.3. politiski represētu atsevišķi dzīvojošu pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā un īrē dzīvojamo telpu Rīgā;

19.4. personu, kura audzina bērnu ar invaliditāti, vai personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, kura pēdējos piecus gadus deklarējusi savu dzīvesvietu Rīgā, īrē vai lieto savā vai ģimenes locekļa īpašumā esošu dzīvojamo telpu Rīgā. (...)

Kam atteiks sociālo dzīvokli?

21. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 1. reģistrā minēto palīdzību sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai, ja:

21.1. personai pieder nekustamais īpašums, izņemot dzīvokļa īpašumu, kuru lieto un piekrīt pēc palīdzības saņemšanas atsavināt pašvaldībai, un/vai pēdējo piecu gadu laikā persona atsavinājusi nekustamo īpašumu;

21.2. personai ir apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašumā esošās dzīvojamās telpas lietošanu, maksas par gāzi, elektrību, zemes nomas maksas parāds un/vai nekustamā īpašuma nodokļa parāds;

21.3. personai ir īres maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, maksas par gāzi, elektrību, zemes nomas maksas parāds un nav noslēgta vienošanās ar pārvaldnieku par parāda samaksu;

21.4. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti lieto laulātā vai pirmās un otrās pakāpes taisnās līnijas augšupējo un lejupējo radinieku īpašumā esošu dzīvojamo telpu;

21.5. persona ar noteiktiem ienākumiem pēc 2004. gada 31. marta atsavinājusi tai piederošo nekustamo īpašumu;

21.6. persona ar noteiktiem ienākumiem ir saņēmusi naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu.