Rīgas pilsētbūvnieks sola būvēt Drukāt
Ceturtdiena, 19 jūnijs 2014 09:56

Aizvadītajā nedēļā Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja izskatīja jauno municipālo māju būvniecības programmu. Ja viss veiksies, kā iecerēts, uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks līdz 2018. gadam nodos pilsētai vairāk nekā 2000 jaunu dzīvokļu, kas pavērs iespēju dzīvokļu gaidītāju rindu samazināt gandrīz uz pusi.

Rīgas pašvaldības būvnieki pavēstīja deputātiem, ka, vadoties pēc iepriekšējo gadu pieredzes, katru gadu var uzbūvēt aptuveni 800 dzīvokļu. Turklāt pēdējā laikā pilsētai ir izdevīgāk municipālās mājas būvēt pašai, nevis pirkt gatavus vai pusgatavus projektus no privātajiem attīstītājiem, jo šobrīd viena kvadrātmetra cena parastā jaunbūvē, pēc kompānijas Latio ziņām, uzkāpusi virs 1300 eiro, bet Rīgas pilsētbūvnieks ir gatavs būvēt mājas rindā gaidītājiem par saudzējošu cenu – 850 eiro par kvadrātmetru.

Iepriekš Rīgā darbojās cita municipālās būvniecības programma 2014.–2018. gadam, saskaņā ar kuru bija paredzēts rindā gaidītājiem nodot 1964 dzīvokļus. Kā redzams, pašreizējās ieceres ir ambiciozākas. Tikai Čakstes ielā Ziepniekkalnā vien plānots uzvūvēt deviņus deviņstāvu namus ar 650 dzīvokļiem, tātad veselu jaunu mikrorajonu.

Interesanti bija uzzināt, kādus dzīvokļus saņems rīdzinieki. Izrādās, pēc SIA Rīgas pilsētbūvnieks standartiem vienistabas dzīvokļa vidējā platība ir 35 kvadrātmetri, divistabu – 40, trīsistabu – 55, četristabu – 65 kvadrātmetri. Visīstākie ekonomiskās klases mājokļi, bet, ja atceramies, ka Rīgā dzīvokļu rindas desmit reģistros reģistrēti simtiem cilvēku, kas ar tiesas lēmumu izlikti no dzīvojamās telpas vai nīkuļo denacionalizētajās mājās bez ūdens un apkures, tad šie pieticīgie kvadrātmetri šķiet gandrīz vai paradīze.

Pēc šā gada 31. marta datiem, aptuveni 79% rindā reģistrēto personu bija nepieciešami vienistabas dzīvokļi, bet 17% pienācās divistabu. Interesanti, ka pavisam dzīvokļu rindā reģistrētas 4612 ģimenes, no kurām 1700 gaida sociālos dzīvokļus. Atgādināsim, ka jaunā gadsimta sākumā pašvaldības mājokļi bija nepieciešami aptuveni 14 000 rīdzinieku ģimeņu un pat vēl 2010. gada 1. janvārī rindā bija reģistrēti vairāk nekā 8000 pretendentu. RD Mājokļu un vides departaments ziņo, ka laikā no 2011. gada janvāra līdz 2014. gada aprīlim rinda mazinājusies ar vidējo ātrumu 600 cilvēku gadā. Tas nozīmē, ka ik gadus mājokļus saņēma 700–900 ģimeņu, bet no jauna rindā reģistrējās 200–300 ģimeņu.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks pārstāvji uzskata, ka, saglabājoties pašreizējiem municipālās būvniecības tempiem, pilnībā apmierināt rīdzinieku pieprasījumu pēc pašvaldības mājokļiem būtu iespējams septiņos astoņos gados. Svarīgs fakts: no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim Rīgā nodoti 2400 pašvaldības dzīvokļu ar 110 tūkstošu kvadrātmetru lielu kopējo dzīvojamo platību (salīdzinājumam: nākamajos četros gados plānots uzbūvēt mājokļus 78 tūkstošu kvadrātmetru platībā). Pats lielākais projekts bija piecu deviņstāvu namu komplekss Ulbrokas ielā 13, kas rīdziniekiem deva gandrīz 900 jaunu dzīvokļu.

Rīgas pilsētbūvnieks atzīst, ka municipālās būvniecības plānošana ir sarežģīta lieta, jo dzīvokļu pretendentu skaits ir tieši atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī. Būvuzņēmēju darbu jūtami ietekmē arī grozījumi normatīvajos aktos. Piemēram, nesen Rīgas dome pieņēma labvēlīgākus nosacījumus daudzbērnu ģimeņu reģistrēšanai rindā. Tas nozīmē, ka SIA Rīgas pilsētbūvnieks jaunajās mājās šādām ģimenēm jāparedz vairāk četru un piecu istabu dzīvokļu.

Šobrīd, protams, viss ir atkarīgs no projektu finansējuma. Būvniecībai nepieciešami 88 miljoni eiro plus PVN. Salīdzinājumam: tiek prognozēts, ka tikai sabiedriskā transporta dotēšanai vien Rīgā šogad būs nepieciešami 105 miljoni eiro, tā ka mājokļi šķietami nemaz tik dārgi neizmaksā.