Rīga 2013-2017 Drukāt
Pirmdiena, 27 maijs 2013 17:44

1. jūnijā mēs atkal vēlēsim pašvaldības. Kam uzticēt savu pilsētu nākamos četrus gadus? Izvēlei jābūt apzinātai, tāpēc lūdzām uz varu Rīgā pretendējošās partijas pastāstīt par iecerēm komunālo pakalpojumu un mājokļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā.

Atbildes sagatavojuši: Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidātes no Reformu partijas Ingas Antānes birojs; Nacionālās apvienības VL! – TB/LNNK biedri un Rīgas domes deputāta kandidāti Andris Vilks un Edgars Jansons; partijas „Vienotība” deputāts, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas loceklis Valdis Gavars. Atbildes arī sagatavotas pēc apvienības „Saskaņas centrs”/ „Gods kalpot Rīgai!” 2009.–2013. gada pārskata un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas materiāliem. Diemžēl no pārējām partijām atbildes mēs nesaņēmām.

Kas notiks ar dzīvokļa pabalstiem mazturīgajiem Rīgas iedzīvotājiem?

Reformu partija:

Mēs ieviesīsim sociālās palīdzības piešķiršanas un izmantošanas uzraudzības sistēmu, piešķirsim pabalstus, vadoties pēc to nepieciešamības un izmantošanas efektivitātes. Noteikti turpināsim izmaksāt dzīvokļa pabalstus mazturīgajiem rīdziniekiem, kā arī atjaunosim pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem.

Nacionālā apvienība VL! – TB/LNNK:

Rīgas pilsētā dzīvokļu pabalstus izmaksā atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 202. Šo saistošo noteikumu izmaiņas, paplašinot pabalsta saņēmēju loku un pabalsta apmērus, ir iespējamas, izvērtējot Rīgas pilsētas budžetu. Nacionālā apvienība uzskata, ka papildus minētajiem pabalstiem nepieciešams atjaunot pārcelšanās pabalstu izmaksas denacionalizēto māju iemītniekiem.

Partija „Vienotība”:

Mēs atjaunosim pārcelšanās pabalstu denacionalizēto māju iedzīvotājiem, lai viņi brīvā tirgū varētu nopirkt paši savus dzīvokļus vai īres tiesības. Tas būtu labāk, nekā būvēt nesamērīgi dārgas pašvaldības mājas, izmantojot uzņēmuma Rīgas pilsētbūvnieks pakalpojumus. Taču mēs neizslēdzam arī iespēju būvēt jaunas sociālās mājas mazturīgajiem iedzīvotājiem.

„Saskaņas centrs” / „Gods kalpot Rīgai!”:

Ņemot vērā dramatisko situāciju ar apkures tarifiem, dzīvokļa pabalstus šoziem saņēma 23 000 rīdzinieku. Neraugoties uz valsts pilnīgu norobežošanos, plānojam saglabāt pabalstus pašreizējos apmēros.

Lai atvieglotu pabalstu saņemšanu, vēlamies sociālo dienestu padarīt modernāku un pieejamāku. Līdz 2017. gadam tiks izveidota vienota datu bāze, kurā būs iekļauta visa informācija par dienesta klientiem, tai skaitā par uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks izrakstītajiem rēķiniem. Tad trūcīgajām un maznodrošinātajām personām vairs nevajadzēs iesniegt sociālajā dienestā dažādas izziņas un dokumentus.

Vai dzīvojamo māju pārvaldnieku darbu iespējams padarīt efektīvāku un draudzīgāku iedzīvotājiem?

Reformu partija:

No Ekonomikas ministrijas puses plānots papildināt Pārvaldnieku reģistru ar iespēju atzīmju veidā tajā informēt par pārvaldnieka pakalpojumiem (piemēram, reģistrā ievietot informāciju par uzkrājumu nenodošanu mājas pārvaldnieka maiņas gadījumā). Tāpat izdarīsim grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, lai sakārtotu norēķinus par pakalpojumiem tā, lai par maksājumu administrēšanu un parādu piedziņu atbildīgi būtu nevis pārvaldnieki, bet gan pakalpojumu sniedzēji. Tas atvieglos darbu pārvaldniekiem un ļaus vairāk laika veltīt tiešajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbiem.

Vairāk nekā 60% no visām Rīgas daudzdzīvokļu mājām apsaimnieko pilsētas pašvaldībai piederošais uzņēmums SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Tā darbības kvalitāte ir ļoti svarīga, jo tās līmeni izjūt ikkatrs rīdzinieks. Diemžēl jāatzīst, ka šobrīd darbību nevar vērtēt kā apmierinošu. Rīgas namu pārvaldnieks jāveido kā uzticams, pieejams un kvalitatīvus pakalpojumus sniedzošs uzņēmums. Tam jānodrošina iedzīvotājiem ērti pieejama un pilnīga informācija par katru māju, ikvienā mikrorajonā jābūt pakalpojumu centriem, uzņēmumam jāpiesaista atbilstošs personāls, jānodrošina caurspīdīga iepirkumu sistēma un efektīva darba kvalitātes uzraudzība.

Gada laikā veiksim pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks darbības pilnu auditu. Gādāsim par augstāku apkalpošanas kvalitāti un kultūru, padarīsim uzņēmuma darbību efektīvāku.

Nacionālā apvienība VL! – TB/LNNK:

Dzīvojamo māju pārvaldnieku darba kvalitāti izvērtē konkrēto dzīvojamo māju iedzīvotāji un, ja kvalitāte viņus neapmierina, meklē citu pārvaldnieku. Tātad pārvaldnieki paši ir ieinteresēti uzlabot sava darba kvalitāti.

Apspriežot šo tematu, var runāt par Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks darba kvalitātes uzlabošanu. Te galvenie uzdevumi būtu:

■ padarīt iedzīvotājiem pieejamākas namu pārvaldes amatpersonas;

■ padarīt iedzīvotājiem pieejamākus tiešos darbu izpildītājus, tādus kā santehniķi, atslēdznieki, galdnieki, kuriem ir nekavējoties jāreaģē uz iedzīvotāju izsaukumiem;

■ padarīt kvalitatīvāku māju un piemājas teritorijas uzkopšanu;

■ regulāri veikt pārvaldāmās mājas apsekošanu un atbilstoši apsekošanas rezultātiem plānot mājas remontu.

Mēs iesakām Mājokļa un vides departamenta ietvaros izveidot atsevišķu institūciju, kura uzklausītu rīdzinieku sūdzības un ierosinājumus par SIA Rīgas namu pārvaldnieks darbu un pieņemtu saistošus lēmumus.

Tāpat nepieciešams organizēt dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces jautājumā par apsaimniekošanas maksas noteikšanu un pilnvarojumu veikt mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu, lai izpildītu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas.

Nepieciešams sniegt metodisku atbalstu dzīvokļu īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku kopības sapulču sasaukšanā un pilnvarotās personas – pārvaldnieka – ievēlēšanā vai biedrības izveidē.

Nepieciešams arī izstrādāt Rīgas domes saistošos noteikumus darbam ar komunālo pakalpojumu parādniekiem, kas izslēgtu pārvaldnieku subjektīvu attieksmi un mazinātu trešo personu (mākleru utt.) ietekmi uz darbu ar parādniekiem.

Partija „Vienotība”:

Gādāsim, lai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks labāk strādātu ar parādniekiem – lai viņu dēļ neciestu cilvēki, kas godprātīgi maksā par komunālajiem pakalpojumiem.

Mēs plānojam reorganizēt SIA Rīgas namu pārvaldnieks, lai nodrošinātu rīdziniekiem efektīvāku un ātrāku pakalpojumu un pārskatu sniegšanu. Rīgā vajadzīga brīva sertificēto pārvaldnieku konkurence, tāpēc veicināsim īpašnieku biedrību izveidi dzīvojamajās mājās.

„Saskaņas centrs” / „Gods kalpot Rīgai!”:

Mūsu prioritāte ir padarīt SIA Rīgas namu pārvaldnieks par „caurspīdīgu” uzņēmumu, lai klienti līdz pēdējam santīmam zinātu, kam tiek tērēta viņu nauda.

RNP katram klientam pasta kastītē ieliek informāciju par nākamā gada tāmes projektu un pārskatu par darbu iepriekšējā gadā. Šāda informēšanas kārtība jau ievērojami palielinājusi klientu aktivitāti un iesaistījusi viņus lēmumu pieņemšanā par savu māju apsaimniekošanu. Dažos namu pārvaldes iecirkņos īpašnieku kopības sapulces notikušas trijās ceturtdaļās visu māju.

Vienotā pašvaldības namu pārvalde SIA Rīgas namu pārvaldnieks izveidojusi portālu www.e-parvaldnieks.lv, kurā šobrīd jau reģistrējušies 60 000 klientu. Reģistrētajiem lietotājiem portālā ir pieejami elektroniskie ikmēneša rēķini, māju apsaimniekošanas gada tāmes, turpat viņi var arī nodot ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus.

Portālā ir informācija par katras mājas gada bilanci, turpmāk tur tiks ievietota arī informācija par plānotajiem un veiktajiem remonta darbiem, izmaksu tāmes un dzīvokļu īpašnieku lēmumi.

Ar www.e-parvaldnieks.lv starpniecību dzīvokļu īpašniekiem tiks dota iespēja dažos jautājumos pieņemt lēmumus, balsojot elektroniski. Tāpat arī portālā www.e-parvaldnieks.lv var samaksāt rēķinus caur internetbankām (pagaidām gan nav pieslēgtas visas bankas). Jau šogad tiks izveidots moderns un pilnvērtīgs telefona centrs (call centrs), lai namu pārvaldes klienti vienmēr operatīvi varētu sazvanīt vajadzīgo speciālistu.

Tiek remontētas un modernizētas klientu apkalpošanas centra telpas. 2012. gadā durvis vēra klientu apkalpošanas centrs Brīvības ielā 49/53, kur apmeklētājus pieņem arī sestdienās. Darbojas anonīmais uzticības tālrunis – autoatbildētājs ar numuru 67415454, kā arī anonīmā pastkastīte – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu . Klientu apkalpošanas kvalitātes kontrolei 2012. gadā namu pārvaldē tika izveidots iekšējais kontroles dienests.

RNP plāno nākotnē ieviest virkni papildu pakalpojumu, piemēram, mājokļa apdrošināšanu, kas pasargās dzīvokļu īpašniekus no neparedzētiem papildu izdevumiem ārkārtas gadījumos. Tiks ierīkoti iekšējie kabeļtīkli, kuriem varēs pieslēgties, piemēram, interneta u.c. operatori. Tas palīdzēs novērst pašreizējo kabeļu sablīvējumu daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās.

Kā samazināt ūdens korekciju?

Reformu partija:

Ūdens korekcijas jautājums ir galvenokārt dzīvojamās mājas iekšējo komunikāciju un mēraparātu kvalitātes, nevis normatīvo aktu pilnveidošanas jautājums. Tāpat šajā procesā būtiska loma ir ēkas pārvaldnieka darbam. Lai kādus nosacījumus ieviestu normatīvajos aktos, to ievērošana ir dzīvokļu īpašnieku jautājums. Ekonomikas ministrija plāno paredzēt atbildību Administratīvo pārkāpumu kodeksā par tādām darbībām, kas bojā kopīpašumu (tai skaitā ūdens skaitītāju bojāšana un ietekmēšana). Savukārt Rīgas domei būtu nepieciešams veicināt aktīvāku un mērķtiecīgāku SIA Rīgas namu pārvaldnieks iesaistīšanos šā jautājuma risināšanā.

Nacionālā apvienība VL! – TB/LNNK:

Ūdens starpības samazināšana starp individuālo ūdens skaitītāju kopsummu un mājas ievada ūdens skaitītāju ir mājas pārvaldnieka pienākums.

Papildus var pieņemt saistošos noteikumus vai domes lēmumu, saskaņā ar kuru ūdens skaitītājiem ir jābūt ar vienādu precizitāti. Un vajadzētu noteikt, ka ūdens skaitītājiem jāatrodas ārpus atsevišķā dzīvokļa īpašuma, kā arī jānodrošina iespēja nolasīt skaitītāju rādījumus elektroniski.

Pilnībā likvidēt ūdens korekciju ļautu tikai tiešu norēķinu ieviešana starp māju iedzīvotājiem un ūdens piegādātāju.

Partija „Vienotība”:

Mēs pieņemsim Rīgas domes saistošos noteikumus, kas regulēs ūdens patēriņa uzskaiti, ūdens kvalitāti, kā arī māju ievada skaitītāju sistemātisku atjaunošanu un regulēšanu. Tas palīdzēs cīnīties pret nepamatoti augstiem rēķiniem par ūdeni. Pēc klientu vēlēšanās Rīgā vajadzētu ieviest izlīdzinātus gada maksājumus par ūdeni, lai izvairītos no lielas maksas par dzīvokli ziemas sezonā un parādu uzkrāšanās.

„Saskaņas centrs” / „Gods kalpot Rīgai!”:

Problēmu iespējams atrisināt ar jaunās paaudzes ūdens patēriņa skaitītājiem, kuru rādījumus var nolasīt attālināti – tie aprīkoti ar elektronisku ierīci, kas uzskaita patērētā ūdens apjomu un pārsūta informāciju uz centrālo datu bāzi. Tādējādi visu dzīvokļu skaitītāju rādījumi tiek nolasīti vienlaikus.

Māju iemītnieki tādus skaitītājus var iegādāties ar pārvaldnieka palīdzību. Šai nolūkā nepieciešams sasaukt dzīvokļu īpašnieku sapulci un ar balsu vairākumu pieņemt lēmumu par jauno skaitītāju uzstādīšanu. Ja daļa dzīvokļu īpašnieku atsakās pakļauties kopsapulces lēmumam, sapulcē jāpanāk vienošanās par ūdens korekcijas sadali starp dzīvokļiem, kuros nav uzstādīti jaunie precīzie mēraparāti.

Ja mājas kontā uzkrāti pietiekami līdzekļi, pirkumu var finansēt par šiem uzkrājumiem. Pieredze liecina, ka dzīvokļu īpašniekiem ir grūti vienoties par maksājumiem. Lai padarītu skaitītājus pieejamākus, uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks piedāvā vēl vienu variantu – nomāt tos. Skaitītāji paliks uzņēmuma īpašumā, bet dzīvokļu īpašnieki maksās par to lietošanu un segs ar rādījumu attālinātu nolasīšanu saistītos izdevumus. Savukārt Rīgas namu pārvaldnieks uzņemas nodrošināt skaitītāju darbību un rādījumu reģistrēšanu.

Precīzo skaitītāju uzstādīšanas aptuvenas izmaksas: viena skaitītāja uzstādīšana – 12,95 lati, rādījumu pārraidīšanas ierīce – 24,50 latu vienam dzīvoklim (gadījumā, ja mājas iedzīvotāji nolemj mēraparātus pirkt, nevis nomāt). Pēc uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks datiem, par rādījumu attālinātu nolasīšanu iedzīvotājiem nāksies maksāt aptuveni 25 santīmus mēnesī.

Ko jūs domājat par tiešo norēķinu ieviešanu ar pakalpojumu sniedzējiem?

Reformu partija:

Jau esošā normatīvā regulējama ietvaros ir iespējams ieviest tiešo norēķinu sistēmu, kā tas, piemēram, jau ir Rēzeknē, Jelgavā un Ventspilī. Taču šobrīd tas ir brīvprātīgs pakalpojumu sniedzēja, apsaimniekotāja un iedzīvotāja lēmums. Rīgas gadījumā pašvaldībai piederošie komunālo pakalpojumu sniedzēji nav bijuši ieinteresēti šādas norēķinu sistēmas ieviešanā. Šobrīd Ekonomikas ministrijā strādājam pie normatīvo aktu grozījumiem, kas paredz tiešo norēķinu sistēmu kā OBLIGĀTU, izņemot gadījumus, kad paši iedzīvotāji ir vienojušies citādi.

Ņemot vērā tiešo norēķinu ieguvumus, Rīgas domei jau šobrīd būtu šī sistēma jāievieš sev piederošajos komunālo pakalpojumu uzņēmumos (Rīgas ūdens) un jārosina ieviest tajos, kas pašvaldībai pieder daļēji (Rīgas siltums).

Nacionālā apvienība VL! – TB/LNNK:

Nacionālā Apvienība uzskata, ka pakāpeniski jāpāriet uz tiešiem norēķiniem starp komunālo pakalpojumu sniedzējiem un Rīgas iedzīvotājiem. Visiem iedzīvotājiem, kas to vēlas, mēs nodrošināsim iespēju norēķināties pēc izlīdzinātā maksājuma principa un darīt to bez starpniekiem.

Likumā (Rīgā tas varētu būt saistošo noteikumu projekts) jāparedz, ka vismaz jaunuzceltajās mājās ir obligāta prasība par siltumenerģiju norēķināties individuāli, kā arī jāizstrādā metodika šādiem aprēķiniem. Rīgas dome varētu izstrādāt saistošos noteikumus par individuālo siltumpieslēgumu izvedi, kā arī līguma projektu ar katru patērētāju (dzīvokļa īpašnieku, īrnieku) par individuālu norēķināšanos par siltumenerģiju. Tādējādi tiktu uzlabots daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas process un apsaimniekotājam nevajadzētu iedziļināties parādu piedziņas problēmās, ko faktiski pienākas darīt siltumenerģijas piegādātājam AS Rīgas siltums.

Partija „Vienotība”:

Plānojam panākt tiešu aprēķinu ieviešanu starp patērētājiem un uzņēmumiem Rīgas ūdens un Rīgas siltums. Ja jau tādus aprēķinus spējis ieviest valsts uzņēmums Latvenergo, spēs arī šie pakalpojumu sniedzēji.

Kas būtu jādara, lai uzlabotu komunālo pakalpojumu kvalitāti?

Reformu partija:

Ekonomikas ministrija un Vides un reģionālās attīstības ministrija jau šobrīd, pamatojoties uz izstrādātajiem normatīvajiem aktiem, sniedz atbalstu, lai sakārtotu ūdens un atkritumu saimniecības pašvaldību teritorijā, kā arī padarītu efektīvākas siltumenerģijas ražošanas un pārvades sistēmas. Tas tiešā veidā nodrošina gan kvalitatīvākus, gan lētākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Šis atbalsts tiks nodrošināts arī nākamajā plānošanas periodā.

Ilustrējot izdarīto – ieguldījumi ražošanā un pārvadē 2007.–2013. gadā:

■ pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai – 55,3 miljoni latu;

■ atjaunojamos energoresursus izmantojošu koģenerācijas elektro­staciju attīstībai – 21,3 miljoni latu.

Plānotie ieguldījumi siltuma ražošanā un pārvadē 2014.–2020. gadā ir 75 miljoni latu. Rīgas domei jāturpina darbs pie komunālo pakalpojumu infrastruktūras sakārtošanas, atjaunošanas un attīstīšanas.

Nacionālā apvienība VL! – TB/LNNK:

Komunālo pakalpojumu sniedzēji Rīgā nodrošina komunālos pakalpojumus pietiekami augstā kvalitātē. Izņēmums var būt atkritumu savākšana un izvešana, kur jāpalielina atkritumu šķirošanas kvalitāte.

Uzlabojumi, kas attiecas uz komunālo pakalpojumu piegādi, var skart komunālo pakalpojumu izmaksas, norēķināšanas kārtību un komunālo pakalpojumu atslēgšanas kārtību. Mēs uzskatām, ka pakāpeniski ir jāpāriet uz tiešiem norēķiniem starp komunālo pakalpojumu piegādātājiem un Rīgas iedzīvotājiem. Tāpat mēs uzskatām par nepieņemamu apkures un ūdens piegādes atslēgšanu dzīvojamām mājām. AS Rīgas siltums valsts daļas pārņems mūsu vadītā Rīgas dome. Tad uzņēmums Rīgas siltums piederēs rīdziniekiem un strādās iedzīvotāju labā. Visiem iedzīvotājiem, kas to vēlas, mēs nodrošināsim iespēju norēķināties pēc izlīdzinātā maksājuma principa un darīt to bez starpniekiem. Tas pats attiecas uz Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Rīgas ūdens.

Tāpat Rīgas dome šajā sakarā varētu samazināt apkures tarifu par peļņas daļu, ja Rīgas siltums un Rīgas ūdens tiktu reorganizēti par pašvaldības aģentūrām, kuras nav komersanti un kuru darbības mērķis nav peļņas gūšana.

Partija „Vienotība”:

Mēs vēlamies panākt, lai dzīvokļu īpašnieku kopībai būtu lielākas iespējas kontrolēt savu māju pārvaldītāju darbu. Kopā viņi var efektīvi cīnīties par komunālo pakalpojumu kvalitātes celšanu.

„Saskaņas centrs” / „Gods kalpot Rīgai!”:

Jautājums par komunālo pakalpojumu kvalitāti būtībā ir cenas jautājums. Janvārī siltumenerģijas cena Rīgā samazinājās līdz 44,77 latiem par megavatstundu, un tas bija zemākais rādītājs starp Baltijas valstu galvaspilsētām – par 24% zemāks nekā Viļņā un par 8% zemāks salīdzinājumā ar siltumenerģijas cenu Tallinā.

AS Rīgas siltums (RS) kopš 2009. gada ir plānveidīgi modernizējis siltumavotus, lai samazinātu dabasgāzes patēriņu. Tas tiek darīts divos veidos – palielinot biokurināmā īpatsvaru uzņēmuma siltumavotos un paaugstinot dabasgāzes apkures katlu efektivitāti.

Piemēram, 2010. gadā siltumcentrālē Vecmīlgrāvis tika uzbūvēta biokurināmā katlumāja ar jaudu 14 MW, kas nodrošināja dabasgāzes īpatsvara samazinājumu RS bilancē par 7,3%. Tāpat arī biokurināmā koģenerācijas energobloka izbūve siltumcentrālē Ziepniekkalns ar siltuma jaudu 22 MW un elektrisko jaudu 4 MW ir samazinājusi dabasgāzes patēriņu par 11 794 tūkst. m3 gadā. Vēl vienas biokurināmā katlumājas ar jaudu 20 MW izbūve siltumcentrālē Zasulauks, kas tiks pabeigta šogad, ļaus dabasgāzes patēriņu samazināt vēl par 11 188 tūkst. m3 gadā. Jāpiebilst, ka abu projektu realizācija ir ļāvusi AS Rīgas siltums 2013. gadā vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar priekšlikumu apstiprināt jaunu siltumenerģijas tarifu, kas būs par 3% zemāks par pašreiz spēkā esošo. Jaunais tarifs (41,65 Ls/MWh) stāsies spēkā jau šovasar. Paralēli tiek veikti darbi siltuma zudumu samazināšanai – nomainītas siltumtrases un siltumizolācija. Katru gadu RS izremontē aptuveni 12–15 km siltumtrašu, kas paver iespēju siltuma zudumus samazināt par 10 000 – 15 000 MWh gadā. Laikā no 2009. līdz 2012. gadam izremontētas siltumtrases 68,9 km kopgarumā, un tas ļāvis siltuma zudumus samazināt par 85 000 MWh. No 2012. līdz 2017. gadam plānots izremontēt 77,72 km siltumtīklu, siltuma zudumus samazinot vēl par 73 000 MWh, kas ietekmēs tarifu.

Vēl viena prioritāte Rīgā ir dzeramā ūdens kvalitāte. Jau tagad lielākā daļa māju saņem uzņēmuma Rīgas ūdens pakalpojumus, un ūdeni tur var dzert tieši no krāna.

Darbs pie kvalitātes celšanas turpinās. Plānots līdz 2017. gadam uzbūvēt un aprīkot jaunu dzeramā ūdens sagatavošanas staciju. Tā atradīsies pazemes ūdensgūtves Baltezers-Zaķumuiža teritorijā, Mazā Baltezera krastā, aptuveni piecus kilometrus uz austrumiem no Rīgas administratīvās teritorijas robežas. Tas palīdzēs atrisināt šeit iegūstamā ūdens kvalitātes problēmu – šobrīd tajā periodiski ir palielināts dzelzs un mangāna saturs.

Līdz 2017. gadam turpināsies jaunu māju pieslēgšana centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai. Plānots pieslēgt 634 dzīvojamās mājas (darbu kopējās izmaksas – 19 miljoni latu), tai skaitā 312 dzīvojamās mājas Pārdaugavas izpilddirekcijas teritorijā, 107 – Austrumu izpilddirekcijas un 215 – Ziemeļu izpilddirekcijas teritorijā.

Kā jūs plānojat palīdzēt iedzīvotājiem siltināt mājokļus un samazināt maksājumus par siltumu?

Reformu partija:

Iedzīvotāju vēlme siltināt mājas pazūd, izdzirdot vārdus „kredīts”. Šobrīd Ekonomikas ministrija strādā pie jauna atbalsta mehānisma nākamajam ES fondu plānošanas periodam no 2014. līdz 2010. gadam. Plānots, ka finansējumu piešķirs, izveidojot energoefektivitātes fondu – izsniedzot aizdevumu ar samazinātām procentu likmēm un izmantojot efektīvu dotāciju sistēmu, lai motivētu īstenot kompleksus un efektīvus energoefektivitātes pasākumus.

Tāpat noris darbs pie vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas siltināšanā, kas palīdzētu profesionāli veikt projektu realizāciju, t.i., ar to nebūtu jānodarbojas mājas iedzīvotājiem, kuru zināšanas un laika resursi bieži vien ir nepietiekami, lai projektu varētu kvalitatīvi realizēt.

Ir virkne lietu, kuras var veikt arī pašvaldība. Rīgas domei būtu no sava budžeta jāfinansē pirmais solis, kas nepieciešams, lai pieņemtu lēmumu par siltināšanu, proti, energoaudits un termogrāfija katrai ēkai. Tāpat jāizstrādā tipveida projekti pašvaldības teritorijā esošo sērijveida māju siltināšanai un jānodrošina projektu realizācijas uzraudzība. Pašvaldībai arī jāpiešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides mājām, kas nosiltinātas.

Rīgas domei aktīvāk jāiesaistās informēšanas kampaņās par renovācijas jautājumiem. Jāstiprina Rīgas enerģētikas aģentūras kapacitāte, lai rīdzinieki vienuviet varētu saņemt kvalitatīvu informāciju par interesējošiem jautājumiem.

Nacionālā apvienība VL! – TB/LNNK:

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam 24. punkts nosaka, ka mājokļu un sabiedrisko būvju energoefektivitāte tiek uzlabota plānveidīgi, rēķinoties ar būvniecības jaudām un pašvaldību energoplāniem. Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 (21. punkts) nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājs plāno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā dzīvojamās mājas renovāciju, ja dzīvojamai mājai vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 230 kWh/m2 gadā.

Lai noteiktu mājas siltumenerģijas patēriņu uz kvadrātmetru, ir jāveic mājas energoaudits vai mājas energosertifikācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 504. Tātad ar to arī vajag sākt – noteikt visām SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajām mājām siltumenerģijas patēriņu vai, citiem vārdiem runājot, veikt energosertifikāciju atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 1. panta 2. punktam. Energosertifikācija parādīs pasākumu kopumu un kārtību pilsētas apmērā, kas jāveic ēku energoefektivitātes celšanai. Dažām mājām, iespējams, nekavējoties jāveic siltināšana, citām varbūt pietiek ar pasākumiem, kas minēti MK noteikumu Nr. 907 23. punktā: ja konstatē apstākļus, kas veicina siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājs veic šādus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai: aprīko ārdurvis ar aizvērējmehānismu; nodrošina ar siltuma izolāciju apkures sistēmas cauruļvadus un karstā ūdens cauruļvadus, kuri atrodas neapkurināmās telpās; nodrošina ar blīvējumu logus un ārdurvis. Ar ēku energoefektivitāti saistītos normatīvos aktus izstrādā Ekonomikas ministrija. Tāpat Ekonomikas ministrija veic pārraudzību saistībā ar māju siltināšanu. Tāpēc ir ieteicama Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas sadarbība šajā jomā.

Paralēli minētajiem pasākumiem katrai mājai ieceltajam pārvaldniekam jāveic darbs ar mājas iedzīvotājiem, pārliecinot viņus par mājas siltināšanas nepieciešamību. Mēs sāksim ar pašvaldības apsaimniekošanā esošo 4300 dzīvojamo ēku siltināšanu. Mēs uzdosim atbildīgajām Rīgas domes struktūrvienībām izstrādāt standartizētus siltināšanas projektus standarta ēkām (piemēram, 119. sērijai, 602. sērijai utt.), radikāli vienkāršojot siltināšanas projektu saskaņošanu un samazinot siltināšanas projektu izmaksas un īstenošanas laiku.

Papildus minētājam, iespējams, ir jāpārdomā nekustamā īpašuma nodokļa ievērojamas atlaides uz noteiktu laiku siltināto māju iedzīvotājiem.

Partija „Vienotība”:

Mēs vēlamies četru gadu laikā panākt 500 dzīvojamo māju nosiltināšanu (tie būs 8% no Rīgas dzīvojamā fonda). Vēlamies, lai Rīgas dome piešķirtu līdzfinansējumu ēku energoauditiem līdz 80% no to izmaksām un izstrādātu māju siltināšanas tipveida projektus. Vajag izveidot Mājokļa fondu ar 30 miljonu latu lielu budžetu, kas ietvertu pilsētas, ES, investīciju fondu, banku, pensiju fondu līdzekļus siltināšanas un renovācijas projektu finansēšanai. Bet procesa paātrināšanai gribēto Rīgas enerģētikas aģentūru redzēt kā iestādi, kas informē iedzīvotājus par iespējām samazināt maksājumus par siltumu.

„Saskaņas centrs” / „Gods kalpot Rīgai!”:

Galvenais faktors, kas kavē un arī turpmāk var kavēt daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas realizāciju, ir iedzīvotāju zemā maksātspēja. Lai iesaistītu šajā programmā iespējami vairāk rīdzinieku, Rīgas pašvaldība nosiltināto māju dzīvokļu īpašniekiem piedāvās nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 10 gadus līdz 90% apmērā.

Savukārt vadošo lomu siltināšanas programmas īstenošanā uzņemsies pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, kurš plāno kļūt par nozīmīgāko energoservisa kompāniju Latvijā (ESKO).

Vispirmām kārtām tiks veikts aktīvs informatīvais darbs ar klientiem par visiem energoefektivitātes aspektiem. Regulāri tiks sasauktas dzīvokļu īpašnieku sapulces, lai cilvēkiem sniegtu ziņas siltināšanas jautājumos. Otrkārt, pēc klientu pasūtījuma tiks veikti energoauditi un sagatavoti projekti. Treškārt, mēs esam gatavi un mums ir iespēja uzņemties visas saistības pret bankām attiecībā uz siltināšanas darbiem. Vienlaikus tajās mājās, kur netiek plānoti siltināšanas darbi pilnā apjomā, tiks veikti „nelieli” siltināšanas pasākumi – nosiltināti bēniņi, nomainīti logi un durvis kāpņu telpās, renovēta ēku apkures sistēma, atjaunota siltumizolācija utt.

Vai nepieciešams ieviest individuālu ūdens un siltumenerģijas patēriņa uzskaiti?

Reformu partija:

Ekonomikas ministrija ir izdarījusi grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas paredz uzlabojumus norēķinos par pakalpojumiem attiecībā uz ūdens apgādi. Jaunais regulējums paredz pārskatāmu un saprotamu norēķinu sistēmu patērētājiem, kuri uzstādījuši ūdens skaitītājus.

Savukārt individuālā siltumenerģijas uzskaite, ņemot vērā Rīgas daudzdzīvokļu namu apkures sistēmu tehnoloģiskās īpatnības, nebūtu jāievieš kā obligāta. Taču jau šobrīd mājas iedzīvotāji, savstarpēji vienojoties, var izvēlēties alokatoru uzskaites sistēmu, kas rosina taupīt siltumenerģiju. Būtu nepieciešams veicināt aktīvāku un mērķtiecīgāku uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks iesaistīšanos šā jautājuma risināšanā.

Nacionālā apvienība VL! – TB/LNNK:

Ūdens patēriņa uzskaite individuāli tiek veikta lielākajā daļā Rīgas dzīvojamo māju. Kas attiecas uz siltumenerģijas patēriņa individuālo uzskaiti, tad vispirmām kārtām ir jāveic māju energoaudits, tikai pēc tam var izvērtēt nepieciešamos pasākumus siltumenerģijas patēriņa samazināšanai. Tomēr mēs atbalstīsim un veicināsim alokatoru uzstādīšanu daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās.

Kā cerat uzlabot ar komunālajiem pakalpojumiem un mājokļu apsaimniekošanu saistītos normatīvos aktus?

Reformu partija:

Ekonomikas ministrija, kas atrodas Reformu partijas pārziņā, jau sagatavojusi labojumus daudziem ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītajiem normatīvajiem aktiem. Saeimai izskatīšanai nodoti grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz uzlabot māju apsaimniekošanas sistēmu un palielināt pārvaldītāju atbildību.

Nacionālā apvienība VL! – TB/LNNK:

Lai uzlabotu Rīgas domes saistošos noteikumus attiecībā uz mājokļu apsaimniekošanu un komunālajiem jautājumiem, ir nepieciešama cieša sadarbība starp Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju  asociāciju  un  Rīgas apsaimniekotāju asociāciju, kā arī citām ar mājokļu pārvaldīšanu saistītām sabiedriskām organizācijām. Tikai strādājot kopā, mēs varēsim panākt kvalitatīvākus normatīvos aktus.

Runājot par svarīgākajiem uzdevumiem, Nacionālā apvienība uzskata, ka mājokļu pārvaldīšanas jomā pats aktuālākais pašreiz ir strādāt pie normatīvajiem aktiem, kas veicinātu savlaicīgu un pilnīgu parādu piedzīšanu par mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Tāpat nekavējoties nepieciešams izstrādāt normatīvos aktus, kuri pārvaldnieku maiņas gadījumā regulētu finansiālās attiecības starp jauno un bijušo mājas pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu piegādātājiem. Mūsuprāt, jāmaina arī normatīvie akti, kas pieļauj dzīvojamo māju atslēgšanu no apkures aukstā laikā.

Partija „Vienotība”:

Mēs gatavojamies panākt, lai Rīgas domes iestādes ātrāk atbildētu un reaģētu uz iedzīvotāju iesniegumiem. Cilvēkiem atbildes uz svarīgiem jautājumiem jāsaņem ātrāk, nekā likumā paredzētajās 30 dienās.

„Saskaņas centrs” / „Gods kalpot Rīgai!”:

Rīdzinieki pastāvīgi vēršas pašvaldībā ar sūdzībām par negodīgiem pārvaldniekiem, kuri pārlieku brīvi rīkojas ar mājas līdzekļiem. Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ir apkopojusi priekšlikumus par likumu grozījumiem iedzīvotāju tiesību aizsardzībai.

Vēlamies panākt, lai pārvaldīt mājas Latvijā varētu tikai fiziskas personas – sertificēti pārvaldnieki, kas reģistrēti Pārvaldnieku reģistrā (izņemot gadījumus, kad māju pārvalda dzīvokļu īpašnieku biedrība). Normatīvajos aktos jāparedz pārvaldnieku sertificēšanas kārtība (un kārtība, kādā sertifikāts anulējams, ja pārvaldnieks pārkāpj likumu).

Jāpanāk, lai pārvaldnieki katru gadu līdz 1. aprīlim nodotu Pārvaldnieku reģistram pārskatus par katras mājas finansiālo stāvokli, sniegtu ziņas par mājas līdzekļu izlietojumu, tai skaitā par iedzīvotāju maksājumu pārskaitīšanu komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Ja pārvaldnieks nereģistrējas attiecīgajā reģistrā vai pārkāpj likumu, normatīvajos aktos jāparedz aizliegums viņam turpmāk nodarboties ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.

Pārvaldniekam ir jāuzņemas personiska atbildība par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma ievērošanu. Par likuma normu pārkāpumiem jāparedz administratīvi sodi. Savukārt, ja pārvaldnieks ir aizkavējis vai citiem nolūkiem izlietojis naudu, ko iedzīvotāji samaksājuši par komunālajiem pakalpojumiem, viņam piemērojama kriminālatbildība.