Viss kas jāzin par savu māju!

Par parādu izliks no dzīvokļa? Drukāt E-pasts
Svētdiena, 15 maijs 2016 21:27

Uzziniet, ko darīt un no kādiem sodiem jābaidās, ja neesat samaksājuši nekustamā īpašuma nodokli?

28 000 Rīgas iedzīvotāju nepaspēja deklarēt iemītniekus savās mājās un dzīvokļos un 2016. gadā nāksies maksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli 1,5 % apmērā no mājokļa kadastrālās vērtības. “Es saņēmu kvīti par 360 eiro, – tuvu asarām ir mūsu lasītāja Anna. – Kā lai es samaksāju šādu naudu, ja man alga ir tikai 320 eiro mēnesī. Taču dažiem iedzīvotājiem samaksāt pat parasto nodokli 50-60 eiro apmērā ir grūti. Stāstām, kā rīkoties, ja jūs nevarat samaksāt Rīgas domes Ieņēmumu pārvaldei, un vai jūs var izlikt no šī dzīvokļa.

Uz iedzīvotāju jautājumiem atbild Ināra Papina, Rīgas domes Ieņēmumu pārvaldes juridiskās nodaļas vadītāja.

Es saņēmu no pašvaldības rēķinu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪ) maksu 2016. gadam. Līdz 2016. gada maijam nesamaksāju nodokli par pirmo ceturksni. No kura brīža pašvaldība uzskatīs mani par parādnieku un uzliks sodu?

– Atbilstoši Likumam par nekustamā īpašuma nodokli īpašuma īpašniekam ir noteiktajā termiņā jāsamaksā šis nodoklis. Šī paša likuma 6. pantā noteikts, ka NĪ ir jāmaksā reizi ceturksnī – ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī. Katram maksājumam ir jābūt vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansā.

Likuma par nodokļiem un nodevām 29. pantā noteikts, ka par nodokļu un nodevu maksājumu samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05 % apmērā no laikā nenomaksātā parāda par katru nokavēto dienu (ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri). Tajā ir arī noteikts, ka nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldība saņēmusi nodokļa maksājumu piecu darbdienu laikā pēc tam, kad maksājuma termiņš ir beidzies. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, tad nokavējuma naudu aprēķina, sākot no nākamās dienas un līdz samaksas dienai (to ieskaitot). Ja samaksa tiek veikta brīvdienā, tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas.

Dzīvoklī uz 1. martu nebija deklarējusies neviena persona, tāpēc pašvaldība rēķināja NĪ pēc 1,5% likmes no kadastrālās vērtības. Nodokļa summa – 350 eiro, bet samaksāt to uzreiz grūti. Vai iespējams vienoties ar pašvaldības Ieņēmumu pārvaldi par pakāpenisku šī nodokļa samaksu divu vai trīs gadu laikā?

– Izšķir divus gadījumus, kad nekustamā īpašuma nodokļa parādnieks, iesniedzot motivētu rakstveida iesniegumu Ieņēmumu pārvaldei, var vienoties par parāda pakāpenisku samaksu:

■ Ja nodokļa parāds izveidojies ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa beigām, tad nodokļu administrācijai (Rīgas domes Ieņēmumu pārvalde – red.piez.) ir tiesības sadalīt parāda nomaksu uz termiņu līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Saprotams, ka nodokļu maksātājam jāuzraksta iesniegums ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad viņš ir nokavējis nodokļa nomaksas termiņu. Šādā gadījumā kopīgi rakstveidā vienojas par maksājumu grafiku. Saskaņā ar minētā likuma 24. pantu šajā gadījumā tiek aprēķināta nokavējuma nauda, bet tikai 0,0125% apmērā no pamatsummas par katru nokavēto dienu. Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nebūs samaksājis, tad nokavējuma nauda tiks aprēķināta pilnā apmērā, bet parādu piedzīs bezstrīda kārtībā.

■ Ja parāds izveidojies agrāk nekā mēneša laikā pēc NĪ maksājuma termiņa beigām, tad nodokļu administrācijai ir tiesības, pamatojoties uz nodokļu maksātāja iesniegumu, pieņemt lēmumu par labprātīgu parāda nomaksu, nosakot termiņu līdz trīs gadiem. Taču šādā gadījumā nokavējuma nauda tiek aprēķināta noteiktajā kārtībā – tas ir 0,05% apmērā par katru dienu. Ja lēmums par nodokļu maksājuma piedziņu ir nodots tiesu izpildītājam, tad, lai noslēgtu līgumu par pakāpenisku apmaksu, parādniekam jāiesniedz dokuments, kas apliecina, ka viņš ir apmaksājis izdevumus, kas saistīti ar šī lēmuma izpildi.

Dzīvokļa īpašnieki jau otro gadu nemaksā īpašuma nodokli un baidās doties pie pašvaldības Ieņēmumu pārvaldes speciālistiem. Kas notiks ar šo parādu? Kā notiek parāda atgūšana par nekustamā īpašuma nodokli?

– Saskaņā ar Likuma par nodokļiem un nodevām 20. un 25. pantu nodokļu administrācija var pilnīgi vai daļēji dzēst nodokļu parādus, kā arī nokavējuma un soda naudas tikai šādos gadījumos:

■ Fiziskas personas parādi viņa nāves gadījumā, ja nav iespējams piedzīt šos parādus no mantiniekiem;

■ Nodokļu maksātāja parādi, kuri piedzenami bezstrīda kārtībā, ja lēmums par nokavētajiem nodokļu maksājumiem nav izpildīts triju gadu laikā no tā pieņemšanas un ja nodokļu administrācijas rīcībā ir akts, ka parādu nav iespējams piedzīt;

■ Ja nodokļu maksātājam piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro un ja triju gadu laikā pēc maksājuma termiņa beigām nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

■ Individuālie vai ģimenes uzņēmuma parādi dibinātāja (īpašnieka) nāves gadījumā, ja nodokļa parādus nevar piedzīt no mantiniekiem;

■ Nodokļu maksātāja parādi – ja viņš ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem un, ja to paredz Komerclikums, iestājas kreditoru prasījumu tiesību noilgums.

Likuma par nodokļiem un nodevām 26. pantā noteikts, ka visi nodokļu maksājumi, kuri nav samaksāti noteiktajā termiņā, kā arī ar tiem saistītie sodi un piespiedu izdevumi jāatgūst bezstrīda kārtībā. Tas nozīmē, ka nav nepieciešama ilga tiesāšanās. Ja nodokļu parāds netiek samaksāts labprātīgi, tad nodokļu administrācija var uzsākt piespiedu piedziņu. Šādā gadījumā tiek piemēroti šādi līdzekļi:

■ naudas līdzekļus var norakstīt no parādnieka bankas konta,

■ piedziņu var vērst uz parādnieka kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī uz naudu, kura parādniekam pienākas no citām personām (piemēram, darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs un citiem).

Parādu piedziņa notiek, ievērojot sekojošus principus:

■ nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem;

■ piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar pārdodamo kustamo mantu nevar segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinām nodokļa maksātājus jau laikus nākt uz Pašvaldības Ieņēmumu pārvaldi, lai kopīgi ar iestādes speciālistiem meklētu pēc iespējas labvēlīgākus problēmas risinājumus.

Kas notiek, ja dzīvokļa vai mājas īpašnieks nomirst, nesamaksājis par īpašuma nodokli? Vai viņa mantiniekiem būs jāatbild par šiem parādiem?

– Atbilstoši Civillikuma 701. un 705. pantam mantinieki pārņem ne tikai mirušā īpašumu, bet arī visas viņa tiesības un saistības, tajā skaitā nekustamā īpašuma nodokļa parādus. Jāuzsver, ka minētās normas darbojas neatkarīgi no tā, cik ātri tiek nokārtota mantojuma lieta. Tāpēc aicinām iedzīvotājus nevilcināties ar mantojuma lietu kārtošanu, lai novērstu iespējamo īpašuma nodokļa parādu pieaugumu.

Cik lieli ir rīdzinieku īpašuma nodokļa parādi un kā jaunie noteikumi ietekmējuši viņu maksāšanas disciplīnu?

– 2015.gadā Rīgas iedzīvotāji nav nomaksājuši 4,6% no aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa, kas sastāda apmēram 10 miljonus eiro. Viņu parādi gada laikā ir samazinājušies par 3 miljoniem eiro jeb 17,4%.

Kā šogad mainījies īpašuma nodoklis Rīgā?

– Rīdziniekiem ir jāmaksā 116 miljoni eiro, kas ir par 21 miljonu eiro vairāk nekā 2015. gadā. Jāatceras, ka pašvaldība piedāvā noteiktām iedzīvotāju kategorijām priekšrocības vairāk nekā 6,7 miljonus eiro (pret 3,5 miljoniem 2015. gadā).

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!