Viss kas jāzin par savu māju!

Mārtiņš Moors: „Trūcīgo Rīgā kļūst mazāk” Drukāt E-pasts
Piektdiena, 23 maijs 2014 19:10

Krīzes maksimuma laikā trūcīgo personu skaits Rīgā sasniedza dramatisku skaitli – 36 800. Kādam vajadzēja gādāt par šo zem nabadzības sliekšņa nokļuvušo cilvēku armiju. Rīgas dome piešķīra papildu finansējumu un nesamazināja nevienu pabalstu pat tajos mēnešos, kad šķita, ka sociālais budžets tādu slodzi neizturēs. Kāda situācija Rīgā ir šobrīd? Uz jautājumiem saistībā ar pabalstiem (tai skaitā dzīvokļa pabalstiem) atbild Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Moors.

Nauda sociālajai palīdzībai ir

Ģimeni (personu) Latvijā atzīst par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro. Pēc Labklājības ministrijas datiem, februārī zem absolūtās nabadzības sliekšņa bija 4% Latvijas iedzīvotāju. Sarunu sākām ar jautājumu par rīdzinieku labklājību.

– Es pārbaudīju datus un pārliecinājos, ka to ģimeņu un personu skaits, kam oficiāli noteikts trūcīgā statuss, Rīgā katru mēnesi samazinās aptuveni par 1¬–1,5%, – pavēstīja Moora kungs. – Šāda tendence vērojama jau labu laiku – kopš 2011. gada aprīļa.

– Cik daudz jaunu klientu Sociālais dienests ieguva krīzes laikā?

– Uzdošu retorisku jautājumu: ko jūs saprotat ar vārdu krīze? Tiek uzskatīts, ka valstī pats grūtākais bija 2009. gads, taču Rīga, kā liecina statistikas dati, sociālo triecienu piedzīvoja 2010. gada beigās un 2011. gada sākumā.

– Kāpēc tā sanāca?

– Aizkavēšanās skaidrojama ar to, ka pirmā triecienu saņēma sociālās apdrošināšanas sistēma: cilvēki zaudēja darbu un kādu laiku saņēma bezdarbnieka pabalstu, tāpēc nevērsās pēc palīdzības pašvaldības Sociālajā dienestā. Bet 2011. gada sākumā valsts pabalstu termiņš daudziem beidzās. Cilvēki, kuri nebija spējuši nostāties uz kājām, nāca uz pilsētas Sociālo dienestu pēc pabalsta garantētā minimālā ienākuma (GMI) nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta.

– Vai nebija bail, ka pilsētai nepietiks naudas, lai palīdzētu visiem, kam palīdzība nepieciešama?

– 2011. gadā pilsēta pabalstiem piešķīra vairāk nekā jebkad agrāk – 34 miljonus, rēķinot eiro. Tā ir liela summa. Pašvaldība varēja noteikt stingrākus pabalstu piešķiršanas kritērijus un samazināt pašus pabalstus, bet nedarīja to. Pilsēta pierādīja, ka sociālie jautājumi šeit ir prioritāte. Taču jāpiemin arī valsts palīdzība – divus gadus pēc kārtas tā piešķīra līdzfinansējumu pabalstiem GMI nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstiem. 2011. gadā no valsts budžeta mēs saņēmām ap 10 miljoniem eiro.

– Tagad valsts pabalstus vairs nefinansē. Cik daudz naudas šim mērķim tērē Rīga?

– Šogad finansējumu pabalstiem esam saglabājuši pagājušā gada līmenī, budžetā šim mērķim paredzēti 24 miljoni eiro. Bet siltās ziemas dēļ ir samazinājies dzīvokļa pabalstu apmērs un pabalsta saņēmēju skaits, tāpēc no kopējās summas mēs varējām piešķirt naudu arī Zolitūdes traģēdijas upuru atbalstam.

– Vai tas nozīmē, ka līdz gada beigām jums izdosies pat ietaupīt pabalstiem piešķirto naudu?

– Es šai sakarā nelietotu vārdu „ietaupīt”, jo mēs pilnā apjomā pildām savas funkcijas. Bet šķiet, ka minētajiem pabalstiem šogad būs nepieciešams par 800 000 eiro mazāk nekā pērn.

– Kāpēc tāds kritums?

– Jau minēju, ka 2011. gada martā Rīgā bija reģistrēti 36 800 trūcīgu iedzīvotāju, tagad tādu ir 12 300. Kāpēc viņu kļūst mazāk? Viens no iemesliem ir tas, ka sen nav celta minimālā ienākuma latiņa. Par trūcīgiem Latvijā atzīst cilvēkus, kuru ienākumi nepārsniedz 128,06 eiro mēnesī, bet algas valstī tomēr pieaug.

– Ne tik ātri kā cenas...

– Tas tiesa, vidējie ienākumi cilvēkiem, kuri vēršas Sociālajā dienestā pēc palīdzības, gada laikā palielinājušies aptuveni par 9 eiro mēnesī. Bet minimālā ienākuma pārskatīšana ir valsts, nevis pašvaldības uzdevums.

Ko atzīst par trūcīgu?

Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro.

Trūcīgas ģimenes (personas) statusu piešķir uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

Ko atzīst par maznodrošinātu?

Ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro, bet atsevišķi dzīvojošiem vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējiem – vidēji 400 eiro mēnesī.

Maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss ģimenei, kurā ir kaut viena persona darbspējīgā vecumā, vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā tiek piešķirts uz trim mēnešiem, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, vai arī ģimenei, kurā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā, – uz sešiem mēnešiem.

Pats nepieciešamākais – dzīvokļa pabalsts

– Kādu pabalstu Rīgā pieprasa visvairāk?

– Dzīvokļa pabalstu. 2013. gadā to saņēma 37 tūkstoši ģimeņu. Rīga ir Latvijā vienīgā pašvaldība, kas šā pabalsta apmēru aprēķina atbilstoši reālajam dzīvokļa rēķinam, ko ģimene saņēmusi par iepriekšējo mēnesi.

– Precizēsim, kam konkrēti ir tiesības no Rīgas pašvaldības saņemt dzīvokļa pabalstu.

– Cilvēkam ir tiesības uz dzīvokļa pabalstu, ja pēc normatīvo komunālo pakalpojumu apmaksas viņa rīcībā paliek mazāk naudas salīdzinājumā ar pašvaldības noteikto GMI. Mēs esam sastādījuši visnotaļ reālu apmaksājamo komunālo pakalpojumu sarakstu. Mēs pat dzīvokļa īri kompensējam pieklājīgā līmenī – 4,27 eiro par kvadrātmetru.

– Šīs kompensācijas lielums jau piecus gadus nav mainījies.

– Jā, taču īres maksas kompensācija triju latu apmērā par kvadrātmetru tika noteikta pirms krīzes, kad īres maksa bija sasniegusi visaugstāko līmeni. Tagad pēc publikācijām presē var redzēt, ka īres cenas tikai atgriežas 2008. gada līmenī, tāpēc neredzam pamatu kompensācijas palielināšanai.

GMI: vajadzīgs valdības lēmums

– Vai nebūtu laiks Rīgā pārskatīt vismaz GMI pabalstu? Ar 56,91 eiro, ko pašvaldība garantē darbspējīgiem cilvēkiem, izdzīvot taču nav iespējams!

– Rīgas domes noteiktais GMI līmenis pārsniedz valsts noteikto minimumu. Ministru kabineta noteikumi ļauj pašvaldībai maksāt minimālo GMI – 48 eiro vienai personai, tai skaitā pensionāram. Tā ir niecīga summa, kas ne ar kādiem aprēķiniem nav pamatota. Rīgā pensionāriem noteikts maksimālais GMI – 128,06 eiro. Maksāt vairāk mums gluži vienkārši nav tiesību, Ministru kabineta noteikumi neļauj. Pārskatīt GMI pensionāriem varēsim tikai tādā gadījumā, ja valdība pacels ienākumu latiņu trūcīgas personas statusa piešķiršanai.

– Līdz 30. aprīlim rīdzinieki varēja vērsties Sociālajā dienestā pēc pabalsta pārtikas iegādei 45 eiro vērtībā. Vai taisnība, ka pēc šīs palīdzības ieradās vairāk cilvēku, nekā bija plānots?

– Mēs pārtikas iegādei izmaksājām par 8% vairāk pabalstu, nekā bijām prognozējuši, bet diez vai tas liecina par kādām tendencēm, jo daudzas ģimenes šo naudu varēja saņemt bez jebkādām izziņām par ienākumiem (piemēram, ar celiakiju slimu bērnu vecāki). Pavisam pārtikas pabalstam pieteicās 22 000 rīdzinieku.

–Vai neesat paredzējuši nākotnē pabalstu palielināt?

– Pagaidām tādas domas nav, jo šis pabalsts ne ar kādiem aprēķiniem nav pamatots. Tā drīzāk bija pašvaldības dāvana cilvēkiem, kam ziemā klājas grūti. Tas arī nosaukts par pārtikas pabalstu tikai tāpēc, ka mums šķita, ka apkures sezonā cilvēkiem pietrūkst naudas tieši uzturam.

– Vai Rīgā būs vēl kādi vienreizējie pabalsti?

– Šis jautājums jāuzdod politiķiem. Sociālās pārvaldes uzdevums ir organizēt sistēmiskus pakalpojumus. Vienreizējas akcijas neatrisina iedzīvotāju problēmas, tās var derēt tikai atbalstam. Un tās ir labas arī ar to, ka piesaista uzmanību konkrētas iedzīvotāju grupas problēmām.

Pabalsts GMI nodrošināšanai Rīgā

Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanai aprēķina pilsētas Sociālais dienests. To aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu līmeni un ģimenes (personas) faktiskajiem ienākumiem.

Garantētais minimālais ienākumu līmenis Rīgā:

■ nepilngadīgam bērnam – 64,03 eiro;

■ darbspējīgai personai – 56,91 eiro;

■ vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam –  128,06 eiro.

Ģimenei ar bērniem, kurā visi apgādājamie ir nepilngadīgi, bērnam vecumā no pusotra līdz sešiem gadiem (ieskaitot) ir noteikta piemaksa pie GMI 71,14 eiro apmērā.

Ko tas nozīmē? Piemēram, pagaidu grūtībās nonākusi jauna ģimene ar diviem bērniem vecumā līdz sešiem gadiem, ja tai nav citu ienākumu, no Sociālā dienesta saņems tādu pabalstu, lai mēnesī tās rīcībā būtu līdzekļi 384,16 eiro apmērā. Atgādināsim, ka sociālais pabalsts ir pagaidu risinājums. Tiek prasīts, lai tā saņēmējs censtos uzlabot savu materiālo stāvokli.

Rodas vairāk „mūžīgo nabagu”

– Kādām rīdzinieku grupām, jūsuprāt, šobrīd klājas visgrūtāk?

– Izvērtējot 2013. gada rezultātus, pamanījām, ka starp pabalstu pieprasītājiem ir vairāk invaliditātes pensijas saņēmēju. Ko nozīmē pats fakts, ka invalīds vēršas pašvaldībā pēc palīdzības? To, ka viņa pensija ir mazāka par 128,06 eiro. Tā ir bīstama pazīme. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma nenodrošina cilvēkiem pat trūcīgas personas ienākumu minimumam līdzvērtīgu pensiju! Pašvaldībai tādam cilvēkam līdz mūža galam būs jāmaksā pabalsti.

– Vai tad tāds nav sociālās palīdzības sistēmas uzdevums?

– Nē, jūs kļūdāties! Sociālā palīdzība ir izgudrota kā pagaidu atbalsts grūtībās nonākušam cikvēkam. Pagaidu! Bet mums ir klienti, kuru pensijas nekad nepalielināsies, pilsēta viņiem ir kļuvusi par mūžīgo donoru. Piemēram, 2013. gadā pensionāru un invalīdu skaits, kuri saņēma GMI pabalstu, palielinājās par 350 cilvēkiem. It kā neliels skaits, bet pašvaldība viņiem izmaksāja aptuveni 230 tūkstošus latu (vidēji 54 latus vienam cilvēkam mēnesī – red.).

– Tad jau Rīgas dome pilda daļu valsts funkciju, nodrošinot piemaksas niecīgajām pensijām.

– Var teikt arī tā, bet, manuprāt, tas ir absurds, ka pensionāra rīcībā pēc dzīvokļa rēķina samaksas paliek mazāk par 128,06 eiro. Pašvaldība šobrīd patiešām risina valsts mēroga problēmu. Bet mēs varam šiem cilvēkiem palīdzēt samaksāt tikai par dzīvokli. Tas, ka viņi par 128,06 eiro mēnesī nevar samaksāt par medicīnisko aprūpi un normālu uzturu, valstī nevienu neinteresē.

Strādā, bet nevar nopelnīt

– Kādā ziņojumā Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā jūs sacījāt, ka Rīgā ir daudz „strādājošu nabagu”. Skan briesmīgi, bet ko tas nozīmē?

–  Uzreiz gribu brīdināt: es neteicu, ka tādu cilvēku kļūst vairāk. Sociālās palīdzības saņēmēju skaits Rīgā samazinās visās kategorijās, taču starp tiem esošo strādājošo skaits samazinās lēnāk nekā bezdarbnieku vai pensionāru skaits. Bet vajadzētu būt otrādi: Sociālais dienests ir radīts tam, lai palīdzētu kādu laiku nestrādājošiem cilvēkiem, piemēram, vientuļajām māmiņām. Civilizētā sabiedrībā strādājošam cilvēkam pašam sevi jāuztur. Tas ir jebkuras sociālās palīdzības sistēmas pamats.

– Rīgā notiek citādi?

– 2011. gadā pēc pabalstiem Sociālajā dienestā vērsās 6400 strādājošo jeb 25% no visiem mūsu palīdzību saņemošajiem darbspējīgajiem cilvēkiem. 2013. gadā tādu bija 4570, taču viņu īpatsvars pieauga līdz 34% visu darbspējīgo pabalsta saņēmēju kategorijā. Tas nozīmē, ka cilvēks strādā un saņem algu, tomēr nespēj sev un bērniem nodrošināt minimālo ienākumu. Bet GMI līmenis Latvijā darbspējīgiem cilvēkiem un bērniem ir tāds, ka ļaudis dzīvo absolūtā nabadzībā. Šāds ienākumu līmenis varētu būt Āfrikas trūcīgākajos rajonos. Minimālā alga Latvijā ir vienkārši nožēlojama.

– Skeptiķi teiks: strādājošie saņem algu aploksnē un piedevām vēl pieprasa pabalstus no Sociālā dienesta.

– Pirms gada Labklājības ministrija veica pētījumu, kurš pēc tam ar troksni tika atspēkots. Aptauja it kā esot liecinājusi, ka cilvēki negodīgi izmanto sociālās palīdzības sistēmu. Bet Sociālajam dienestam taču ir daudz paņēmienu, kā nepieļaut krāpšanos: mēs rīkojam pārbaudes klientu dzīvesvietā, prasām, lai klienti līdzdarbojas, lai meklē darbu. Kāda te vispār var būt runa par ēnu ekonomiku? Jūs piedāvājat ar šādu pamatojumu atteikt palīdzību cilvēkiem, kuri godīgi strādā, bet nespēj normāli nopelnīt?

Maija sākumā tika publicēti cita pētījuma rezultāti, kas liecina par ēnu ekonomikas pieaugumu. Bet kā aug ēnu ekonomika? Pieaug korupcija, uzņēmumi nemaksā peļņas nodokli. Pieaugums visur, tikai ne aplokšņu algās!... Mums jātic oficiālajām ziņām par cilvēku, un tā arī turpināsim strādāt nākotnē.

Fakts

2013. gadā Rīgas Sociālais dienests izmaksāja dzīvokļa pabalstus 37 007 rīdziniekiem. Vidēji viena persona pabalsta veidā no pašvaldības gadā saņēma 230 latu. Pabalstu vidējais apmērs palielinājās salīdzinājumā ar 2012. gadu (225 lati). Eksperti uzskata, ka tam cēlonis ir īres maksas pieaugums.

Par dzīvokļu parādiem un jauniem pabalstiem

– Ir zināms, ka Rīgas Sociālais dienests ne tikai palīdz samaksāt kārtējos rēķinus par dzīvokli, bet dažkārt arī sedz daļu komunālā parāda. Pastāstiet, lūdzu, kam tāda palīdzība pienākas?

– Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 202 teikts, ka Sociālajam dienestam ir tiesības piešķirt dzīvokļa pabalstu palielinātā apmērā parāda dzēšanai. Tiek izskatīti iesniegumi no ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni vai visi ģimenes locekļi ir vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji. Protams, parāda samaksas līgums tiek slēgts tikai par dzīvokļiem, kuru platība nepārsniedz normatīvos noteikto (informācija 12. lappusē – red.). 2013. gadā Sociālais dienests noslēdza 37 tādus trīspusējus līgumus. Parādu kopējā summa bija 23 500 latu, tika izmaksāti 22 000 latu. Šogad spēkā vēl ir 23 līgumi, četros mēnešos esam samaksājuši parādus kopumā par 15 000 eiro.

– Līgumu skaits nav liels, droši vien ne jau visi prasītāji saņem palīdzību.

– Mēs izvērtējam ne tikai ģimenes ienākumus, bet arī iemeslus, kuru dēļ parāds radies. Iemesliem jābūt nopietniem: slimība, krīze attiecībās utt. Tā mēs izslēdzam ļaunprātīgus nemaksātājus.

– Ko darīt cilvēkam, kurš uzskata, ka viņam netaisnīgi atteikts sociālais pabalsts?

– Sociālā darbinieka lēmumu var pārsūdzēt Sociālā dienesta teritoriālā centra vadītājam, tā lēmumu savukārt var apstrīdēt Labklājības departamentā. Mēs prasām, lai mūsu darbinieku lēmumi būtu loģiski un situācijai atbilstoši, tāpēc katru gadījumu pārskatām individuāli. Piemēram, tūlīt pēc mūsu sarunas pie manis ieradīsies divi cilvēki, kas vēlas apstrīdēt sociālo darbinieku lēmumus. Mums jāsaprot, ka ir cilvēki, kas savas veselības, izglītības un attīstības dēļ nekad nekļūs patstāvīgi.

– Vai rīdzinieki var no Rīgas domes gaidīt jaunus sociālās palīdzības veidus?

– Sociālā pārvalde izstrādājusi pašvaldības noteikumu grozījumu projektu. Grozījumi paredz atbalstu „strādājošajiem nabagiem”. Kad projektu būs akceptējusi Sociālo jautājumu komiteja, pastāstīšu sīkāk. Bet šobrīd mūsu uzdevums ir gādāt, lai strādājoši cilvēki neatrastos zem nabadzības sliekšņa.

RD Labklājības departamenta BEZMAKSAS informatīvais tālrunis par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību Rīgas iedzīvotājiem 80005055. Darba laiks: P,O,T,C 9:00-17:00, Piekt. 9:00-16:00, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte.

RD Labklājības departamenta mājas lapa: www.ld.riga.lv. Informācija pieejama gan latviešu, gan krievu valodā.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!