Mājokļi un vide: ko sola rīdziniekiem? Drukāt
Piektdiena, 13 marts 2015 15:57

Rīgas domei šopavasar ir lieli plāni dzīvokļu un komunālās saimniecības jomā: jāremontē mājas un ielas, jāapgaismo mūsu pagalmi, jārūpējas par bezsaimnieka dzīvniekiem. Pilsētas Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko stāsta, kādu palīdzību pilsētas varasiestādes sniegs iedzīvotājiem, bet galvenais – kas rīdziniekiem jādara, lai piedāvāto palīdzību izmantotu.

Rindā gaidītājiem – 300 jaunu dzīvokļu

– Cik daudz pašvaldības māju rindā gaidītājiem Rīgas dome plāno nodot 2015. gadā?

– Mājokļu programmas realizācija galvaspilsētā uzticēta pašvaldības uzņēmumam Rīgas pilsētbūvnieks, kurš šogad strādā pie diviem projektiem. Pirmkārt, plānots par sociālo māju pārveidot bijušo kopmītnes ēku Aglonas ielā 35/1, kurā iespējams ierīkot aptuveni 215 sociālos dzīvokļus. Šobrīd kompānija Arčers veic projektēšanas darbus. Tāpat arī dome nolēmusi pārbūvēt bijušo policijas ēku Ieriķu ielā 28, tur rindā gaidītāji saņems aptuveni 70 dzīvokļu. Taču šīs mājas projektēšanas konkurss pagaidām ir pārtraukts, jo tā gaita neapmierināja pasūtītāju. SIA Rīgas pilsētbūvnieks sola, ka jauns konkurss par ēkas pārbūvi tiks izsludināts tuvāko nedēļu laikā.

Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde turpina pārcelt iedzīvotājus no kopmītnes tipa mājām, jo tās visas paredzēts pārbūvēt. Bijušajās kopmītnēs būs labiekārtoti atsevišķi dzīvokļi ar ērtībām, kas no īrnieku viedokļa ir nesalīdzināmi labāk, un arī pārvaldniekam būs daudz vienkāršāk šādus mājokļus apsaimniekot. Jau citviet izmitināti iemītnieki no bijušās sociālās mājas Dolomīta ielā 1, gatavs arī šīs ēkas pārbūves projekts. Pabeigta dažādām sociālajām grupām pielāgotās kopmītnes tipa mājas Ziepju ielā 11 iedzīvotāju izmitināšana. Nesen sāka pārvietot iedzīvotājus no kopmītnes Prūšu ielā 25A.

Daudzbērnu ģimenēm kļuvis vieglāk

– Rīgas dome laiku pa laikam izdara grozījumus noteikumos par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Kas jauns rindā gaidītāju labā izdomāts pēdējos mēnešos?

– Jā, Rīgā ir spēkā saistošie noteikumi Nr. 80 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Pēdējos gados šie noteikumi bieži ir mainījušies. Visi grozījumi dokumentā izdarīti, lai uzlabotu stāvokli maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, īpaši jau daudzbērnu ģimenēm un tiem īrniekiem, kuri godprātīgi maksā par pašvaldības dzīvokļa lietošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Pagājušā gada beigās tika pieņemti kārtējie noteikumu Nr. 80 grozījumi. Tagad ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu, var no pašvaldības saņemt dzīvojamo telpu ar visām ērtībām. Dzīvokli piešķir ģimenēm, kurām iepriekš nav bijuši parādi par pašvaldības mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem. Agrāk noteikumi paredzēja, ka uz atsevišķu istabu labiekārtotā dzīvoklī var pretendēt bērns, kas sasniedzis deviņu gadu vecumu, tagad ar atsevišķu istabu jau var rēķināties septiņu gadu vecumu sasniedzis bērns.

Tāpat atcelti visi ierobežojumi attiecībā uz laiku, kas atsevišķi dzīvojošai personai vai ģimenei bija jānodzīvo telpās bez ērtībām vai kopmītnes tipa mājā, lai varētu pretendēt uz dzīvokli ar visām ērtībām. Tiesa, uz dzīvokļa apstākļu uzlabošanu var pretendēt tikai īrnieki, kam nav parādu.

Vai atjaunos pārcelšanās pabalstu izmaksu?

– Kāda ir dzīvokļu gaidītāju rinda Rīgā? Vai samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri reģistrējas rindā, lai pretendētu uz pašvaldības dzīvojamo platību?

– Dzīvokļu gaidītāju skaits pastāvīgi samazinās. Piemēram, 2009. gada janvārī rindā bija reģistrētas 7695 personas (vai ģimenes), bet šā gada sākumā vairs tikai 4657. Jāņem vērā, ka rindu pastāvīgi papildina jaunas ģimenes, tāpēc tāda situācija, ka dzīvokli Rīgā varēs saņemt uzreiz, nav paredzama. Taču gaidīšanas laiks saīsinās, un tā ir pozitīva tendence.

Galvaspilsētā darbojas īpaša Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija. 2014. gadā tā pieņēma lēmumu par dzīvojamo telpu izīrēšanu 575 ģimenēm, tai skaitā 296 ģimenēm no denacionalizētām mājām.

Dzīvokļu rindu būtu iespējams ievērojami samazināt, ja valsts piešķirtu savu daļu naudas dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu izmaksai. Saskaņā ar likumu uz šādiem pabalstiem var pretendēt denacionalizēto māju īrnieki. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalstus izmaksāja 2009. gadā. Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja katru gadu rēķina, cik liels līdzfinansējums būtu vajadzīgs šiem maksājumiem. 2016. gadā, piemēram, dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu izmaksai būtu vajadzīgi 13 miljoni eiro – ar nosacījumu, ka valsts pilda likuma prasību un piešķir 50% no nepieciešamās summas, tas ir, 6,5 miljonus eiro.

Šā gada 1. janvārī Rīgā bija reģistrētas 596 personas (ģimenes) no denacionalizētajām mājām, kuras vēlētos pārcelšanās pabalstu izmantot pašas sava nekustamā īpašuma iegādei. Bet atgādināšu, ka uz pārcelšanās pabalstu var pretendēt tikai personas, kas īrē dzīvojamās telpas denacionalizētajās mājās un ir lietojušas tās līdz iepriekšējā īpašnieka vai viņa mantinieka īpašumtiesību atjaunošanai. Rindā pabalsta piešķiršanai reģistrē Rīgas iedzīvotājus, kuru vidējie ienākumi pēdējos trīs mēnešus nav pārsnieguši 400 eiro pēc nodokļu samaksas atsevišķi dzīvojošam cilvēkam vai 320 eiro mēnesī katram divu vai vairāk cilvēku ģimenes loceklim. Tāpat pretendentam nedrīkst piederēt naudas uzkrājumi vai vērtspapīri par summu, kas pārsniedz piecas minimālās algas.

Kanalizāciju pat nesola

– Pirms gada jūs stāstījāt, ka Rīgas dome aktīvi remontē dzīvokļus vecajās mājās, lai nodotu tos jauniem īrniekiem. Vai remonta programma tiks turpināta arī 2015. gadā?

– Pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu renovācijai šogad paredzēts piešķirt 426 861 eiro. Plānojam par šo naudu atjaunot 50–60 dzīvokļu.

– Rīgā ir ne mazums māju bez centrālās kanalizācijas. Savulaik pašvaldība solīja iedzīvotājiem palīdzību šā jautājuma risināšanā, lai par sausajām tualetēm varētu aizmirst. Varbūt šogad atradīsies nauda šim darbam?

– Diemžēl pašvaldības finansiālās iespējas ir ierobežotas, tāpēc arī šobrīd nespējam piešķirt līdzekļus veco māju pieslēgšanai centrālajai kanalizācijai. Piedevām vēl likums aizliedz pašvaldībai ieguldīt līdzekļus privāto māju labiekārtošanā, bet lielākā daļa dzīvokļu vecajās mājās bez ērtībām ir privatizēta. Taču uzņēmums Rīgas ūdens daudzos pilsētas rajonos ierīkojis jaunas maģistrāles. Tas nozīmē, ka māju īpašniekiem atlicis pašiem ierīkot tikai nelielu cauruļvadu posmu, lai pieslēgtos ūdensvadam vai kanalizācijai.

Gaisma? Būs!

– Iedzīvotāji bieži sūdzas, ka mikrorajonos naktī ir tumšs. Sakiet, lūdzu, kurās Rīgas vietās 2015. gadā parādīsies jauns apgaismojums?

– Par Rīgas pagalmu un ielu apgaismojumu gādā pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma. Jaunajā sezonā turpināsim iesākto Dārziņu rajona infrastruktūras uzlabošanas projektu. Kompleksi labiekārtošanas darbi tur tiek veikti kopīgi ar Austrumu izpilddirekciju. Projekta ietvaros paredzēts arī ierīkot ielu apgaismojumu. Līdz šā gada beigām tiks uzstādītas laternas visās Dārziņu maģistrālajās ielās.

Bet ir labas ziņas arī citu galvaspilsētas rajonu iedzīvotājiem. Par Rīgas domes budžeta līdzekļiem plānojam:

■ veikt ārējā apgaismojuma sistēmas kapitālo remontu Dž. Dudajeva ielā;

■ pabeigt apgaismojuma ierīkošanas projekta izstrādi Lucavsalai;

■ turpināt apgaismojuma ierīkošanu Daugavas promenādē:

■ pabeigt avārijas stāvoklī esošās apgaismojuma sistēmas kapitālo remontu Slokas ielā;

■ nomainīt 12 vecos apgaismes stabus Esplanādē gar Elizabetes ielu;

■ turpināt apgaismojuma sistēmas rekonstrukciju darbus un jaunu gaismas ķermeņu uzstādīšanu Pļavnieku parkā starp A. Saharova, Dravnieku un Pļavnieku ielu. Tur jaunas laternas parādīsies arī dzīvojamo namu kvartālos;

■ izstrādāt topogrāfisko plānu un tehnisko projektu apgaismojuma sistēmas rekonstrukcijai Zeļļu ielā un E. Smiļģa ielā Pārdaugavā;

■ ierīkot Biķeru baznīcas fasādes nakts apgaismojumu.

Bez tam Rīgas gaisma turpinās nomainīt savus gaismas ķermeņus, kas uzstādīti uz uzņēmumiem Rīgas satiksme un Sadales tīkls piederošiem balstiem. Darbi tiks veikti posmos, kur partneruzņēmumi nolēmuši mainīt balstus.

Dzīvokļu apmaiņa internetā

– Runā, ka Rīgā ieviesta jauna pašvaldības dzīvojamo telpu apmaiņas kārtība. Vai taisnība, ka tagad iedzīvotāji pašvaldības uzraudzībā par dzīvokļu maiņu var vienoties internetā?

– Uzreiz brīdināšu: Rīgas pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās telpas īrnieki savstarpēji var apmainīt tikai divos gadījumos:

■ telpas savstarpēji var apmainīt īrnieki, kuri saņēmuši pašvaldības neprivatizējamās dzīvojamās telpas kā pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā;

■ telpas savstarpēji var apmainīt īrnieki, kuriem bija tiesības privatizēt pašvaldības dzīvojamās telpas, bet līdz šim tās nav privatizētas.

Maksa par pašvaldības dzīvokļu maiņas pakalpojumu ir 61,12 eiro.

Sākot no šā gada 15. janvāra, pašvaldības dzīvojamo telpu īrniekiem, kuriem ir vēlme apmainīt īrēto dzīvokli, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piedāvā iespēju bez maksas ievietot sludinājumu par savu īrēto dzīvokli departamenta interneta vietnē www.mvd.riga.lv/lv/Ires_dzivoklu_maina. Šobrīd tur ievietoti astoņi sludinājumi.

Pašvaldības dzīvojamo telpu īrniekiem, kuri vēlas apmainīt īrētās dzīvojamās telpas, interneta vietnē ir jāaizpilda attiecīga anketa ar informāciju par savu un vēlamo dzīvokli. Pēc iesniegto datu pārbaudes sludinājums Mājokļu un vides departamenta interneta vietnē tiek ievietots trīs darba dienu laikā.

Dzīvojamās telpas apmaiņas pakalpojumu var saņemt tikai tad, ja par to savstarpēji vienojas visi apmaiņas dalībnieki. Pēc savstarpējās vienošanās visiem maiņas dalībniekiem vienlaicīgi ir jāierodas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā un jāiesniedz aizpildītas veidlapas, kuru paraugi atrodami departamenta interneta vietnē: www.mvd.riga.lv, sadaļā „Pakalpojumi”. Juridisko konsultāciju nodaļas darbinieki apmeklētājus pieņem Brīvības ielā 49/53, 5. stāvā 501. vai 503. kabinetā, tālrunis 67012509.

Nauda piešķirta, pieprasiet

– Pagājušajā gadā Rīgas dome piešķīra līdzekļus dzīvojamo māju termoaudita veikšanai. Šī procedūra ir ļoti svarīga, jo termoaudits parāda, caur kādām spraugām no mājas izplūst siltums, un palīdz iedzīvotājiem tikt skaidrībā par nepieciešamajiem remonta darbiem. Vai arī šogad var pieteikties termoauditam ar cenas atlaidi?

– Jā, māju energoauditam Rīgā naudas pietiek. Dome aicina rīdziniekus pasteigties ar iesniegumiem, jo māju apsekošanas galveno daļu – termogrāfiju – var veikt tikai apkures sezonas laikā. Energoauditus organizē municipālā Rīgas enerģētikas aģentūra. Aģentūras Energoefektivitātas informācijas centrā, kas atrodas Brīvības ielā 49/53, 2. stāvā, var saņemt konsultāciju jautājumā par pieteikuma sagatavošanu. Savukārt aģentūras interneta vietnē www.rea.riga.lv var atrast iesnieguma veidlapu un skaidrojumu, kā to pareizi aizpildīt.

Energoauditu var pieteikt privatizēto daudzdzīvokļu māju īpašnieki, ja mājā ir vismaz pieci dzīvokļi. Galvenais nosacījums – nepieciešams īpašnieku kopsapulces lēmums par energoaudita veikšanu mājai. Svarīgi arī, lai īpašnieki pilnvarotu vienu personu iesniegt pieteikumu un saņemt pilsētas līdzfinansējumu.

Pašvaldība ir gatava segt 80% no mājas energoaudita cenas, bet ne vairāk par 426,86 eiro. Pieredze liecina, ka parasti mājas iekļaujas šajā summā, jo šobrīd energoaudits izpildītāju lielās konkurences dēļ vairs nemaksā dārgi.

Kaķus apkalpos rindas kārtībā

– Vai šogad darbosies pagalmos mītošo kaķu bezmaksas sterilizācijas programma? Kā māja var tajā piedalīties?

– Rīgas domes Mājokļu un vides departaments patiešām turpina bezsaimnieka kaķu populācijas kontroles programmu pēc principa „noķer – sterilizē – atlaiž”. Šogad programma tiks sākta marta beigās. Departaments jau noslēdzis līgumus ar sešām veterinārajām klīnikām, kuras ir gatavas sterilizēt un kastrēt klaiņojošos dzīvniekus. Lūk, šo klīniku saraksts:

Frančeska Vet (Blaumaņa iela 29, tālr. 66100500);

Alfa-Vet (Viestura prospekts 73 – 1А, tālr. 67395695, 67355288);

Dzīvnieku veselības centrs (K. Valdemāra iela 151А, tālr. 67550400);

Dzīvnieku veselības centrs (F. Candera iela 4, tālr. 67500494);

Fel-Can (Codes iela 3А, tālr. 67436060);

Dr. Beinerts (Ģertrūdes iela 101, tālr. 67288539).

Ja iedzīvotājiem vajadzīga palīdzība bezsaimnieka kaķu ķeršanā un nogādāšanā uz veterināro klīniku, viņi var vērsties pie uzņēmuma Mobilvet speciālistiem, tālr. 29237355.

Kaķu sterilizācijas pieteikumu var iesniegt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Šai nolūkā jāaizpilda iesnieguma veidlapa, kas ir pieejama Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā, kā arī departamenta mājas lapā http://mvd.riga.lv. Pēc aizpildīšanas veidlapa jānogādā Mājokļu un vides departamentā (pasta adrese: Brīvības iela 49/53, Rīga, LV-1010), vai jāiesniedz personīgi departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā 5. stāvā. To var nosūtīt arī pa e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu vai faksu 67012471. Kaķu sterilizācija tiek veikta rindas kārtībā atkarībā no iesnieguma saņemšanas datuma. Ārpus kārtas tiek apkalpotas valsts un pašvaldības iestādes.

Gaidām jaunus noteikumus

– Kādus jaunumus dzīvokļu un komunālajā jomā šogad vēl var gaidīt rīdzinieki?

– Rīgas dome uzdevusi Mājokļu un vides departamentam izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā, jo iepriekšēji RD noteikumi Nr. 80 ir novecojuši, tajos nākas veikt daudz grozījumu. Tāpat arī plānojam uzlabot Rīgas domes noteikumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu personām, kuru lietotā dzīvojamā telpa cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.