Viss kas jāzin par savu māju!

Kur pazūd ūdens? Drukāt E-pasts
Sestdiena, 11 februāris 2017 20:37

Latvijas dzīvojamā fonda lielāko daļu veido daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas, un skaitliski tas nozīmē desmitus tūkstošu. Taču nebūs pārspīlēts apgalvojums, ka teju vai pusē no šiem īpašumiem dzīvokļu īpašnieki cīnās ar ūdens zudumu problēmu. Atgādinām, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem mājas pārvaldnieka pienākums ir uzskaitīt starpību, kāda izveidojas starp dzīvokļu īpašnieku individuālo skaitītāju rādījumu summu un mājas ievades skaitītāja rādījumu. Šīs matemātiskās darbības rezultāts rēķinos parādās ailē ar nosaukumu ”Ūdens zudumi”. Nebūtu jau nekas sevišķs, ja vien dažu mēnesi par šo pazušanu nebūtu jāmaksā no 5 līdz pat 10 eiro.

Kādēļ jāmaksā par to, kas pazudis?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu noteic, ka katras mājas pienākums ir norēķināties par to ūdens daudzumu, kādu uzrāda mājas kopējais ievades ūdensskaitītājs. Gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku nodoto individuālo skaitītāju rādījumu summa nesakrīt ar šo rādījumu, sākas interesantas lietas. Pēc būtības ir situācija – māja ir saņēmusi noteiktu daudzumu ūdens, bet to neviens nav izlietojis.

Jautājums – kur pazudis ūdens – valdības līmenī maz kuru interesē. Ministru kabineta noteikumos tikai pateikts, ka par pazudušo ūdeni ir jāsamaksā. Pieņemot šos noteikumus, politiķi visticamāk saprata, ka iedzīvotāji pretosies papildu rēķiniem. Tādēļ normatīvā skaidri noteikts, ka pārvaldniekam jārīkojas stingri – viņam maksa par zudušo ūdeni līdzīgās daļās jāizdala visiem dzīvokļu īpašniekiem minētajā mājā.

Noplūdes jāmeklē pārvaldniekam

Vienkāršajai kārtībai, kas iedibināta visā Latvijā, tomēr ir savas nepilnības. Pirmā: vienā un tajā pašā mājā maza ģimene vai vientuļš dzīvokļa īpašnieks ir spiests maksāt to pašu summu, ko liela ģimene, vai arī četristabu apartamentu īpašnieki maksā tikpat, cik vienistabas dzīvoklīša saimnieks.

Otrā: šī likumdevēju noteiktā kārtība nekādā veidā nepalīdz mājas dzīvokļu īpašniekiem ūdens zudumu cēloņa meklēšanā.

Noteikumi gan noteic, ka gadījumos, kad ūdens zudumi trīs mēnešus pēc kārtas pārsniedz 20%, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības vērsties pie pārvaldnieka ar prasību nekavējoties meklēt un atrast ūdens noplūžu cēloni, un rīkoties, lai tas tiktu novērsts.

Jāatzīst, ka reālajā dzīvē šī noteikumos ierakstītā prasība palīdz maz gadījumos.

Ūdens pazūd katrā ceturtajā mājā

Piemēram, pagājušajā nedēļā tika publiskoti skaitļi par to, ka ar lieliem ūdens zudumiem Rīgā cīnās vairāk nekā 1104 mājas. To Rīgas domes Mājokļu un vides jautājumu komitejā paziņoja uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis.

Pašvaldības uzņēmums Rīgā apsaimnieko aptuveni 4300 dzīvojamās mājas, kurās dzīvo 170 000 klientu. 2016. gadā atklājās, ka ūdens starpība katrā ceturtajā mājā pārsniedz 20% trīs un vairāk mēnešus pēc kārtas. Atsevišķos gadījumos ūdens starpība pārsniedz pat 50%. Piemēram, 2016. gada jūlijā mājā Ādmiņu ielā 6 ūdens starpība bija 46%. Pēc veiktās pārbaudes tā samazinājās līdz 0%, taču oktobrī atkal bija sasniegti 54,6%. Savukārt mājā Maskavas ielā 266 k-7 oktobrī skaitītāju rādījumu starpība bija 29,6%, novembrī – 0%, bet decembrī atkal sasniedza 17%.

Risinājums ir!

Acīmredzami šī problēma nav sveša daudzās Latvijas pilsētās un pieredzējuši speciālisti uzskata, ka tā ir jārisina. Tikai nepieciešama aktīva mājas iedzīvotāju līdzdalība. Rīgā ir atsevišķas mājas, kurām ir izdevies uzvarēt cīņu ar ūdens korekciju un tagad tās notur ūdens starpības rādījumu 2–3% robežās no kopējā patēriņa.

Vēlaties uzzināt, kas jādara, lai šādu rezultātu sasniegtu? Apmeklējiet semināru, ko šā gada 28. februārī Kauguros rīko Jūrmalas apsaimniekotāju asociācija, un saņemsiet atbildes uz visiem jautājumiem!

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!