Viss kas jāzin par savu māju!

Kam palīdz samaksāt par dzīvokli? Drukāt E-pasts
Trešdiena, 22 novembris 2017 17:17

2017. gadā Rīgā dzīvokļu pabalstiem atvēlēti 7 255 000 eiro, pretendentu skaits sarucis par 19%.

Grūtā dzīves brīdī daudzi rīdzinieki pēc palīdzības vēršas pašvaldības Sociālajā dienestā. Viens no pieprasītākajiem ir dzīvokļa pabalsts. 2017. gada pirmajā pusgadā dzīvokļu pabalstu saņēmēju skaits ir samazinājies par 19%. Centīsimies izprast, kāds tam ir cēlonis.

Gandrīz 100 000 iesniegumu

Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors 3. oktobra Sociālo jautājumu komitejas sēdē ziņojumā Par 2017. gada pirmā pusgada atskaiti par Rīgas pilsētas pašvaldībā sniegtajiem sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem informēja, ka situācija pabalstu jomā galvaspilsētā nepārtraukti mainās.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos Sociālais dienests saņēma un izskatīja 96 555 iesniegumus, kuros iedzīvotāji lūdza viņiem piešķirt maznodrošinātā statusu vai pabalstu vai sniegt citu sociālo palīdzību.

Kas saņem palīdzību?

Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir personām, kuras pamata dzīvesvietu deklarējušas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 284,57 eiro katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 355,72 eiro mēnesī. Turklāt pretendentam jāatbilst citām Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 202 Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā prasībām.

Cik naudas ģimeni pienākas?

Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp pretendenta garantēto minimālo ienākumu līmeni (64,03 eiro – nepilngadīgiem bērniem, 56,91eiro – darbspējīgām personām, 128,06 eiro – vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam), normatīvo izdevumu summu un klienta kopējiem ienākumiem:

P = GMI + K – I, kur:

P – dzīvokļa pabalsts;

GMI – garantētais minimālais ienākums;

K – normatīvo izdevumu summa: īres maksa, nauda komunālo pakalpojumu apmaksai;

I – pabalsta pretendenta ienākumi.

2017. gada pirmajos sešos mēnešos dzīvokļu pabalstu ir saņēmuši 11 578 rīdzinieki jeb 85% no visiem sociālo pabalstu saņēmējiem. Salīdzinājumam, 2016. gada pirmajos sešos mēnešos šis skaitlis bija 14 229 jeb 87% no visiem pabalstu saņēmējiem. Aprēķins rāda, ka iedzīvotāju skaits, kuriem ticis piešķirts dzīvokļa pabalsts, ir samazinājies par 19%.

Pabalstu saņēmēju vidū – arvien vairāk pensionāru

Interesanti uzzināt, kuras cilvēku grupas Rīgā visbiežāk pretendē uz šo sociālā pabalsta veidu. Sociālās pārvaldes atskaitē redzams, ka vairākumu – 55% – no dzīvokļa pabalstu saņēmēju skaita veido ģimenes, kurās ir tikai pensionāri vai invalīdi. Savukārt 32% pabalstu saņēmēju ir ģimenes ar bērniem, bet 13% – bezbērnu ģimenes, kurās ir darbspējīgas personas. (Salīdzinājumā – 2016. gadā procentuālais izkārtojums bija citāds: 51%, 34% un 15%.)

Rīgas dome dzīvokļu pabalstiem tērē lielu daļu no budžeta – 2017. gada pirmajos sešos mēnešos šim mērķim tika izmaksāti 3 636 963 eiro (74% no visa gadam atvēlētā finansējuma). Visvairāk pabalstu ir saņēmušas invalīdu un pensionāru ģimenes – 2 235 235 eiro (62%); mazāk – ģimenes ar bērniem – 923 202 eiro (25%) no kopējā finansējuma. Bezbērnu ģimenēm ar darbspējīgiem ģimenes locekļiem izmaksāti 478 526 eiro (13%) no kopējā finansējuma apjoma.

Vai kļūstam bagātāki?

Pēc Rīgas domes Sociālās pārvaldes datiem, pabalstu pieprasītāju skaits samazinājies par 3000 iesniegumiem (19%), kas nav ļoti daudz, tomēr tendenci iezīmē. Ar ko tas izskaidrojams?

Piedāvājam dažus minējumus:

■ 2017. gadā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro;

■ 2017. gadā paaugstināja minimālo alimentu apmēru – no 92,5 līdz 95 eiro, bet bērniem no 7 līdz 18 gadiem – no 111 līdz 114 eiro;

■ no 2017. gada 1. aprīļa palielinājās arī pensijas apjoms apgādnieka zaudēšanas gadījumā: bērniem līdz sešiem gadiem – no 41,62 līdz 92,5 eiro, bet bērniem invalīdiem vecumā līdz sešiem gadiem – no 41,62 līdz 106,72 eiro; bērniem, kuri vecāki par sešiem gadiem, – no 41,62 līdz 111 eiro;

■ 2016. gada 1. oktobrī tika veikta pensiju indeksācija, rezultātā vidējā pensija Rīgā gada laikā no 2016. gada jūnija līdz 2017. gada jūnijam palielinājās no 299,91 eiro līdz 310,79.

Satraucošas iezīmes

Neskatoties uz iepriekš minētajiem pozitīvajiem rādītājiem, nevar nepamanīt atsevišķas satraucošas pazīmes, kas nākamībā varētu palielināt sociālo pabalstu saņēmēju skaitu. Piemēram:

■ 2017. gada pirmajos sešos mēnešos Rīgā ir pensionējušies 2297 iedzīvotāji, kuru vidējā pensija ir 258,30 eiro mēnesī;

■ 2017. gada pirmajos piecos mēnešos 1003 Rīgas iedzīvotājiem ir piešķirta invaliditātes pensija – vidēji 161,76 eiro (kaut arī vidējā invaliditātes pensija Rīgā ir 172,98 eiro).

Ģimenēm ar bērniem palīdz vairāk

Labvēlīgas izmaiņas ir skārušas ģimenes ar bērniem. Jau 2017. gada februārī spēkā stājās labojumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, saskaņā ar kuriem, novērtējot ģimenes materiālo labklājību, sociālie dienesti vairs nedrīkst ņemt vērā valsts sniegtos ģimenes pabalstus. Tas nozīmē, ka lielāks skaits ģimeņu ar bērniem varēs pretendēt ne tikai uz dzīvokļa, bet arī uz garantētā iztikas minimuma pabalstu. Skaitļi rāda, ka šī palīdzība ir pieprasīta – ja 2017. gada janvārī garantētā iztikas minimuma pabalstu Rīgā saņēma 1147 ģimeņu ar bērniem, tad 2017. gada jūnijā šis skaits bija pieaudzis jau līdz 1395. Ģimeņu ar bērniem skaits, kuri pēc likuma grozījumiem var pretendēt uz dzīvokļa pabalstu, arī ir pieaudzis par 9%.

Visa 2017. gada laikā Rīgas dome dzīvokļu pabalstos varētu izmaksāt 7 255 000 eiro, kas ir vairāk nekā puse no visa pabalstiem atvēlētā pilsētas budžeta jeb 13 688 000 eiro.

 

© 2012 Darīsim KOPĀ!