Viss kas jāzin par savu māju!

Iedzīvotāji sāk ekonomēt māju remontu izdevumus! Drukāt E-pasts
Sestdiena, 19 maijs 2018 11:32

Šāgada maijā Rīgas dome noslēdza pirmos četrus līgumus par līdzfinansējuma piešķiršanu no pašvaldības līdzekļiem 50% apmērā daudzdzīvokļu māju remontiem. Rindā uz izskatīšanu patlaban vēl ir 120 māju iesniegumi.

Maija beigās Rīgā notiks svinīga līgumu parakstīšana ar to četru daudzdzīvokļu māju pilnvarotajām personām, kurām Rīgas dome atmaksās 50% no mājas remontdarbos iztērētajiem līdzekļiem. Izskatīšanu rindā gaida vēl aptuveni 120 iesniegumi. Lai piedalītos minētajā Rīgas domes atbalsta programmā, iedzīvotājiem jāizpilda konkrēti nosacījumi. Pirmais – mājai ir jābūt pārņemtai dzīvokļu īpašnieku valdījumā, tā nedrīkst vairs būt pašvaldības pamatlīdzekļu uzskaitē. Tālāk iedzīvotāji izvēlas: mājas apsaimniekošanu uzticēt pašu izveidotai biedrībai, profesionālam apsaimniekošanas uzņēmumam vai uz līguma pamata bijušajam apsaimniekotājam līdz pārņemšanai – uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs.

Kas noteikti jāzina par programmu?

Iedzīvotāji Rīgā katru gadu arvien vairāk tērē naudu savu daudzdzīvokļu māju remontiem. Tas ir loģiski un saprotami – dzīvojamais fonds noveco un tā atjaunošana kļūst arvien neatliekamāka. Vienīgā problēma – finansējums, jo pašiem sakrāt ir ļoti grūti. Šoreiz saviem iedzīvotājiem talkā nāk pašvaldība.

Svarīgi zināt, ka domes atbalsts:

■ pieejams mājām, kurās ir vismaz desmit dzīvokļu;

■ ir ne tikai 50% remontu līdzekļu atmaksa, bet arī tiesības izmantot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 90% apmērā divu gadu periodā;

■ pieejams visiem dzīvokļu īpašniekiem, neatkarīgi no gada, kad viņi savu īpašumu pārņēmuši valdījumā no pašvaldības bilances.

Pirmie iesniegumi jau apstiprināti

Rīgā ir vēl teju 4 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku valdījumā nepārņemtu māju un aptuveni 600 dzīvokļu īpašnieku biedrību. Tagad visi interesējas, kā darbosies domes līdzfinansējuma piešķiršanas sistēma.

2018. gada ziemā programma tika atvērta, un speciālas komisijas sēdē 7. maijā tika apstiprināti pirmie četri projekti.

Par to, kā Rīgas dome vērtē programmas startu un kā darbs ritēs tālāk, stāsta projektu vērtēšanas komisijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs:

– Uzreiz vēlos atzīmēt, ka atbalsta programma kļūst arvien populārāka. Pirmo divu mēnešu laikā esam saņēmuši 120 pieteikumus. Izvērtējot iesniegumus, bija redzams, ka neviena māja ar pirmo reizi nebija sagatavojusi dokumentus atbilstoši programmas normatīvajām prasībām. Šā iemesla dēļ mēs patlaban tērējam ļoti daudz laika, lai katras mājas vajadzības izskatītu individuāli. Šādu uzdevumu mums izvirzīja pilsētas mērs: ar katras mājas pārstāvjiem aprunāties, izskaidrot nianses un iesākto veiksmīgi novest līdz finišam. Pirmo konsultāciju māju pārstāvji saņem pa tālruni Rīgas enerģētikas aģentūrā, pēc tam viņus pieraksta uz pieņemšanu. Pieraksts uz konsultācijām ir aizņemts jau divus mēnešus uz priekšu, bet man šķiet, ka vasaras mēnešos interesentu skaits ievērojami palielināsies.

No siltināšanas līdz lifta remontam

– Kādus darbus iedzīvotāji gatavojas veikt, saņemot Rīgas domes līdzfinansējumu?

– Pirmais ir māju siltumnoturības paaugstināšanas pasākumi – fasāžu un gala sienu siltināšana. Izpildot šos darbus, iedzīvotāji noķer divus zaķus – paaugstina energoefektivitāti un ievērojami uzlabo mājas ārējo izskatu.

– Kā ir ar citiem siltumtaupības pasākumiem?

– Māju īpašnieki interesējas par iespēju nomainīt koka logus uz stikla pakešu logiem kāpņu telpās, ielikt mūsdienām atbilstošas ieejas durvis, remontēt jumtu. Tikpat svarīga daudzām mājām ir pamatu stiprināšana un pagrabu remonts.

Vienīgais, kur mēs palīdzību nevaram sniegt, ir piegulošās teritorijas labiekārtošana. Tas varbūt kļūs iespējams kaut kad nākotnē.

Patlaban ar pilsētas domes atbalstu mājā var veikt visdažādākos darbus – sākot ar stāvvadu nomaiņu, beidzot ar lifta remontu.

– Kuras mājas biežāk vēršas pēc palīdzības – tās, kuras apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks, vai mājas, kuras sevi apsaimnieko pašas.

– Jāatzīmē, ka dzīvokļu īpašnieku biedrības, kuras apsaimnieko savu māju, kopumā izceļas ar aktivitāti. Šie cilvēki ir gatavi tvert katru jaunu iespēju. Tāpat bija ar šo programmu – kolīdz izdzirdēja par programmu, tūdaļ sāka interesēties par nosacījumiem.

Neskanēs, protams, labi, bet uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekoto māju raksturīgākā iezīme ir inertums. Iespējams tādēļ, ka šajās mājās par iedzīvotājiem rūpējas – labi, slikti, to mēs šeit neapspriežam. Varbūt tieši tādēļ iedzīvotājiem ir grūti saņemties un kaut ko nolemt.

Ir bijuši pat komiski gadījumi: mums ir māja – adresi nesaukšu – kurā lifts ir avārijas stāvoklī, bet iedzīvotāji nevar savākt kvorumu, lai pieņemtu lēmumu par remonta sākšanu. Pirmā stāvā dzīvojošiem arguments ir dzelžains: „Mums lifts nav vajadzīgs!”, kādi no vidējiem stāviem ir nepārliecināmi: „Kam mums lifts, kāpt pa kāpnēm ir veselīgāk. Labāk taisīsim kosmētisko remontu kāpņu telpā!” Piemērs tikai apliecina, ka cilvēkiem ir jāmācās diskutēt un savā starpā vienoties.

– Cik māju no uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks lielās saimniecības ir iesniegušas pieteikumus remontdarbu līdzfinansējuma saņemšanai?

– Pagaidām nav izskatīts neviens pieteikums, kas līdz mums būtu nonācis ar uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks starpniecību. Ir daži iesniegumi no māju kopībām, kuras pēc īpašuma pārņemšanas savā valdījumā par apsaimniekotāju atkal izvēlējušās Rīgas namu pārvaldnieku. Sākumā bija izplatīts uzskats, ka Rīgas dome visticamāk atbalstīs tās mājas, kuras būs saistījušās ar pašvaldības uzņēmumu, bet, kā redzat, prakse pierāda pretējo.

Šogad tērēšanai atvēlēts miljons eiro

– Cik naudas Rīgas dome ir atvēlējusi ieguldīšanai māju remontos 2018. gadā?

– Pusmiljonu eiro. Ja pieprasījums būs liels, summa palielināsies līdz vienam miljonam.

– Cik naudas vidēji remontam tērē viena māja?

– Vienotas atbildes uz šo jautājumu nav. Piemēram, četrstāvu māja Imantā iesniedza septiņas atsevišķas tāmes vidēji par 2–3 tūkstošiem eiro. Tādu gigantu, kuri uzreiz prasa 15 tūkstošus, nav daudz. Piemēram, gala sienu siltināšanai no Rīgas domes tiek prasīts 6–7 tūkstošus liels līdzfinansējums, patiesībā – neliela nauda. Ir arī izņēmumi – kādai mājai Pārdaugavā ne tikai jāstiprina pagrabs, bet jāremontē arī plaisas avārijas stāvoklī esošajai fasādei. Šajā gadījumā ir runa ne vairs par siltināšanu, bet par avārijas novēršanu. Mēs rēķināmies ar līdzfinansējumu 40–45 tūkstošu apmērā.

– Izskatās, ka šāds remonts iedzīvotājiem pašiem nebūtu pa spēkam?

– Domāju, ka nebūtu.

Mūsu māja pilnībā ir mūsu atbildība

– Kuras mājas pirmās var cerēt uz līdzfinansējumu? Tās, kuras ir avārijas stāvoklī, vai tās, kuras vēlas paaugstināt siltumnoturību?

– Tā kā līdzfinansēšanas programma ir atvērta tikai šogad, mēs pieteikumus nedalām ne pēc kāda principa. Visi iesniegumi tiek skatīti rindas secībā, vienotā plūsmā. Mūsu mērķis patlaban ir pieņemt pēc iespējas vairāk māju pieteikumu.

– Cik māju pieteikumu jūs gaidāt?

– Tā kā Rīgā ir reģistrētas aptuveni 600 dzīvokļu īpašnieku biedrības, tad, pēc maniem apsvērumiem, agri vai vēlu tās visas vērsīsies pie mums pēc palīdzības. Man jau šogad gribētos saprast tendenci, lai 2019. gada budžetā paspētu pieprasīt pietiekami daudz līdzekļu. Ja 2019. gada janvārī uzreiz atnāks 600 māju un katra paprasīs 10 000 eiro, summa būs milzīga. Īstenībā mēs esam gatavi pat tam, jo programma tādēļ tika atvērta, lai palīdzētu cilvēkiem.

– Vai programma sekmē dzīvokļu īpašnieku biedrību skaita pieaugumu Rīgā?

– Man daudz svarīgāks šķiet programmas mērķis – palīdzēt dzīvokļu īpašniekiem atjaunot dzīvojamo fondu. Cilvēki joprojām dzīvo savā privatizētajā dzīvoklī un neko nevēlas zināt par kopīpašumu, piemēram, kāpņu telpu, liftu vai pagrabu. Ja jūs zinātu, cik bieži mēs dzirdam: „Kāpēc Rīgas dome mums neizremontē liftu?” vai arī: „Mans īpašums ir dzīvoklis nr. 72, bet lifts ir pašvaldībai!”

Īstenība ir tāda, ka viss – no jumta līdz pa­graba tālākajam stūrim – pieder dzīvokļu īpašniekiem.

– Jūs neatbildējāt uz jautājumu: vai Rīgas domes programma maina uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klientu domāšanu un palīdz viņiem apvienoties?

– Patlaban vērtēt vēl ir grūti, mēs atrodamies nepārtrauktā kontaktā ar pašvaldību māju klientiem. Interese ir liela, telefons zvana nepārtraukti, taču rezultāti būs redzami pēc gada vai diviem. Vislielākā problēma, kā jau minēju, ir iemācīt cilvēkiem vienoties savā starpā. Es labi zinu, ko runāju, jo arī pats dzīvoju biedrības pārvaldītā daudzdzīvokļu mājā. Mums uz līguma pamata ir piesaistīts uzņēmums, kas veic apsaimniekošanas pakalpojumus, bet mājas finanses mēs pilnībā kontrolējam paši. Visu sarežģī absolūta nespēja vienoties savā starpā par nepieciešamajiem plānveida remontdarbiem. Pat tad, kad tiek veikti avārijas novēršanas pasākumi, iedzīvotāji jautā: „Kāpēc jūs naudu tērējat tieši šiem darbiem?” Kaut gan ir grūti, tomēr es ticu, ka cilvēki ar laiku sapratīs kopīpašuma vērtību un par to sāks atbildēt.

Kādēļ vērts pūlēties?

– Kad to māju dzīvokļu īpašnieki, kuru iesniegumi ir saņēmuši apstiprinājumu jūsu komisijā, var cerēt saņemt naudu?

– Ja projekts komisijā ir apstiprināts, 10 dienu laikā mēs slēdzam ar šo māju pilnvarotajām personām līgumu, kurā ir noteikti remontdarbu veikšanas termiņi. Kāda no mājām ar remontu tiks galā mēneša laikā, citai būs vajadzīgi divi. Ja paredzami apjomīgi remontdarbi, tad tie var ievilkties līdz pusgadam. Jebkurā gadījumā naudu māja saņems tikai pēc remontdarbu pabeigšanas.

– Pirmās četras mājas ir pieprasījušas līdzfinansējumu 101 tūkstoša eiro apmērā, kas ir viena piektdaļa no Rīgas domes izdalītā naudas daudzuma. Vai jums ir nojausma, cik daudz naudas programmai būs nepieciešams nākotnē?

– Ņemot vērā jau iesniegtos pieteikumus, droši varam prognozēt, ka gadā vajadzēs 2 līdz 3 miljonus. Uz pilsētas kopējo vajadzību fona tā nav liela summa.

Mēs vēlamies, lai iedzīvotāju interese būtu daudz lielāka, jo pašvaldība programmu ir izveidojusi, lai tādā veidā iedzīvotāji atgūtu samaksāto nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).

– Kā tā?

– Mēs visi maksājam nekustamā īpašuma nodokli un neesam apmierināti ar tā apmēru (kaut gan nodokļa likmi nosaka valsts, nevis Rīgas dome). Dome ir atradusi veidu, kā cilvēkiem atdot šo naudu, un no domes budžeta pārņemtajām mājām divus gadus dod 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.

– Vai mājas, kuras šogad ir saņēmušas līdzfinansējumu, arī nākamgad var iesniegt jaunu projektu?

– Mājas ar iesniegumiem var vērsties pie mums kaut reizi mēnesī, galvenais, lai darbi būtu dažādi. Piemēram, ja šogad dome ir apmaksājusi logu nomaiņu kāpņu telpās, saprotams, ka nākamajā gadā šo darbu mēs neapmaksāsim, taču, ja šī pati māja būs atradusi finansējumu, droši var mainīt stāvvadus un vērsties pēc līdzfinansējuma Rīgas domē.

– Programmas apspriešanas laikā tika teikts, ka dome konkursa kārtībā rūpīgi pārbaudīs būvniecības firmas, taču mājas acīmredzot pašas vēlas izvēlēties būvdarbu veicēju. Kuru variantu esat izvēlējušies?

– Ir nolemts, ka dome neiesaistīsies būvdarbu veicēju izraudzīšanā. Mēs uzticēsimies iedzīvotāju izvēlei. Mums nepieciešama tikai tāme par tāda vai cita būvdarba veikšanu.

Energoefektivitātes paaugstināšana vai avārijas novēršana?

– Kas novērtē tāmes atbilstību?

– Rīgas enerģētikas aģentūras štatā ir inženieris, kura pienākums ir izskatīt tāmes un tajā norādīto darbu izcenojumu atbilstību tirgus situācijai, kā arī aizbraukt un novērtēt objektu uz vietas, lai pārliecinātos par tāmē uzrādīto remontdarbu nepieciešamību. Ja inženierim nav iebildumu, tāmei tiek dota zaļā gaisma. Pēc darbu pabeigšanas mūsu speciālisti dosies uz objektu un pārbaudīs izpildīto darbu atbilstību tāmei. Mūsu pienākums ir kontrolēt ļoti stingri, jo runa ir par nodokļu maksātāju naudu.

– Ko vēl Rīgas dome var piedāvāt iedzīvotāju ieinteresēšanai?

– Mēs esam izdarījuši ļoti daudz. Patlaban norit pārrunas ar Rīgas domes Īpašuma departamentu par iespēju ātrāk izskatīt dokumentāciju māju nodošanai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai.

Kā Mājokļu un vides departaments, tā Īpašuma departaments ir vienisprātis, ka māju pārņemšanas procedūru nepieciešams vienkāršot.

Pašlaik process ir sarežģīts, laikietilpīgs un ne visām mājām dokumentu sakārtošana izdodas ar pirmo mēģinājumu. Ceram, ka daudzi jautājumi vienkāršosies.

– Jūs sacījāt, ka daudzi māju pārstāvji pieļauj kļūdas dokumentu noformēšanā, lai piedalītos programmā. Kādas galvenās kļūdas varat minēt?

– Piemērs – fasādes siltināšanas darbi. Vienu māju nācās izslēgt no izskatāmo objektu saraksta, jo projektā nebija norādīts, ka māja ir avārijas stāvoklī.

– Vai tas ir obligāti?

– Jā, jo nevar vienkārši paziņot: „Mums ir skaista māja, bet mēs vēlamies atsvaidzināt sienas!”

Programmā tiek pieņemti pieteikumi par remontdarbiem, kas saistīti ar mājas energoefektivitātes paaugstināšanu vai avārijas situāciju novēršanu. Piemēram, Brīvības ielā 19 atrodas skaista māja, taču ar brūkošiem balkoniem. Šādas mājas remontdarbu līdzfinansēšanai mēs noteikti piešķirsim naudu, ja visi dokumenti būs pareizi noformēti.

Kļūdas gadās dažādas – piemēram, projektētājs kļūdījies ar mērījumiem, pazaudējis vienu metru. Vēl viens piemērs – dzīvokļu īpašniekiem lēmums par piedalīšanos domes projektu konkursā ir jāpieņem mājas kopsapulcē saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 19, taču mums atnes vienkāršu iesniegumu, kurā teikts: „Esam nobalsojuši par savas mājas remontu!” Šāda veida iesniegumu mēs nevaram pieņemt.

Šīs kļūdas mums ļauj turpmāk kvalitatīvāk konsultēt citus pretendentus.

– Vai es pareizi saprotu – lai piedalītos programmā, mājai obligāti nav jābūt avārijas stāvoklī, pietiek, ja avārijas stāvoklī ir atsevišķas būvkonstrukcijas vai tīklu daļas vai mezgli?

– Jā, tieši tā. Slēdzienu par šādu stāvokli izsniedz sertificēts būvspeciālists.

Kas izrāda lielāko aktivitāti?

– Cik bieži jūsu vadītā komisija pulcējas uz saņemto iesniegumu izskatīšanu?

– Mēs sapulcējamies vienu reizi mēnesī. Komisijas sastāvā ir 12 cilvēku, lielākā daļa – dažādu profilu speciālisti, kuri palīdz pieņemt lēmumu.

– Kuras mājas, pēc jūsu novērotā, izrāda vislielāko interesi par domes līdzfinansējuma programmu?

– Visaktīvākās ir dzīvokļu īpašnieku biedrības ar stāžu – dibinātas vismaz pirms 10–12 gadiem, taču jau tagad esmu pārliecināts, ka nākamajā gadā efekts būs lielāks, jo Rīgas iedzīvotāji redzēs mūsu programmas pirmos rezultātus.

Kur iegūt vairāk informācijas?

Dzīvokļu īpašnieki, kuri vēlas vairāk uzzināt par Rīgas domes līdzfinansējumu programmu daudzdzīvokļu māju remontdarbiem, tiek gaidīti Rīgas enerģētikas aģentūrā uz konsultāciju otrdienās no 9.00 līdz 13.00 vai ceturtdienās no 13.00 līdz 17.00.

Konsultāciju var saņemt arī katru darbdienu no9.00 līdz 17.00, zvanot pa tālruni 26664533.

Projekta koordinatore – Marija Kruglova ( Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ).

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!