Viss kas jāzin par savu māju!

Dzīvesvieta veca, bet adrese – jauna! Drukāt E-pasts
Otrdiena, 21 novembris 2017 14:41

Adresācijas reformas laikā mainīs daudzas adreses Purvciemā un Dārzciema apkaimēs. Ko darīt iedzīvotājiem?

Trešo gadu Rīgā turpinās vērienīga adresācijas reforma. Novembrī noslēdzās publiskā apspriešana par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Purvciema un Dārzciema apkaimē. Ar laiku adresācijas izmaiņas notiks visos Rīgas rajonos. Kā savlaicīgi uzzināt par adreses maiņu, un ko darīt, ja jūsu māju skārusi reforma?

Kādēļ tas ir vajadzīgs?

Laikam ejot, Rīgā ir attīstījusies apbūve un ir izveidota jauna infrastruktūra. Rezultātā izveidojušies jauni adresācijas objekti, kā arī esošā daudzviet vairs neatbilst adresācijas pamatprincipiem. Tādēļ nepieciešams to sakārtot, jo loģiska un sakārtota adresācija ir priekšnoteikums, lai maksimāli vienkāršā un ērtā veidā pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu orientēties pilsētvidē, kā arī operatīvajiem dienestiem būtu atvieglota objektu atrašana apvidū.

Ņemot vērā, ka pēdējā adresācijas inventarizācija Rīgā ir veikta 1939. gadā, laika gaitā ir izveidojušās daudzas situācijas, kad objektu atrašana pēc adreses ir problemātiska.

Tādēļ Rīgas pilsētas būvvalde 2014. gadā sākusi pašiniciatīvas adrešu sakārtošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pamatprincipiem. Šo procesu plānots īstenot vairāku gadu laikā. Atbilstoši sākotnējam situācijas izvērtējumam adresācijas maiņa būs nepieciešama aptuveni desmit tūkstošiem Rīgas objektu.

Adreses maiņas faktu apliecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais lēmums, kas visiem ir pieejams bez maksas. Tāpat ir iespējams vērsties arī Rīgas pilsētas būvvaldē un pieprasīt izziņu par mainīto adresi. Izziņu sagatavo un izsniedz desmit dienu laikā bez maksas.

Kam par jauno adresi paziņo automātiski?

Informācija no Valsts adrešu reģistra par aktuālajām adresēm elektroniski tiek nodota Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmai un Valsts vienotajai datorizētajai zemesgrāmatai, kā arī visām iestādēm, kurām ir noslēgts sadarbības līgums ar Valsts zemes dienestu. To vidū ir:

■ pašvaldības;

■ Valsts ieņēmumu dienests;

■ Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (uztur Iedzīvotāju reģistru, kura datus izmanto arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra);

■ Uzņēmumu reģistrs;

■ Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra;

■ Tiesu administrācija;

■ Zemkopības ministrija;

■ Lauku atbalsta dienests;

■ Valsts augu aizsardzības dienests;

■ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;

■ Valsts reģionālās attīstības aģentūra;

■ Centrālā statistikas pārvalde;

■ VAS Elektroniskie sakari;

■ VA Kultūras informācijas sistēmas;

■ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;

■ VA Lauksaimniecības datu centrs;

■ Nodarbinātības valsts aģentūra;

■ Valsts izglītības attīstības aģentūra;

■ Veselības inspekcija;

■ Iekšlietu ministrijas informācijas centrs;

■ Dabas aizsardzības pārvalde;

Latvijas Pasts.

Valsts adrešu reģistra informāciju savā darbā izmanto visi operatīvie dienesti un valsts iestādes, tādēļ īpašniekam par adreses maiņu tās nav jāinformē. Izņēmums ir Uzņēmumu reģistrs, kurš komersantam ir jāinformē par adreses maiņu, iesniedzot iesniegumu (adreses maiņa Uzņēmumu reģistrā ir bez maksas, ja pašvaldība par adreses maiņu ir pieņēmusi lēmumu).

Vai Latvijas Pasts un kurjeru uzņēmumi atradīs mani pēc adreses maiņas?

Informācija par adresēm Latvijas Pastā tiek uzturēta Adrešu informācijas sistēmā (AIS), kura ir Abonēšanas informācijas sistēmas daļa. Latvijas Pastam ir līgums ar Valsts zemes dienestu, un reizi mēnesī tas saņem Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus. Atbilstoši tiem tiek aktualizēti dati AIS, kurā gan nav paredzēts reģistrēt apbūvei paredzētu zemes vienību, uz kurām nav ēku, projektētu telpu grupu, inženierbūvju u. tml. adreses.

Lai nerastos pārpratumi, būvvalde īpašniekiem tomēr iesaka pārliecināties Latvijas Pastā, vai ir aktualizēta informācija par adresi, un informēt Latvijas Pastu par mainīto adresi.

Kam par jauno adresi paziņo pats iedzīvotājs?

Īpašniekam par mainīto adresi jāpaziņo institūcijām, ar kurām ir nodibinātas tiesiskās attiecības un kuras adreses maiņas fakts var interesēt, piemēram, Lattelecom, Latvenergo, bankas u. c. uzņēmumi. Lietderīgi par adreses maiņu informēt personas, ar kurām tiek veikta gan personiskā, gan lietišķā sarakste.

Personām, kuru dzīvesvieta deklarēta adresēs, kas ir mainītas, būtu ieteicams pārliecināties par deklarētās adreses maiņas pareizību ne ātrāk kā desmit darbdienas pēc adresācijas maiņas, lai Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būtu nodrošināta aktuāla informācija par pareizām iedzīvotāju dzīvesvietu deklarētajām adresēm. Būvvalde paskaidro, ka informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm ir tiesiska precizēt vienīgi pati persona, kuru tas skar, jo nevienai no valsts pārvaldes iestādēm nav noteiktas tiesības mainīt informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm.

Kur parbaudīt deklarētās dzīvesvietas adresi?

Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi var veikt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu www.latvija.lv (Mani dati Iedzīvotāju reģistrā) vai vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās:

■ Centra rajonā – Rīgas Austrumu izpilddirekcijas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļā, Daugavpils ielā 31, tālrunis 67013570, e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ;

■ Latgales priekšpilsētā – Rīgas Austrumu izpilddirekcijas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļā, Daugavpils ielā 31, tālrunis 67013570, e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ;

■ Vidzemes priekšpilsētā – Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļā, Brīvības gatvē 266, tālrunis 67012226, e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ;

■ Zemgales priekšpilsētā – Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļā, Eduarda Smiļģa ielā 46, tālrunis 67012323, e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ;

■ Ziemeļu rajonā – Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļā, Rūpniecības ielā 21, tālrunis 67026647, e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Plašāka informācija pieejama, zvanot uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas tālruni 8300.

Kam vajadzēs deklarēties no jauna?

Vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļā, ir iespēja precizēt deklarēto dzīvesvietas adresi, mainot tās pierakstu un saglabājot dzīvesvietas deklarācijas sākotnējo datumu.

Atkārtota dzīvesvietas deklarēšana lielākajā daļā gadījumu nav nepieciešama, jo tiek nodrošināta informācijas automātiska sinhronizācija starp datubāzēm. Tomēr, ja divām vai vairāk individuālajām dzīvojamajām mājām ir bijusi viena adrese, bet kādai no šīm ēkām adresācijas maiņas dēļ ir piešķirta cita adrese, iedzīvotājiem pašiem nepieciešams deklarēt dzīvesvietu no jauna vai precizēt deklarēto adresi visās ēkās, kurām adrese ir mainīta. Dzīvesvietas jaunās adreses deklarēšana portālā Latvija.lv ir bez maksas. Savukārt, ja dzīvesvieta deklarēta daudzdzīvokļu mājā un ēkai adrese ir mainīta, dzīvesvietas deklarēšana no jauna nav jāveic, jo tā notiek automātiski.

Kaut arī būvvalde visu nepieciešamo informāciju nosūta attiecīgajām institūcijām, tomēr tās darbinieki iesaka personai sazināties ar attiecīgo iestādi un pārliecināties par to, vai informācija par deklarēto adresi ir mainīta.

Kas jādara ieroču glabāšanas atļaujas īpašniekiem adreses maiņas gadījumā?

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 13. pants noteic, ka ieroča glabāšanas atļauja dod tiesības ieroča īpašniekam noteiktajā kārtībā glabāt atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā adresē – fiziskajai personai savā deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā), bet juridiskajai personai – īpaši ierīkotā ieroču glabātavā.

Tātad, pat ja cilvēks fiziski nav mainījis savu dzīvesvietu, bet adrese ir mainījusies, ieroču glabāšanas atļaujā jābūt norādītai jaunajai adresei. Šādā gadījumā ieroča īpašniekam ir jāvēršas Valsts policijas struktūrvienībā, kura izsniegusi pirmreizējo atļauju, un jāveic nepieciešamās darbības, lai saņemtu atkārtotu atļauju, kurā tiks norādīta jaunā adrese. Noteiktā valsts nodeva par atkārtotas atļaujas izsniegšanu ir 4,28 eiro, ko nosaka MK noteikumu Nr. 1011 „Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznīcināšanas kārtība” 259.11. punkts.

Neaizmirstiet par numura zīmi!

Pēc adreses maiņas ēkas īpašniekam trīs mēnešu laikā nepieciešams uzstādīt ēkas numura zīmi. Prasības un kārtība ir noteikta ar Rīgas domes 22.10.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 62, kuru 44. punktā ir minēts, ka par saistošo noteikumu pārkāpšanu zemesgabala, ēkas vai telpu grupas īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 10 līdz 150 eiro.

Būtiski ir atcerēties, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 698 „Adresācijas noteikumi” 32. punktu līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, zemesgrāmatu apliecības, zemes robežu plāni, līgumi u. c. dokumenti), kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā esoši un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs vai to paredz speciālais normatīvais akts. Norādām, ka attiecībā uz zemesgrāmatu apliecībām īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, kas netiks mainīts.

 

© 2012 Darīsim KOPĀ!