Trūcīgo mazāk, pabalsti lielāki

Sociālā situācija Rīgā sāk izlīdzināties, šā gada vidū maznodrošināto personu skaits bija sarucis par 15%. Samazinājies arī pabalstu saņēmēju skaits (-13%). Taču pašvaldībai joprojām nākas atvēlēt milzu summas sociālajai palīdzībai: šogad pabalstiem Rīgā paredzēts iztērēt 21 miljonu latu, bet nākamgad jau būs vajadzīgi 26 miljoni.

Kas notiek galvaspilsētas sociālajā sfērā? Šā gada jūnijā sociālos pabalstus saņēma 29 tūkstoši rīdzinieku, tai skaitā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts pienācās 16 700 cilvēkiem. Atgādināsim, ka sociālais dienests katram Rīgā dzīvesvietu deklarējušajam cilvēkam garantē šādu ienākumu līmeni: 90 latu pensionāram, 45 lati bērnam, 40 latu darbspējīgai personai. Tādai summai jāpaliek cilvēka rīcībā pēc dzīvokļa rēķina samaksāšanas.

Dzīvokļa pabalstu, tas ir, palīdzību komunālo pakalpojumu rēķinu samaksai, saņēma 24 tūkstoši rīdzinieku. Šim mērķim pilsēta pirmajā pusgadā iztērēja sešus miljonus latu. Daļējs vai pilns dzīvokļa pabalsts pienākas visām maznodrošinātajām personām, kuru ienākums pēc komunālā rēķina samaksas ir mazāks par pilsētas noteikto GMI.

– Mēs vērojam interesantu tendenci – GMI pabalsta saņēmēju skaits galvaspilsētā samazinās, toties pēc dzīvokļa pabalsta pie mums vēršas aizvien vairāk cilvēku, – stāsta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors. – Tas nozīmē, ka aug maksa par komunālajiem pakalpojumiem. Cilvēkiem, kuri vēl pirms dažiem mēnešiem paši spēja samaksāt rēķinus, tagad vairs naudas tam nepietiek.

Tā kā komunālo pakalpojumu tarifi ceļas, 2013. gadā finansējumu dzīvokļa pabalstiem, pēc sociālā dienesta aplēsēm, nāksies palielināt par aptuveni 500 tūkstošiem latu. Vai pilsētai atradīsies vajadzīgie līdzekļi? Pilnīgi iespējams, ka pabalstu fondu Rīgai nāksies palielināt par veseliem pieciem miljoniem latu.

– Pirms pāris gadiem valsts pašvaldībai kompensēja 20% piešķirto dzīvokļa pabalstu, – stāsta Mārtiņš Moors, – bet šogad šī sistēma bija spēkā tikai līdz maijam. Jaunajā apkures sezonā pilsētai atkal nāksies maksāt lielus dzīvokļa pabalstus, bet nu jau nerēķinoties ar valsts atbalstu.

Līdzīga ir situācija ar garantētā minimālā ienākuma pabalstu. Līdz šā gada beigām valsts apmaksā 50% GMI pabalstu, otru pusi no sava budžeta piešķir pilsēta. Bet nākamgad, šķiet, valsts atbalsta vairs nebūs un nauda būs jāņem tikai no pašvaldības kases.

– Esam aprēķinājuši, ka šogad valsts Rīgai vēl atmaksās pabalstiem iztērētos aptuveni 4,5 miljonus latu, – saka Mārtiņš Moors. – Ja nākamgad pašvaldība tādu palīdzību nesaņems, papildu naudu nāksies meklēt pilsētas kasē. Bet 4,5–5 miljoni latu ir liela summa.

Kā Latvijas pilsētas 2013. gadā tiks galā ar jauno slodzi pabalstu finansēšanā? Vai taupības nolūkā nenāksies samazināt pabalsta saņēmēju kategorijas? Pagaidām uz šo jautājumu atbildes nav pat Latvijas Pašvaldību savienībai. Tostarp Rīgā vērojama viena pozitīva tendence: kopš 2011. gada aprīļa GMI pabalsta pieprasītāju skaits samazinās. Jācer, ka līdz gada beigām trūcīgo skaits Rīgā atkal samazināsies un tas kaut nedaudz atslogos sociālo budžetu.