Viss kas jāzin par savu māju!

Zaudējumus sedz apdrošinātājs! Drukāt E-pasts
Piektdiena, 15 decembris 2017 18:37

Kādu garantiju dzīvokļu īpašniekiem dod apdrošināšanas polise viņu kopīpašumam?

Vai ir lietderīgi tērēt līdzekļus kopīpašuma apdrošināšanai? Šādu jautājumu agrāk vai vēlāk sev uzdos to māju kopīpašnieki, kuri vēlas būt pasargāti no nepatīkamiem pārsteigumiem. Latvijā joprojām ir vandalisma gadījumi, notiek māju komunikāciju zagšana un arī no uguns neviens nav pasargāts. Nolēmām iztaujāt speciālistus, kā iedzīvotājiem noslēgt apdrošināšanas polisi un kādos gadījumos tā viņus pasargās.

Mājas vājākā vieta ir jumts

Ministru kabineta noteikumos Nr.408 noteikts, ka dzīvokļu īpašnieki var uzdot pārvaldniekam apdrošināt savu īpašumu un polises maksu iekļaut nākamā gada apsaimniekošanas tāmē.

Apdrošināšanas speciālists Renārs Duntavs apstiprina, ka beidzamajos gados par daudzdzīvokļu māju apdrošināšanu vairāk un vairāk interesējas kā dzīvokļu īpašnieki, tā apsaimniekotāji.

– Apdrošināšanas polise, kā likums, ietver vispirms visu mājas konstruktīvo elementu apdrošināšanu, tostarp jumta, un remontdarbus, kas veikti koplietošanas telpās, – stāsta eksperts. – Apdrošināšanas kompāniju darba prakse rāda, ka mājas jumts ir aktuālākais apdrošināšanas objekts. Var gadīties, ka pavisam jaunu jumtu negaidot norauj vējš vai to noposta ugunsgrēks. Ja jumts ir bijis apdrošināts, tad īpašnieki un apsaimniekotājs šādā nelaimē var justies droši.

Parasts lietus nav apdrošināšanas gadījums

Latvijas apdrošinātāji daudzdzīvokļu mājām piedāvā divu veidu pakalpojumu. Stāsta Renārs Duntavs:

– Pie standarta riskiem tiek pieskaitīts uguns nodarītais zaudējums, noplūdes, stihiju radītais postījums un trešo personu darbības rezultāts. Par stihiskām nelaimēm apdrošinātāji uzskata vētras un nokrišņus (laikapstākļu riski ir uzskaitīti katrā polisē). Tādēļ pirms polises parakstīšanas dzīvokļu īpašniekiem ir rūpīgi jāiepazīstas ar tās nosacījumiem. Reizēm gadās, ka klients uzskata, ka apdrošināšanas kompānija segs jebkuru stihijas nodarīto zaudējumu, bet tas tā nav. Izstāstīšu klasisku pārpratuma piemēru: stipras lietusgāzes laikā ūdens caur starppaneļu šuvēm nonāk iekštelpās un sabojā nesen paveikto remontu kāpņu telpā. Šādu zaudējumu apdrošināšanas kompānija nesedz, ja vien tas polisē nav atsevišķi paredzēts. Taču, ja negaisa laikā tiek norauts mājas jumts un ūdens salej telpas, apdrošinātāji apmaksā gan jaunu jumtu, gan remontdarbu izmaksas.

Ugunsgrēks „izmaksā” 4 500 eiro

Otrais variants, ko piedāvā apdrošinātāji, ietver visus mājai iespējamos riskus. Tomēr arī šajās polisēs tiek uzrādīti izņēmuma gadījumi – reizes, kad zaudējumi netiks apmaksāti. Standarta gadījums – zaudējumu nodarījis mājas dzīvokļa īpašnieks, kurš izsitis stiklu, speciāli sapostījis sienas vai pat aizdedzinājis būvi. Un vēl – pat paplašinātajā polisē, kas īpašniekiem izmaksā dārgāk, apdrošinātāji norāda, ka nesegs ārkārtas gadījumu sekas, tādas kā karš vai terorakts.

– Cilvēki parasti vaicā, cik daudz naudas māja atgūs, ja tur notiks nelaime, – stāsta eksperts. – Vislielākās apdrošināšanas atlīdzības parasti ir jāmaksā pēc ugunsgrēkiem. 2017. gadā astoņos mēnešos vidēji viens ugunsgrēks apdrošinātājiem izmaksāja 4 500 eiro. Protams, šīs izmaksas kalpo par lielu atspaidu iedzīvotājiem, kuriem savu īpašumu nākas atjaunot.

Stihisku nelaimju skaits samazinās

Aptuveni 50% no visiem iesniegumiem par atlīdzības izmaksu ir saistīti ar noplūdēm. Vidējais atlīdzības apmērs šādā gadījumā ir 500 eiro. Ja mājā izsists logs vai sabojātas durvis, atlīdzības apmērs ir no 100 līdz 200 eiro. Stihisku nelaimju radītie zaudējumi 2017. gadā vidēji tika novērtēti par 300 eiro. Ja laikapstākļi ir stabili, tad var būt, ka šajā segmentā vispār nav nevienas izmaksas.

– Kaut gan arī labos laikapstākļos uz mājas var uzgāzties vecs koks, izsitot stiklus un sabojājot fasādi.

Cik maksā mājas apdrošināšanas polise?

Piemērs: daudzdzīvokļu māja, ar platību 3000 kv. m

■ Apdrošināšanas atlīdzība – līdz 1 800 000 eiro (bez dzīvokļu iekšējās apdares).

■ Pašrisks – 140 eiro.

■ Apdrošināšanas riski: ugunsgrēks, noplūdes, stihiskas nelaimes – vētras, krusa, sniegs, koku un antenu lūšana, trešo personu nodarījumi.

■ Līguma darbības laiks – 1 gads.

■ Apdrošināšanas prēmija – 400 eiro.

Kas maksās par noplūdi?

Bez pašas mājas apdrošināšanas Latvijā iespējama arī pārvaldnieka civiltiesiskā apdrošināšana. Ja apsaimniekotājam ir šāda polise, tad iedzīvotāji var justies pasargāti no daudzām nepatikšanām, uzskata apdrošināšanas eksperts Raivis Štrauss.

Apskatīsim, kuros gadījumos pārvaldniekam var palīdzēt apdrošināšana.

– Zināms, ka cauruļvadu avārijas ar tām sekojošu noplūdi notiek ne tikai dzīvokļos, bet arī māju koplietošanas daļās. Par šo komunikāciju drošību ir atbildīgs apsaimniekotājs, – saka eksperts. – Apdrošināšanas kompānijas šādus gadījumus izskata pēc normatīvajos aktos noteiktā un pēc pašu pieredzes. Ja apdrošinājies pārvaldnieks tiešām nebija paredzējis avāriju un tā ir viņa vaina, tad māja, bez jebkādām ierunām, saņems apdrošināšanas atlīdzību.

Sniegs var izmaksāt dārgi

Izplatīts risks ir sniega krišana no mājas jumta. Pārvaldnieks ir atbildīgs par to, lai kājāmgājēji varētu droši pārvietoties, bet auto īpašnieki – atstāt savus auto. Saprotams, ka visām mājām notīrīt jumtus nav iespējams, tādēļ notiek nelaimes un gadās, ka ledus gabals sadauza lepnu auto. Auto īpašniekam ir visas tiesības vērsties tiesā un prasīt zaudējumu atlīdzību, kas mērāma tūkstošos eiro. Ja apsaimniekotājs sevi būs apdrošinājis, atlīdzību izmaksās apdrošināšanas kompānija. Turpinot par ziemu – apsaimniekotāju atbildībā ietilpst arī slideni trotuāri. Ja sētnieks nebūs paspējis to nokaisīt un cietīs cilvēks, neapdrošinājies apsaimniekotājs būs spiests maksāt no savas kabatas.

Sargieties no uguns!

Vasarā var gadīties sadauzīt blakus stāvošu mašīnu ar akmentiņu, kurš izlido no zāles pļāvēja. Neko nepadarīsi, jo zāle jāpļauj regulāri. Ja apsaimniekotājam ir apdrošināta viņa civiltiesiskā atbildība, viņš materiāli necietīs.

Viens no visizplatītākajiem apsaimniekotāja riskiem tomēr ir un paliek uguns. Ugunsgrēks var rasties kāda darbības vai arī bezdarbības rezultātā. Ja apsaimniekotājam nav apdrošināšanas, viņu var sagaidīt gan lielas nepatikšanas, gan izdevumi.

Nokrita koks

Iepriekšminētie notikumi ir klasiski, bet mēdz gadīties arī citi. Individuāls lēmums jāpieņem gadījumā, ja pagalmā nokaltis koks uzkrīt dārgai mašīnai. Kas vainīgs – apsaimniekotājs vai stihija?

Normatīvi liek apsaimniekotājam gādāt par stādījumiem, bet, ja gudrs autovadītājs šajā situācijā cer iegūt labu atlīdzību, tad apdrošinātais apsaimniekotājs saņems savu atlīdzību.

Uzmanību, bērnu laukumi!

Apdrošināšanas eksperts uzskata, ka bērnu laukumi ir īpašas uzmanības vērti. Ja laukums nav līdz galam pārdomāti iekārtots, bērni var nejauši savainoties, no kaut kurienes nokrist vai kaut ko citu sev nodarīt. Ja apsaimniekotājs savu atbildību nav apdrošinājis, viņam var sanākt lielas nepatikšanas, kad prasības cels traumēto bērnu vecāki.

Saprotams, ka apdrošināšanas polise ir papildu izmaksas, bet tā no daudz kā pasargā. Ir vērts painteresēties, vai jūsu apsaimniekotājam ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise. Ja tādas nav, varat ieteikt viņam to iegādāties.

 

© 2012 Darīsim KOPĀ!