Viss kas jāzin par savu māju!

Renovācija pēc vācu standartiem Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 janvāris 2012 00:00

Pagājušajā rudenī Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes siltināšanas projekti guva atzinību visā valstī. Māja Kr. Helmaņa ielā 3 tika atzīta par energoefektīvāko atjaunoto daudzdzīvokļu ēku Latvijā 2010. gadā. Palūdzām pārvaldes tehnisko direktoru Oļegu Kukutu pastāstīt par JNĪP turpmākajiem renovācijas plāniem.

Jelgava bija viena no pirmajām pilsētām Latvijā, kur pievērsās dzīvojamo māju renovācijai. 2002. gadā sāka ar nelieliem darbiem – mājām siltināja gala sienas, lika jaunas ārdurvis un logus kāpņu telpās.

Turpmāk darbi vērsās plašumā. JNĪP sāka sadarbību ar vācu renovācijas speciālistiem. Pateicoties Latvijas–Vācijas pilotprojektam, Jelgavā pilnībā nosiltinātas divas mājas (4. līnijā 1 un Kr. Helmaņa ielā 3). Darbu izpildes kvalitāti uzraudzīja vācu inženieri.

– Mēs ļoti lepojamies ar pirmo vietu, ko Kr. Helmaņa ielas nams ieguva Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā, – saka Oļegs Kukuts. – Pēc renovācijas darbu beigšanas uz Jelgavu brauca daudzi interesenti – dzīvokļu īpašnieki, biedrību pārstāvji un būvnieki, lai pārliecinātos par šā projekta kvalitāti.

Jelgava gāja tālāk. 2011. gadā JNĪP renovēja māju Raiņa ielā 3. Projekts realizēts, piesaistot ERAF līdzfinansējumu, kas vēl joprojām pieejams Latvijas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem.

– Šajā piecstāvu mājā, kur ir 90 dzīvokļu, veicām kompleksu renovāciju. Māja kļuva energoefektīvāka un glītāka, bet, galvenais, palielinājās tās „dzīves cikls”, – komentē pārvaldes tehniskais direktors. – Rezultāti izrādījās tik labi, ka par renovāciju sāka interesēties daudzu citu māju iedzīvotāji.

JNĪP izskatīja visus iedzīvotāju lūgumus un sagatavoja 22 pieteikumus, lai piedalītos aktivitātē par līdzfinansējuma saņemšanu no ES fondiem. Daļa iedzīvotāju, pieņēmuši namu pārvaldes aprēķinus zināšanai, par siltināšanu uzreiz neizšķīrās, bet 14 mājas pieņēma pozitīvu lēmumu un uzdeva JNĪP iesniegt dokumentus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Septiņas daudzdzīvokļu mājas nesen jau saņēma LIAA akceptu: nauda renovācijai piešķirta, līgumi parakstīti.

– Tās četrpadsmit mājas, kas piedalījās konkursā, ceram nosiltināt jau šogad, – stāsta Oļegs Kukuts. – ES programma iedzīvotājiem ir ļoti izdevīga. Nebūtu pareizi laist garām iespēju sakārtot savu īpašumu, maksājot par to puscenu.

JNĪP turpina vērsties iedzīvotāji, kas ir ieinteresēti paaugstināt savu māju energoefektivitāti. Pārvalde, pēc tehniskā direktora teiktā, cenšas iespējami ātri sagatavot dokumentus visiem līdzfinansējuma pretendentiem, jo ES programmā vairs nav atlicis daudz līdzekļu (pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, no kopējā līdzfinansējuma apjoma ir atlikusi aptuveni ceturtā daļa), tāpēc pārvaldniekam un iedzīvotājiem nākas pasteigties.

– Mūsu uzņēmums daudz dara iedzīvotāju informēšanas nolūkā, – stāsta Oļegs Kukuts. – Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs atvēlam laiku informācijai par māju siltināšanu. Bieži vien cilvēki grib līdz sapulces beigām par renovāciju vien runāt.

Tāpat arī JNĪP speciālisti ir piedalījušies Ekonomikas ministrijas rīkotajos semināros un citās pilsētās stāstījuši par Jelgavas pieredzi. Un stāstāmā netrūkst – vācu speciālisti, kas apmācījuši Oļegu Kukutu un viņa kolēģus, rūpējas par renovācijas augstu kvalitāti, bet Latvijā tieši kvalitāte pagaidām vēl ir nopietna problēma.

– Pagājušajā gadā mēs ne tikai paši braucām uz citām pilsētām, bet arī aicinājām ciemiņus uz Jelgavā renovēto ēku Atvērto durvju dienām. Stāstījām par savu darbu, pēc tam rādījām renovētos objektus. Ja iedzīvotāju interese nemazināsies, mēs esam gatavi arī turpmāk rīkot seminārus, – teic Oļegs Kukuts.

2011. gadā JNĪP noslēdza līgumus ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Jelgavas amatniecības vidusskolu. Kāpēc? Tas ir izdevīgi mācību iestādēm – studentiem, kas apgūst renovācijas smalkumus, JNĪP nodrošina prakses vietas.

Atliek piebilst, ka divi JNĪP speciālisti, to skaitā Oļegs Kukuts, pagājušajā gadā projekta „Mājas draugs” ietvaros izgāja viena mēneša apmācību Berlīnes Tehniskajā universitātē. Pēc tam viņi vācu mācībspēku uzraudzībā pilnīgoja zināšanas Latvijā un saņēma renovācijas būvdarbu vadītāja sertifikātu. Tas nozīmē, ka arī turpmāk siltināšanas projekti Jelgavā tiks realizēti atbilstoši Vācijā pieņemtajiem augstajiem kvalitātes standartiem.

Stāsta iedzīvotāji

Aivars Pūka, mājas pilnvarnieks Jelgavā, Raiņa ielā 3, pastāstīja, ka 2011. gadā daudzdzīvokļu mājai tika veikta pilna renovācija, taču ar to vēl viss nav galā. Iedzīvotāji sapņo pagalmu pārvērst par komfortablu atpūtas zonu.

– Šajā mājā dzīvoju kopš 1977. gada, – stāsta Aivars, – bet par pilnvarnieku kļuvu deviņdesmito gadu vidū. Tas notika nejauši. Toreiz piestrādāju par sētnieku, bet darbu zaudēju, jo priekšniecība uzskatīja, ka pensionāram jāsēž mājās. Tad pārvaldnieks ierosināja: „Kļūsti par mājas vecāko, tava pieredze noderēs”.

Sākām ar mazumiņu. 2006. gadā mājai nosiltinājām gala sienas. Tad daudzi dzīvokļu saimnieki sāka saprast, kāda nozīme ir siltināšanai. Gala dzīvokļi atbrīvojās no pelējuma, cilvēki pārstāja ik gadus pārlīmēt tapetes. Pats tādā dzīvoklī dzīvoju, zinu, ko runāju.

Par siltināšanu sākām domāt pēc kārtējās aukstās ziemas. Cilvēki atklāja, ka pat aiz radiatoriem sienas ir apsarmojušas, tāds aukstums un mitrums valdīja dzīvokļos. Termogramma problēmu apstiprināja: attēlā caur sienu varēja saskaitīt radiatoru ribas dzīvokļos.

Uzreiz par pilnu renovāciju cilvēki neizšķīrās, baidījās, ka izdevumi būs pārāk lieli. Bet dalība ES projektā palīdzēja mums ietaupīt pusi no siltināšanas izmaksām. Raugiet paši: darbi izmaksāja 187 tūkstošus latu, pusi samaksāja Eiropa. Mājai bija uzkrājumi – 12 tūkstoši latu. Trūkstošo naudu mums uz pieciem gadiem aizdeva Nekustamā īpašuma pārvalde. Argumenti iedarbojās, un renovācijai piekrita 75 procenti dzīvokļu īpašnieku. Katram dzīvoklim darbi izmaksāja aptuveni 1200 latu. Papildus tam mēs atjaunojām arī balkonus, un tagad tie ir droši lietošanai. Daļa ģimeņu norēķinājās uzreiz, pārējās katru mēnesi iemaksā kasē no 10 līdz 25 latiem (atkarībā no dzīvokļa platības).

Pagaidām vēl grūti sarēķināt siltuma ekonomiju, jo renovāciju pabeidzām tikai pirms gada, bet, nolasot mājas kopējo skaitītāju rādījumus, redzu, ka nekad nepatērējam vairāk par 25 MWh mēnesī. Agrāk aukstā laikā mēs patērējām četras (!) reizes vairāk siltumenerģijas.

Tagad gribam pievērsties teritorijas labiekārtošanai, ierīkot pagalmā pieklājīgu atpūtas laukumu. Bet tad vajadzīgs kapitāls žogs, bez tā pagalms ir kā lielceļš svešiniekiem. Strādāsim un meklēsim risinājumu

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!