Viss kas jāzin par savu māju!

„Pusi siltuma varēsim taupīt!” Drukāt E-pasts
Svētdiena, 15 jūlijs 2018 21:00

Salaspilī tiek siltināts vesels daudzdzīvokļu māju kvartāls

Salaspils nebeidz pārsteigt – šajā gadā pilsētā tiek siltinātas daudzdzīvokļu mājas Celtnieku–Enerģētiķu ielu kvartālā. „Renovācijas sagatavošanas posmā mēs palīdzējām kaimiņiem, bet blakus māju kaimiņi savukārt palīdzēja mums,” stāsta mājas Celtnieku ielā 2 iedzīvotāji. Šī māja siltināšanas darbus plāno pabeigt jau septembrī, tādēļ cer, ka ievērojamu uzņēmuma Salaspils siltums rēķinu samazinājumu piedzīvos jau šajā apkures sezonā.

Kaimiņu rēķini pārliecināja

Kompleksa māju renovācija, kas ietver arī siltināšanu, Latvijā ir zināma jau kopš divtūkstošajiem gadiem, tomēr daudzi iedzīvotāji joprojām šaubās par pasākuma finansiālo iznākumu (ja nu rēķini par siltumu nevis samazināsies, bet, gluži pretēji, – kļūs vēl lielāki?), netic arī efektivitātei (pierādiet, ka dzīvoklī tik tiešām kļūs siltāk).

Labākais arguments, lai cilvēkus pārliecinātu, ir citu māju pieredze. Salaspilī šādu piemēru ir pietiekami.

– Mūsu māja ir salīdzinoši jauna, – stāsta mājas Celtnieku ielā 2 pilnvarotā persona Nadežda Belousova. – Varētu domāt, ka mājai siltināšana vispār nav vajadzīga, taču gadījās, ka paziņas no kaimiņos esošās siltinātās mājas parādīja savus rēķinus par patērēto siltumenerģiju. Kamēr mūsu mājā par apkuri mēnesī maksājām 100 eiro, kaimiņi tajā pašā mēnesī – 10 eiro!

Puse ir jāietaupa!

Pieņemsim, ka šīs visas ir tikai kaimiņu runas. Nevar taču 36 dzīvokļu 9 stāvu māja pieņemt lēmumu par renovācijas sākšanu, pamatojoties uz kaimiņu rēķiniem. „Taisnība,” apstiprina Nadežda, tomēr atzīst, ka kaimiņu rēķini likuši nopietni aizdomāties. Īstās runas mājā sākās tikai pēc vairākiem mēnešiem, kad iedzīvotāji ļoti piesardzīgi bija nobalsojuši par energoaudita nepieciešamību. Tas nozīmē – visi piekrita, ka ir vērts uzzināt mājas aukstākās vietas un saprast, vai aprēķini vispār uzrāda iespēju ietaupīt.

Pirmajā secinājumā energoauditors uzrakstīja to, ko iedzīvotāji jau zināja – māja Celtnieku ielā 2 nelietderīgi tērē siltumenerģiju tūkstošu eiro apmērā. Dārgā siltumenerģija pazūd caur betona paneļu šuvēm, logu šķirbām, aukstajā kāpņu telpā, nesiltinātajos bēniņos un caur pagraba pārsegumu. Vidējais gada siltumenerģijas patēriņš apkurei mājā bija 100 kWh uz 1 kv.m.

– Atbilstoši energoauditora aprēķiniem un tehniskā projekta risinājumam renovācijai jānodrošina iespēja ietaupīt pusi šīs siltumenerģijas, – saka Nadežda. Lūk, arī arguments.

Ļoti palīdz apsaimniekošanas uzņēmums

Ko var palīdzēt kaimiņi? Pat ļoti daudz! Nadežda pati ir projektētāja, kaimiņmājā dzīvo profesionāls tāmētājs, vēl mazliet tālāk – māju pāri pagalmam apsaimnieko cilvēks, kurš jau ir organizējis trīs māju siltināšanu.

Tas ievērojami saīsināja laiku un izdevās izvairīties no daudzām kļūdām. Projektu visām mājām, kas atrodas vienā kvartālā, veidoja viens arhitekts, izdevās pieņemt vienotus fasādes risinājumus, beigās ēkas izskatīsies kā vienots komplekss. Rezultātā vienā mazā pilsētas kvartālā šovasar nosiltinās četras mājas, bet piektā – Enerģētiķu ielā 1 – plāno darbu veikt nākamajā vasarā.

– Sarunas ar dzīvokļu īpašniekiem sākās pirms diviem gadiem, – apstiprina mājas Enerģētiķu ielā 1 pilnvarotais pārstāvis Jānis Kļaviņš, bet no kaimiņiem Celtnieku ielā 2 atpalikām tādēļ, ka nelēmām mainīt apsaimniekotāju.

Patlaban abas mājas apsaimnieko AS Rīgas namu apsaimniekotājs.

– Liels paldies šī apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieku komandai un personīgi valdes priekšsēdētājam Igoram Trubko, – saka Nadežda.
– Protams, apsaimniekotāja atbildība ir komunālie jautājumi, bet uzņēmumā Rīgas namu apsaimniekotājs mums palīdz arī juristi un grāmatveži. Apsaimniekotājs nodrošināja speciālistu, kurš palīdzēja sagatavot projekta dokumentāciju, organizēt īpašnieku sapulces, būvniecības darbu izpildes pretendentu konkursu un patlaban veic projekta uzraudzību.

Kādas grūtības ir gaidāmas?

Ar renovācijas jautājumiem savā mājā visvairāk nodarbojas pati Nadežda, palīdzot mājas aktīvistu komandai. Kā mājas pilnvarotā pārstāve viņa piedalās būvniecības uzņēmumu sapulcēs, pati pieskata un uzrauga būvdarbu gaitu mājā. Tieši viņa vislabāk pārzina smalkākās projekta detaļas un ir gatava vērst speciālistu uzmanību uz niansēm, kas svarīgas iedzīvotājiem. Ja dzīvokļu īpašnieku kopībā nav šādas raudzes speciālista, renovācijas gaitā var gadīties sarežģījumi un lieta var beigties ar izmaksu sadārdzināšanos.

Nadežda atzīst, ka nemaz tik viegli nav gājis. Mājas aktīvisti paveikuši ļoti grūtu darbu, pārliecinot iedzīvotājus un gatavojot nepieciešamo dokumentāciju valsts finanšu institūcijai Altum 50% līdzfinansējuma iegūšanai.

– Beigu balsojumā pirms darbu sākšanas nobalsoja vairāk nekā 70% īpašnieku, – stāsta Nadežda. – Pirms šī balsojuma ar katru cilvēku tika runāts vairāk par vienu gadu, lai izskaidrotu, kas jāizdara mājā, lai siltums netiktu tērēts velti.

Kad dokumenti nonāca finanšu institūcijā Altum, sākās citi sarežģījumi. Trīs reizes nācās veikt iepirkuma procedūru, dokumentu aprite bija ilgstoša un smaga, darba gaitā nomainījās dokumentu formas, kā rezultātā nācās pārslēgt līgumu ar apakšuzņēmēju.

No Eiropas fondiem mums piešķīra 150 tūkstošu eiro kā līdzfinansējumu (projekta kopējās izmaksas ir 309 tūkstoši eiro).

Taisnības labad jāatzīmē Altum speciālistu augstais profesionālais līmenis – vienmēr gatavi atbildēt uz jebkuru jautājumu, centīsies izdarīt tā, lai mājai un iedzīvotājiem būtu labāk.

Nākamais solis – banka, jo darbu izpildes otrajai daļai bankā ir jāņem aizdevums.

– Bankā mēs zaudējām mēnešus. Saņēmām garu nepieciešamo dokumentu sarakstu, kuri noformēšanas procesā vēl mainījās. Es saprotu, ka kabinetā sēdošais uz renovāciju skatās pavisam citādi nekā mājas iedzīvotājs…

Taču fakti nav apstrīdami – 2017. gada oktobrī beidzās beidzamais būvniecības darbu iepirkums, 2018. gada februārī pēc rūpīgas Altum pārbaudes iedzīvotāji saskaņoja galējo tāmi un 2018. gada maijā saņēma kredītu.

Uz priekšu!

Tagad visas grūtības ir aiz muguras, nepieciešamo kredītu māja ir saņēmusi, ap to uzslietas stalažas. Būvdarbi rit pilnā jaudā, un apkārtējo māju iedzīvotāji pie Nadeždas nāk ekskursijās tieši tāpat, kā agrāk viņa apmeklēja citas adreses.

– Cik biezu akmens vates slāni esat izvēlējušies fasādes siltināšanai? – vaicā kaimiņš Jānis Kļaviņš no Enerģētiķu ielas 1. Uzzinājis, ka projekts paredz 150 mm biezu oderi, viņš turpina iztaujāt: – Vai karstā un aukstā ūdens stāvvadus arī esat ieplānojuši nomainīt?

Ūdens un kanalizācijas stāvvadi mājai ir svarīgs jautājums. Protams, pēc 30 gadu kalpošanas renovācijas laikā būtu labi nomainīt šīs komunikācijas un vēl arī siltumsistēmas stāvvadus, taču dzīvokļu īpašnieki nobalsoja pret nomaiņu. Pirmkārt, tādēļ, ka, saglabājot vecās caurules, kopējās izmaksas ir zemākas, otrkārt, neviens nevēlējās demontēt dzīvokļos iebūvēto skaistumu. Labi, ka guļvadi kā bēniņos, tā pagrabā tiks nomainīti projekta izpildes laikā.

– Vēl mēs iegūsim modernu ventilācijas sistēmu, – darbus uzskaita Nadežda. – Turklāt siltumenerģijas patēriņa uzskaites sistēmā katrā telpā pie radiatoriem tiks piestiprināts siltumpatēriņa skaitītājs, kas atšķirībā no alokatoriem skaitīs reāli patērēto siltumenerģiju. Tas nozīmē, ka katra radiatora siltumatdevi būs iespējams regulēt individuāli pēc lietotāja vēlmēm. Visu skaitītāju rādījumu nolasīšana notiks attālināti (vienlaicīgi visos dzīvokļos), un tā nonāks uz apsaimniekotāja pulti. Gaidām ievērojamu ūdens starpības rādījuma samazināšanos.

Nepieciešamības gadījumā dzīvokļos logi tiks nomainīti ar moderniem pakeš­logiem pēc vienota projekta. Pagrabā tiek rekonstruēts siltummezgls:

– Jāatzīst, ka siltummezgla rekonstrukcija būtu nepieciešama jebkurā gadījumā, jo uzņēmums Salaspils siltums pirms katras apkures sezonas sākšanas šim mezglam izvirza arvien jaunas un jaunas prasības. Patlaban mēs pat apsteidzam viņu un Eiropas regulu prasības. Pēc darbu pabeigšanas pagrabā paredzēts atjaunot atsevišķos šķūnīšus iedzīvotāju lietu glabāšanai. Pirms darbu sākšanas mājas iedzīvotāji pagrabu iztīrīja – izmēza gadiem krātas nevienam nederīgas lietas. Tika piepildīti vairāki celtniecības konteineri.

Renovācija skaitļos

Ko iegūs mājas iedzīvotāji pēc renovācijas darbu pabeigšanas? Principā viņi iegūs praktiski jaunu māju, kurā būs veikts pat kosmētiskais remonts kāpņu telpā. Turklāt vidēja divistabu dzīvokļa īpašnieks par to visu samaksā ap 4000 eiro. Daudzi, galvā sarēķinājuši savus ienākumus un bankas kredīta procentus, paziņoja, ka ar apsaimniekotāju norēķināsies uzreiz. Mājā šādi īpašnieki veido 20%, pārējie par renovāciju maksās 15 gadu periodā. Ikmēneša maksājums vidēja lieluma dzīvoklim paredzams 30–35 eiro.

– Tikai neaizmirstiet no ierastā dzīvokļa rēķina atskaitīt uzkrājumam paredzēto naudu, kuru katru mēnesi krājām līdz renovācijas sākumam, – saka Nadežda. – Tas ir 6–8 eiro no dzīvokļa mēnesī. Nebūs vairs nepieciešamības katru gadu aizsmērēt paneļu šuves un lāpīt vecās caurules. Pats galvenais, neaizmirstiet to naudu, kuru turpmāk ekonomēsim par tik ļoti dārgo siltumenerģiju. Šo aprēķinu rezultātā jāsecina, ka ikmēneša rēķins dzīvokļu īpašniekiem Celtnieku ielā 2 ne tikai nepaaugstināsies, bet gluži pretēji, var pat samazināties. Turklāt cilvēki iegūs komfortu, labiekārtotu vidi, pat izremontētu lifta kabīni. Par lifta remontu Nadežda atklāj:

– Lifta remontam tērēsim naudu, ko mums apsolījusi Salaspils dome, jo mūsu pilsētas pašvaldība ir lēmusi atbalstīt tās mājas, kuras veic renovāciju. Katra māja no domes saņems noteiktu, no mājas kopējās platības atkarīgu maksājumu. Pēc maniem aprēķiniem, mūsu mājai tie būs vairāk nekā 10 000 eiro. Viens risinājums būtu šo naudu iemaksāt kredīta dzēšanai, bet cilvēki nobalsoja par papildu remontdarbiem un mēs remontēsim liftu.

Kādu mācības Nadežda Belousova no mājas siltināšanas procesa ir guvusi sev? Pirmā – ir jābūt labām kaimiņattiecībām ar apkārtējo māju iedzīvotājiem. Palīdzot cits citam, tādu lielu darbu veikt ir daudz vieglāk. Otrā – nav jēgas renovāciju atlikt uz vēlāku laiku. Grantu programma Latvijā darbosies līdz 2020. gadam, kuras laikā katra daudzdzīvokļu māja var pretendēt uz 50% līdzfinansējumu no finanšu institūcijas Altum. Trešā – pārrunas ar kaimiņiem vajag sākt tūlīt, projektu iesniegšanas periods beigsies pēc diviem gadiem.

Kā organizēt darbus?

Komentē AS Rīgas namu apsaimniekotājs attistības direktors un Rīgas apsaimniekotāju asociācijas eksperts Aleksandrs Sakovskis:

– Uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs apsaimnieko 200 mājas Rīgā, Salaspilī un Jūrmalā, no kurām 21 mājas iedzīvotāji ir pieņēmuši lēmumu par sava īpašuma renovāciju. Māja Salaspilī, Celtnieku ielā 2, ir pirmā bezdelīga, pārējās atrodas dažādās projekta dokumentācijas sagatavošanas stadijās.

– Vai pārējās mājas varēs darbus sākt jau šajā gadā?

– Šajās mājās priekšdarbi ir izpildīti – veikta tehniskā apsekošana atzinuma sagatavošanai, ir energoauditora slēdziens. Šie ir galvenie nepieciešamie priekšdarbi projektēšanas sākšanai, taču līdz darbu veikšanai mājām vēl daudz jāizdara.

– Kas tieši?

– Pēc renovācijas projekta izveidošanas speciālisti izrēķinās tā saucamo signāltāmi, kas iedzīvotājiem dos priekšstatu par reālajām darbu izmaksām. Tālāk kopā ar mājas pilnvarotajām personām tiks veikta iepirkuma procedūra – izvēlēts darbu izpildītājs. Tajā uzvarēs komersants, kurš piedāvās mājai izdevīgāko cenu. Pēc kopējo izmaksu precizēšanas mēs palīdzēsim mājas iedzīvotājiem sasaukt nobeiguma sapulci, kurā viņiem nobalsojot jādod piekrišana kredīta ņemšanai bankā un līguma noslēgšanai ar finanšu institūciju Altum. Tas nozīmē, ka reāli siltināšanas darbi šajās mājās sāksies nākamajā gadā. Patiesībā tāda ir prakse – katra projekta saskaņošanas laiks parasti ilgst no pusgada līdz pusotram gadam.

Izskatās, ka ar māju Celtnieku ielā 2 jūs esat labi apguvuši šādu projektu sagatavošanas un saskaņošanas māku?

– Jā, turklāt nākamajā gadā mūs gaida ļoti nopietns izaicinājums – 20 Rīgas namu apsaimniekotāja apsaimniekotās mājas renovācijas darbus sāks teju vienlaicīgi. Rezultātā iegūs visi – iedzīvotājiem būs skaistas, siltas, praktiski atjaunotas mājas, bet apsaimniekotājam – nekustamo īpašumu fonds, kurš prasa mazāk ikdienas rūpju.

– Renovāciju ir ieplānojuši 10% jūsu uzņēmuma apsaimniekoto objektu. Tas ir rezultāts, kurš pats par sevi liecina par klientu uzticēšanos.

– Teikšu vēl vairāk – citu mūsu apsaimniekoto māju iedzīvotāji arī interesējas par renovāciju, bet vēl nav pieņēmuši attiecīgus lēmumus. Cēlonis ir sarežģītā procedūra, lai saskaņotu projektu un saņemtu līdzfinansējumu. Cik man zināms, Igaunijā lēmumu par renovāciju paraksta dzīvokļu īpašnieku pilnvarotais pārstāvis, bet Lietuvā pietiek ar parastu vairākuma balsojumu. Tikai Latvijā tiek pieprasīta 2/3 īpašnieku piekrišana, un tas ir daudz.

Šķēršļu siltināšanai nav!

– Kādas mājas vairāk lūdz jūsu palīdzību renovācijas organizēšanā?

– Renovāciju plāno visdažādākie objekti – nelielas koka mājas ar 12 līdz 16 dzīvokļiem, otra grupa – daudzstāvu mājas kā Celtnieku ielā 2 Salaspilī. Vecajām mājām šī iespēja zināmā mērā ir beidzamais glābiņš, jo bez remonta daža no tām pēc gadiem desmit var sabrukt un savus iedzīvotājus atstāt uz ielas. Citas mājas nedomā par glābšanu, bet gan par dzīves apstākļu uzlabošanu un maksājumu samazināšanu. Principā renovācijas programmā var piedalīties ikviena māja. Vienīgais nopietnais šķērslis ir dzīvokļu īpašnieku parādi. Ar šo problēmu gan var cīnīties, ja māja izvēlas apsaimniekotāju, kurš strādā ar maksājumu disciplīnu un nepieļauj parādu veidošanos.

– Vai bieži dzīvokļu īpašnieki, pat bez parādiem, negrib ņemt bankas kredītu, jo baidās, ka pazaudēs savu dzīvokli?

– Steigšos paskaidrot, ka, ņemot bankā kredītu, dzīvokļu īpašnieki neieķīlā ne savu dzīvokli, ne māju kopumā. Tas nozīmē, ka nekustamo īpašumu nevar atņemt neviens. Renovācijas darbiem paņemtā kredīta atmaksa kopā ar procentiem tiks iekļauta ikmēneša rēķinos. Ja dzīvokļa īpašnieks nemaksā ikmēneša maksājumus, tad apsaimniekotājam ir tiesības vērsties tiesā tāpat kā citos gadījumos. Vēlos uzsvērt, ka iedzīvotājiem ar rēķinu apmaksu problēmas nedrīkst rasties, jo kopējā maksa par dzīvokli samazināsies. Ja energoauditora aprēķini parādītu, ka māja pēc renovācijas darbu pabeigšanas negūs vajadzīgo ietaupījumu, tad dzīvokļu īpašniekiem tas tiktu paziņots un viņiem dalība projektā būtu atteikta.

Nedrīkstam aizmirst, ka renovācija uzlabo ne tikai atsevišķu mājas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku kopumā. Statistika rāda, ka 40% siltumenerģijas mūsu valstī tērē mājsaimniecības. Renovējot visas mājas, kurām tas ir nepieciešams, izdotos samazināt siltumenerģijas patēriņu uz pusi, kas nodrošinātu mums labāku ekoloģisko situāciju, zemākus maksājumus un lielāku enerģētisko neatkarību, par kuru beidzamajā laikā tik daudz tiek spriests.

– Kādas redzat iespējas renovāciju turpināt pēc 2020. gada?

– Esmu pārliecināts, ka nākamajā Eiropas Savienības plānošanas septiņgadē nevar pārtraukt renovācijas darbus. Ja nauda netiks piešķirta no Eiropas Savienības fondiem, tad Latvijai pašai būs jāatrod iespējas un līdzekļi šādas programmas turpināšanai.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!