Viss kas jāzin par savu māju!

Namu pārvaldes uz grūtas ziemas sliekšņa Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 20 novembris 2008 00:00

Šogad Rīgas daudzstāvu namiem apkuri pieslēdza oktobra vidū. Ne par vēlu un ne par agru, tieši laikā. Diemžēl galvaspilsētas iedzīvotājus uzņēmuma “Rīgas siltums” operatīvais darbs nemaz tik ļoti neiepriecināja. Daudzi droši vien būtu vēlējušies, lai radiatori vēl kādu brīdi paliek auksti, jo katra lieka siltumā pavadīta diena nozīmē prāvu papildu summu komunālo maksājumu rēķinā. Atgādināsim, ka “Rīgas siltuma” pakalpojumu tarifs salīdzinājumā ar 2007. gada oktobri pieaudzis par 65,8 procentiem. Ir arī citi jaunumi. Uzņēmums ir brīdinājis namu pārvaldes, ka rēķini par siltumu jāsamaksā laikus, pretējā gadījumā organizācijām un iedzīvotājiem uzrēķinās naudas sodus.

„Mēs esam nonākuši sarežģītā situācijā, pilnīgi iespējams, ka, lai laikus samaksātu “Rīgas siltuma” rēķinus, daudzām namu pārvaldēm šogad nāksies ņemt kredītus bankās,” saka namu pārvaldes “Juglas nami” priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis.

Tas nozīmē, ka faktiski siltuma tarifs pieaugs vēl par vienu astoto daļu, jo pat visbrīnišķīgākajai namu pārvaldei banka naudu aizdos tikai par procentiem. Dažas namu pārvaldes, piemēram, Pļavnieku nami, jau saņēmušas Rīgas domes atļauju vajadzības gadījumā naudu aizņemties. Bet lielākā daļa municipālo apkalpojošo organizāciju pagaidām vēl nogaida. Taču šķiet, ka arī tām šogad vienīgā izeja būs kļūt par banku parādniecēm.

Laikus samaksāt palīdzēja Rīgas dome

 Par to, kā piepeši radās maksājumu savlaicīgas kārtošanas problēma un kā to risināt iespējami nesāpīgi, sarunājamies ar namu pārvaldes “Juglas nami” priekšsēdētāju Aleksandru Pavlovski.

 – Ar pakalpojumu sniedzējiem noslēgtajos līgumos vienmēr ir bijis ietverts nosacījums, ka namu pārvaldēm laikus jānorēķinās par saņemto siltumu, ūdeni un tā tālāk, bet visus šos gadus mūs ir glābis Rīgas domes piešķirtais overdrafts, – stāsta Pavlovska kungs. – Citiem vārdiem runājot, pilsēta mums aizdeva noteiktu naudas summu, proporcionāli katras namu pārvaldes aprūpē esošajiem mājokļiem, un mēs varējām norēķināties ar partneriem. Taču šogad mums skaidri lika saprast, ka pieaugot tarifiem par siltumu municipālā overdrafta summa nepalielināsies.

– Kam vispār tāds overdrafts vajadzīgs? Manuprāt, rīdzinieki visai godprātīgi maksā par saņemto siltumu un izlietoto ūdeni. Vai tiešām ar viņu naudu nepietiek, lai samaksātu par pakalpojumiem?

 – Te ir cita lieta. Rēķinus no uzņēmumiem “Rīgas siltums” un “Rīgas ūdens” mēs saņemam līdz katra mēneša 10. datumam. Saskaņā ar līguma nosacījumiem par siltumu, ko iedzīvotāji patērējuši oktobrī, mums jāsamaksā līdz 20. novembrim, par ūdeni – līdz 25. novembrim, par elektroenerģiju – līdz novembra beigām. Un te arī sākas sarežģījumi: ar iedzīvotājiem noslēgtie līgumi paredz dzīvokļu īpašniekiem tiesības novembra rēķinus namu pārvaldē apmaksāt līdz pat 20. decembrim! Rīgas domes overdrafts vajadzīgs apkalpojošajām organizācijām, lai naudu piegādātājiem samaksātu noteiktajā termiņā, tātad pirms vēl namu pārvalde reāli ir saņēmusi maksu no iedzīvotājiem.

Piegādātāji kļuvuši stingrāki

– Tātad agrāk Rīgas dome palīdzēja municipālajām namu pārvaldēm norēķināties ar municipālajiem pakalpojumu piegādātājiem, bet tagad jūs esat atstāti pašu ziņā?

– Līdz 2004. gadam Rīgas namu pārvaldes bija bezpeļņas organizācijas, un tieši tolaik sāka darboties municipālā overdrafta sistēma. Taču mūsu organizācijas nu jau sen atbilstoši likuma prasībām pārreģistrētas par komercuzņēmumiem. Un Rīgas domes Finanšu departaments strikti nosaka: jums kā komersantiem vairs nav tiesību saņemt papildus pilsētas atbalstu.

– Vai tiešām divi municipālie komercuzņēmumi – namu pārvalde un “Rīgas siltums” – nevar savstarpēji vienoties un norēķināšanās termiņu par Rīgas iedzīvotājiem piegādāto siltumu atvirzīt par vienu mēnesi?

– Agrāk tā arī bija. Namu pārvalžu lielie kreditori skatījās caur pirkstiem uz mūsu parādiem. Kad iedzīvotājiem bija sakrājušies lieli parādi, viņi reizēm pacietīgi gaidīja pat divus trīs mēnešus. Līgumos ar “Rīgas siltumu” un “Rīgas ūdeni” tādos gadījumos paredzētas lielas soda sankcijas, taču uzņēmumi neizmantoja savas tiesības sodīt namu pārvaldes. Bet tad, kad krasi cēlās energonesēju cena, “Rīgas siltums” mūs godīgi brīdināja: „Vai nu jūs maksājat mums noteiktajā termiņā – līdz mēneša beigām, vai arī mēs parāda summai pierēķinām soda naudu 0,2% apmērā par katru nokavēto dienu”. Līdzīga saruna namu pārvaldniekiem notika ar Rīgas ūdens priekšniecību.

Ikmēneša maksājums – 1 200 000

 – Vai runa ir par lielām summām?

 – Par ļoti lielām. Pagājušajā gadā lielākais rēķins par siltumu mūsu namu pārvaldei bija janvārī, tad “Rīgas siltumam” pārskaitījām 750 tūkstošus latu. Ņemot vērā tarifu kāpumu, šogad ikmēneša maksājumi pieaugs līdz vienam miljonam 200 tūkstošiem latu. Un realitāte ir tāda, ka par novembrī saņemto siltumu namu pārvalde decembrī tīri fiziski nevarēs samaksāt, jo nauda no iedzīvotājiem par šo pakalpojumu kasē ienāks tikai janvārī.

– Varbūt tomēr taisnība Rīgas domes ierēdņiem, kuri saka, ka komercorganizācijai pašai jātiek galā ar savām problēmām?

– Mūsu ienesīgums vienmēr ir bijis nosacīts. Kas mēs par komercuzņēmumu! Atbilstoši likumdošanas aktiem mēs iestrādājam bilancē minimālu peļņu – 3%. Ja šo naudu izdodas nopelnīt, tā nekur nepazūd. Varu zvērēt, ka dividendes namu pārvalde nevienam nemaksā, peļņu izlietojam sava uzņēmuma attīstībai. Labi, es piekrītu: namu pārvaldes tagad strādā tāpat kā dzīvokļu kooperatīvi, – kuriem Rīgas dome nekad nav piešķīrusi kredītus. Bet ierēdņi neņem vērā, ka salīdzinājumā ar kooperatīviem mēs apkalpojam – trūcīgākus iedzīvotāju slāņus. Mums Juglā no 426 namiem aptuveni simtam vajadzētu laist virsū buldozeru, tie ir nerentabli un bieži pat nepiemēroti dzīvošanai. Bet namu pārvaldei jārūpējas arī par tādām mājām un to iemītniekiem. Kooperatīviem, manuprāt, ir nedaudz vieglāk kaut vai tāpēc, ka tur kopš pašiem pirmsākumiem ir mājojuši domubiedri. Kooperatīva biedri vienmēr ir zinājuši, ka no Rīgas domes viņiem nav ko gaidīt, un bijuši gatavi paši maksāt par savām ērtībām.

Naudu, kā vienmēr, dos iedzīvotāji

– Bet kā tad kooperatīvi risina rēķinu problēmu, ar kuru tagad saskārušās pilsētas namu pārvaldes?

– Tas arī ir pats interesantākais. “Juglas nami” bija vienīgā namu pārvalde Rīgā, kas jau oktobrī saprata, ka no domes nekādu risinājumu nesagaidīsim, tāpēc mums vajag mācīties no kooperatīviem, kuri par siltumu naudu iekasē avansā, maksājumus sadalot pa visiem mēnešiem un radot iekrājumus, lai laikus samaksātu pakalpojuma sniedzēja rēķinus. Mums vajadzēja izlemt, vai noteikt Juglas iedzīvotājiem daļēju priekšapmaksu par siltumu, vai arī ziemā doties uz banku pēc kredīta. Mēs visu sarēķinājām. Un noskaidrojām, ka kredītu varam dabūt ar 13–15 procentu likmi. Procentos vien namu pārvaldei “Juglas nami” mēnesī nāktos maksāt 200 tūkstošus latu. Šos 200 tūkstošus varētu izlietot remonta darbiem, un tad būtu rezultāts, bet mēs gribam tos atdot bankai.

– Kur vispār tādu naudu ņemt?

– Protams, vienīgi no iedzīvotāju maciņiem. Lai samaksātu kredītprocentus, nāksies paaugstināt mājokļu apsaimniekošanas maksu, un tas nozīmē, ka apkure rīdziniekiem izmaksās vēl par 10 – 15 procentiem dārgāk.

Gaisma tuneļa galā 

– Tad jau atbilde ir skaidra: jāņem priekšapmaksa...

– Esmu Rīgas apsaimniekotāju asociācijas biedrs. Jautājumu par overdrafta atcelšanu mēs savās sapulcēs apspriedām jau augustā. Arī Ivars Gaters, kurš tolaik ieņēma Rīgas domes Komunālās komitejas priekšsēdētāja amatu, piekrita, ka priekšapmaksa ir vienīgais pieņemamais risinājums. Taču visām namu pārvaldēm kopīgs lēmums tā arī netika pieņemts. Mēs gaidījām norādes no deputātiem. Varbūt tā bija mūsu kļūda. Un tad mēs namu pārvaldē “Juglas nami” nolēmām rīkoties paši. Var teikt, ka ielēcām pēdējā vagonā.

– Kā to saprast?

– Sanācām kopā ar ekonomistiem un grāmatvežiem, lai izvērtētu bankas kredīta variantu, un sapratām, ka tas ir nāvīgi neizdevīgi. To arī darījām zināmu mūsu uzraudzības padomei, kurā darbojas izpilddirekcijas un pašvaldības pārstāvji. Mēs pavēstījām padomei, ka vēlamies rēķinos iedzīvotājiem iekļaut daļēju priekšapmaksu par siltumu, kas palīdzētu atrisināt daudzas problēmas un iztikt bez kredīta. Piedāvājām iedzīvotājiem oktobrī avansā samaksāt 50 procentus no maksas par siltumu, ko viņi šajā mēnesī patērēs. Patēriņu aprēķinājām vienkārši: paņēmām 2007. gada oktobra datus un sareizinājām ar 65,8 procentiem, par kuriem Rīgas siltums ir paaugstinājis tarifu. Ja pēc skaitītāju rādījumiem iedzīvotāji būs patērējuši mazāk siltuma, tas tiks ņemts vērā novembra rēķinos.

Iedzīvotāji akceptē jauno sistēmu

– Tātad novembrī iedzīvotājiem jāsamaksā otra puse par oktobrī saņemto siltumu un daļējs maksājums par novembri, un tā līdz apkures sezonas beigām. Interesanta ideja. Taču no Patērētāju aizsardzības likuma viedokļa var iebilst: nevar likt cilvēkam maksāt par pakalpojumu, kuru viņš vēl nav saņēmis.

– Tādēļ arī daļējs maksājums ir tikai vēlams, nevis obligāts. Tāpat arī mēs esam lūguši namu iedzīvotājus izrādīt mums pretimnākšanu un ziemā rēķinus apmaksāt līdz kārtējā mēneša beigām, nevis līdz nākamā mēneša 20. datumam, kā to paredz līgumi. Arī to mēs nevaram likt darīt spaidu kārtā, bet ceram, ka klienti sapratīs mūsu grūtības. To visu mēs darām tikai tāpēc, lai nekļūtu par bankas kredītu ķīlniekiem, jo tas nepavisam nav rīdzinieku interesēs.

– Tā jau ir, taču atceros, ka pirmās ziņas par namu pārvaldes “Juglas nami” ieviesto priekšapmaksu par siltumu izraisīja emociju vētru, un šīs emocijas nepavisam nebija pozitīvas!

– Jā, oktobra beigās tika sacelts liels troksnis. “Juglas namiem” uzbruka no visām pusēm, zvanīja no Rīgas domes, no laikrakstiem. Informācija lielākoties bija sagrozīta līdz nepazīšanai, mani sauca par tautas ienaidnieku. Nolēmu negaidīt turpinājumu un pats devos uzbrukumā. Plašsaziņas līdzekļos skaidroju savu pozīciju, to, cik tā ir progresīva un ka namu iemītnieki no priekšapmaksas ieviešanas neko nezaudē. Protams, pretinieku ir ne mazums. Daži rīdzinieki vispār ir pasākuši nemaksāt par pakalpojumiem (tikai namu pārvaldes “Juglas nami” iemītnieki vien ir iekrājuši aptuveni 400 tūkstošu latu lielu parādu par iepriekšējā sezonā saņemto siltumu un aptuveni 170 tūkstošu latu parādu par ūdeni). Bet esmu pārliecināts, ka prātīgi un atbildīgi cilvēki mani sapratīs.

– Kāpēc zīlēt, ja, tiekoties ar iedzīvotājiem, jūs, droši vien, esat varējis pārliecināties, vai namu pārvaldes klientiem jaunā sistēma ir pa prātam. Ko saka jūsu klienti?

– Tikai trīs Juglas iedzīvotāji lūdza viņiem atcelt priekšapmaksu un izdarīt pārrēķinu pēc vecās sistēmas. Bet siltuma apmaksas jautājums patiešām ir pirmais, ko izvirzām kopsapulcēs. Teikšu tā: cilvēku mani par daudz ko lamā, tā ir tiesa, bet attiecībā uz priekšapmaksu par siltumu iebildumus neesmu dzirdējis. Domāju, ka rīdzinieki ir gatavi pieņemt šo sistēmu arī tāpēc, ka tā namu pārvaldēs tika izmantota līdz 1996. gadam. Tātad mēs tikai atgriežamies pie labi aizmirsta vecā. Dzīvokļu kooperatīvos joprojām augu gadu iekasē maksu par siltumu, tādējādi radot rezervi norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem.

Pret parādniekiem – ar visu stingrību

– Tā kā komunālo pakalpojumu tarifi ir paaugstināti, daudziem rīdziniekiem grūtības sagādā komunālo maksājumu kārtošana. Aug iedzīvotāju parādi namu pārvaldēm un namu pārvalžu parādi pakalpojumu piegādātājiem. Kā atrisināt šo problēmu?

– Ja parādi turpinās augt, mēs būsim spiesti ņemt bankas aizdevumu. Bet aizdevuma procenti visdrīzāk jau būs jāmaksā visiem namu pārvalžu klientiem – turīgiem un trūcīgiem, godīgiem maksātājiem un ļaunprātīgiem nemaksātājiem.

– Varbūt ļaunprātīgiem nemaksātājiem piemērot tādas pašas stingras sankcijas, ar kādām jums draud “Rīgas siltums”?

– Bez tā neiztikt. Agrāk mēs bijām mīkstsirdīgi un neuzlikām iedzīvotājiem līgumā paredzēto naudas sodu par maksājumu kavēšanu. Tagad to vairs nevaram atļauties. Ja cilvēks laikus nesamaksās rēķinu, mēs viņam par katru nokavēto dienu uzrēķināsim kavējuma naudu 0,2% apmērā no maksājamās summas. Tā nav cietsirdība, namu pārvaldei tas nozīmē mēģinājumu pārdzīvot grūto ziemu. Ja šajā apkures sezonā namu pārvalžu parādnieku skaits palielināsies, mēs kļūsim par banku parādniekiem, un tas būtu visbēdīgākais risinājums.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!