Viss kas jāzin par savu māju!

„Kurš iedzīvojas uz dzīvokļu rēķiniem?” Drukāt E-pasts
Trešdiena, 19 septembris 2018 18:36

Maksu par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem iespējams samazināt par 9%. Kādēļ pie varas esošie politiķi bremzē šo jautājumu risināšanu?

Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, valsts iedzīvotāji par savu mājokli tērējuši vidēji 13,5% no kopējiem ģimenes ienākumiem. Turklāt vientuļiem cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, šie tēriņi bija 25,5% no mēneša ienākumiem. Šajā gadā, pieaugot energoresursu cenām, var pieaugt arī komunālo pakalpojumu rēķini. Vai cilvēki spēs tos samaksāt?

Nodokli ieviesa pēc Eiropas Savienības norādījumiem

Beidzamajos gados valdība nav centusies aizstāvēt tautu, bet gluži pretēji – uz tās rēķina tiek papildināts valsts budžets.

– Atgādināšu, ka 2016. gada 1. jūlijā pēc Ministru kabineta ierosinājuma un Saeimas lēmuma stājās spēkā grozījumi PVN likumā, kā rezultātā dzīvojamo māju apsaimniekošanas maksa tika aplikta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā. Toreiz tika veikti aprēķini, kas parādīja, ka vidējais dzīvokļa rēķina pieaugums vienai ģimenei gadā nepārsniegšot 50 eiro, – stāsta Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas eksperts Aleksandrs Sakovskis. – Līdz šim vēsturiskajam politiķu lēmumam PVN tika piemērots atsevišķiem pakalpojumiem: apkurei – 12%, elektroenerģijai – 21%, gāzei – 12% apmērā. Māju apsaimniekošana ietilpa no nodokļa atbrīvotajos pakalpojumos, līdz valdība nodokli ieviesa, atsaucoties uz kādu Eiropas Komisijas aizrādījumu par pievienotās vērtības nodokļa direktīvas pārkāpumu.

Speciālistus nesadzirdēja

Vai bija neizbēgami uz iedzīvotāju pleciem novelt vēl vienu nodokli? Visticamāk – jā, jo pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija ir piekritusi pakļauties visu direktīvu prasībām bez apdomas. Vai bija nepieciešams apsaimniekošanas pakalpojumu aplikt ar augstāko likmi – 21%? Bez šaubām, ka nevajadzēja.

– Jau 2015. gadā vairāku apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji vērsās Saeimas Finanšu un budžeta komisijā un Finanšu ministrijā, – stāsta Aleksandrs Sakovskis. – Viņi aicināja likumdevējus izskatīt iespēju apsaimniekošanas pakalpojumam piemērot samazināto – 12% – likmi, lai finanšu slogs iedzīvotājiem tik krasi nepalielinātos.

Diemžēl nozares speciālistu viedokli ne deputāti, ne ministri nesadzirdēja, un mēs no 2016. gada 1. jūlija maksājam pievienoto vērtības nodokli. Nav ne mazāko šaubu, ka iedzīvotāju tēriņi paaugstinājās vairāk nekā par solītajiem 50 eiro gadā. Neaizmirsīsim, ka tās pašas valdības nodokļu politikas dēļ māju pārvaldnieki bija spiesti paaugstināt apsaimniekošanas maksu.

Laiks rīkoties!

– Valdības pārstāvji apgalvo, ka Latvijā trūkstot līdzekļu cīņai ar nabadzību. Diemžēl tā pati valdība ar savu rīcību provocē nabadzības palielināšanos, piemēram, palielinot maksu par dzīvokli ar nodokļu paaugstināšanu, – uzskata A. Sakovskis.

Statistikas dati parāda, ka ģimene, kurā ir viens bērns un viens pieaugušais, 2017. gadā dzīvokļa apmaksai iztērēja 21,7% no saviem ienākumiem. Vientuļam cilvēkam vecumā līdz 64 gadiem dzīvokļa apmaksai nācās tērēt 20,3% no saviem ienākumiem, savukārt vientuļiem senioriem, vecākiem par 65 gadiem, – ceturto daļu no ienākumiem jeb 25,5%. Tas nav tikai ļoti augsts, tas ir nenormāls rādītājs, un valdībai nekavējoties jāsāk rīkoties.

2017. gadā grūtības apmaksāt dzīvokļa tēriņus izjuta 20,2% mājsaimniecību, par „nedaudz apgrūtinošiem” maksājumus par dzīvokli nosauca 46,9% mājsaimniecību (2016. gadā tādu bija 50,1%). Dzīvokļa apmaksu par „ļoti apgrūtinošu” nosauca 32,9% (2016. gadā – 30,5%) mājsaimniecību.

Risinājums – samazinātā likme

Kādu risinājumu piedāvā A. Sakovskis? Risinājums ir vienkāršs: panākt PVN likmes samazināšanu uz 12%. Ieguvums būtu dubults – izpildītas Eiropas Savienības prasības un pēc iespējas pasargāti iedzīvotāji.

Savā laikā portālā manabalss.lv tika sākta parakstu vākšanas kampaņa, kas nav beigusies vēl joprojām, jo savākti tikai 8000 paraksti. (Atgādināsim, ka tautas iniciatīvas nodošanai skatīšanai Saeimā nepieciešami 10 000 paraksti.)

Jautājums – vai politiķiem darba sākšanai nepieciešams tautas atgādinājums, ka tai nodarīta netaisnība? Daudz prātīgāk būtu, ja viņi, negaidot atgādinājumu, patstāvīgi ķertos pie grozījumu izdarīšanas likumā par pievienotās vērtības nodokli. Acīmredzami, ka pie varas esošajām partijām skatīt šos jautājumus patlaban nav izdevīgi.

Ar ko elektrība sliktāka par apkuri?

– Es uzskatu, ka pie šī jautājuma jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, negaidot jaunu tarifu kāpumu, – saka A. Sakovskis. – Pie viena gribas vaicāt likumdevējiem, kādēļ daļa komunālo pakalpojumu Latvijā tiek aplikti ar PVN 21%, bet citi – 12% apmērā?

Ar ko elektroenerģija atšķiras no apkures? Abi ir izdzīvošanai nepieciešami pakalpojumi. Neviena mājsaimniecība nevar atteikties no elektrības vai apkures. Mans priekšlikums – komunālajiem pakalpojumiem ieviest vienotu PVN likmi 12% apmērā.

Mājokļu politikā nepieciešama kārtība

– Samazināt PVN likmes par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ir daudzkārt lētāk, nekā paaugstināt algas ierēdņiem. Labāk kaut vai uz gadu iesaldēsim ministrijās algas un ieekonomētos līdzekļus novirzīsim cīņai pret nabadzību, – stāsta A. Sakovskis. – Ņemiet vērā, ka es runāju par PVN samazināšanu tikai tiem pakalpojumiem, bez kuriem nevar iztikt neviena mājsaimniecība. Citus pakalpojumus mierīgi var aplikt ar pievienotās vērtības nodokli pilnā apmērā. Šāda pieeja ne tikai sakārtotu mājokļu nozari, bet arī apliecinātu, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, kā tas ir noteikts Satversmē.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!