Viss kas jāzin par savu māju!

Kopīgi strādājot, mēs pilnveidosim sadarbību! Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 janvāris 2012 00:00

SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) organizē dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu pārslēgšanu. No aptuveni 250 dzīvojamām mājām, kam ar JNĪP ir vecā parauga līgumi, 50 mājas jau ir parakstījušas jauno līgumu. Darbs pie jaunajiem līgumiem aktīvi turpinās, stāsta uzņēmuma juridiskās daļas vadītāja Jana Antsone.

Jana Antsone skaidro:

 – Jaunajiem līgumiem jāatbilst Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam. Pārvaldīšanas līgumi, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, bet neatbilst tā noteikumiem, jāsaskaņo ar šā likuma noteikumiem. Līgumi ir papildināti un saskaņoti, un tajos precīzi noteiktas dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi un pārvaldnieka tiesības un pienākumi. Kā arī līgumā ir ietvertas sadaļas, kas nosaka dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas tiesības, pienākumus un atbildību, atrunāti noteikumi, kā notiek informācijas apmaiņa starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku un citi svarīgi punkti, kas veicinās sekmīgu sadarbību starp dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas pārvaldnieku.

– Kā pareizi parakstīt līgumu?

– Tie ir koplīgumi, un koplīgumu slēdz vienu uz visu dzīvojamo māju, tas stājas spēkā, kad līgumu parakstījuši 50% pluss viens no konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem.

– Līgums ir īpašs dokuments, droši vien cilvēki vēlas zināt, kāpēc tajā ierakstīts viens vai otrs punkts.

– Mēs tikai priecājamies par jautājumiem, tas nozīmē, ka cilvēki ir ieinteresēti šo jautājumu risināšanā. Dzīvokļu īpašnieku informēšanai 2011.gadā sarīkojām septiņus informatīvus seminārus. Katrā piedalījās vidēji 25–30 dzīvokļu īpašnieku. Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas izdarīt labojumus vai papildinājumus mūsu līguma projektā, labprāt uzklausām un izrādām pretimnākšanu (ja vien labojumi nav pretrunā ar likumu).

– Vai semināri turpināsies?

– Noteikti! Informāciju par tuvākajām tikšanās reizēm publicējam uzņēmuma mājas lapā www.nip.lv. Semināri ilgst aptuveni trīs stundas, cilvēki var uzdot jebkurus jautājumus par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Interese ir liela, tāpēc domājam, vai nebūtu lietderīgi organizēt seminārus arī par citiem aktuāliem jautājumiem dzīvojamo māju pārvaldīšanā.

– Kādā veidā?

– Iespējams, varētu organizēt diskusijas gan par jaunumiem tiesību aktos, gan par iedzīvotāju sadarbību ar pārvaldnieku. Mēs esam ieinteresēti, lai dzīvokļu īpašnieki labi zinātu un saprastu likumus, kas attiecas uz viņu īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Pagājušajā gadā ar jūsu avīzes starpniecību skaidrojām, kādēļ jāslēdz zemes nomas līgums, ja zeme zem dzīvojamās mājas pieder citam īpašniekam. Daudzi jelgavnieki ieklausījās mūsu padomos. Informācija palīdz cilvēkiem pieņemt pareizus lēmumus.

– Atminos, ka pagājušajā gadā jūsu juridiskā daļa bija noslogota ar darbu ar parādniekiem. Kāds stāvoklis ir šobrīd?

– Iepriekšējos pāris gados stāvoklis bija bēdīgs. Parādi strauji auga, cilvēki bija nobijušies, daudzi nezināja, kā risināt šo problēmu. Informējām cilvēkus par iespēju slēgt vienošanās par parāda atmaksu. Parakstot šādu dokumentu, cilvēks apņemas, vadoties pēc savām finansiālajām iespējām, pakāpeniski samaksāt parādu. Savukārt pārvaldnieks šajā laikā pret parādnieku neceļ prasību tiesā, ar nosacījumu, ja vienošanās tiek pildīta. Iepriecina tas, ka liels skaits nemaksātāju pēc mūsu uzaicinājuma ieradās JNĪP, lai sastādītu parāda samaksas grafiku. Sastādīt parāda atmaksas grafiku joprojām var jebkurš mūsu klients, kas ieradies JNĪP pēc palīdzības. Šādā gadījumā viņam nepieciešama mājas vecākā rakstiska piekrišana, jo jāatceras, ka dzīvokļa īpašnieks ir parādā dzīvojamai mājai un parāda atmaksas termiņš ir jāsaskaņo ar dzīvojamās mājas vecāko, kas ir dzīvokļu īpašnieku interešu pārstāvis darbā ar pārvaldnieku.

– Kā sokas tiesāšanās ar nemaksātājiem?

– Viena gada laikā tiesā tiek skatītas vairāk kā 1000 šādu prasību. Bet mēs esam sākuši preventīvo darbu, kas dod labus rezultātus. Patlaban sākam strādāt ar tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas palikuši parādā par diviem trim mēnešiem. Parādu summas nav lielas, nav pamata viņus sūdzēt tiesā. Mēs sūtām viņiem atgādinājumus, aicinām samaksāt rēķinus un brīdinām, kādas sekas var būt, ja parāds pieaugs.

– Kāda ir kritiskā summa, kas liek pārvaldniekam vērsties tiesā?

– Šo jautājumu mēs apspriežam ar māju vecākajiem. Iesniedzot lietu tiesā, ir jāmaksā vismaz 50 latu liela valsts nodeva. Ja daudzdzīvokļu mājā ir vairāki lieli parādnieki, valsts nodeva būs ievērojama. Vairākās mājās dzīvokļu īpašnieki ir pilnvarojuši pārvaldnieku līdzekļus tiesvedības uzsākšanai izmantot no pieejamajiem dzīvojamās mājas finanšu līdzekļiem. Protams, pēc sprieduma izpildes šie līdzekļi tiek atgriezti dzīvojamās mājas ieņēmumos. Jaunajā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā ir atrunāta arī šo jautājumu risināšanas kārtība. Ir dzīvojamās mājas, kas noteikušas kārtību, kura paredz karstā ūdens atslēgšanu, ja parādnieka parāds pārsniedz 200–300 latu. Kā redzat, parādu sekmīga atgūšana ir atkarīga no pašu dzīvokļu īpašnieku aktivitātes.

– Vai plānojat parādniekiem piemērot naudas sodus?

– Pagaidām JNĪP nemaksātājiem neaprēķina kavējuma naudu, bet jaunie dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumi dod mums tādas tiesības tajās mājās, kur šādu kārtību ir noteikuši dzīvokļu īpašnieki. Līgums arī nosaka, ka visi no parādnieka piedzītie soda procenti nonāk nevis pārvaldnieka budžetā, bet gan mājas uzkrājumu fondā.

– Vai ir tādi parādi, ko nav iespējams piedzīt?

– Tādi ir parādi, kur dzīvoklim ir uzlikta hipotēka, jo šajā gadījumā pirmās rokas tiesības ir bankai. Tāpat ir grūti atgūt to cilvēku parādus, kuri pieteikuši fizisko personu maksātnespēju. Tad pārvaldnieks var atgūt tikai daļu parāda, labākajā gadījumā trešo daļu. Tie ir tiešie zaudējumi dzīvojamai mājai. Diemžēl pārvaldnieks šajā procesā neko nevar ietekmēt vai mainīt.

– Kādu padomu jūs kā pārvaldnieka juriste vēlētos dot cilvēkiem mūsu sarunas nobeigumā?

– Mans padoms būs pavisam vienkāršs. Esiet kārtīgi un rūpīgi saimnieki savam īpašumam. Savā darbā saskaramies ar situācijām, kad dzīvokļa īpašnieks nav sasniedzams, jo atrodas ilgstošā prombūtnē. Aicinu dzīvokļu īpašniekus, kas jau ir atstājuši vai plāno ilgstoši atstāt savu īpašumu: nodrošiniet, lai pārvaldnieks var nepieciešamības gadījumā sazināties ar personu, kam ir pieeja jūsu īpašumā esošām inženierkomunikācijām. Nereti ir situācijas, kad kādā no šādiem dzīvokļiem ir notikusi avārija un pārvaldnieks nevar operatīvi to novērst, līdz ar to var rasties zaudējumi ne tikai pašam dzīvokļa īpašniekam, bet arī apkārtējo dzīvokļu īpašniekiem.

Vēlos savā un kolēģu vārdā teikt paldies tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas ir aktīvi piedalījušies dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojumu līgumu apspriešanā un citu jautājumu risināšanā, kas palīdz mums savstarpēji sadarbojoties un pilveidojoties rūpēties par ikkatra cilvēka vērtīgāko īpašumu – mājokli.

Stāsta iedzīvotāji

Edgars Kozlovs, mājas vecākais Jelgavā, Pērnavas ielā 14:

– Par mājas vecāko mani ievēlēja aptuveni pirms trim gadiem. Pats jau sen vēlējos darīt šo darbu, bet dažādu iemeslu dēļ nesanāca. Varbūt biju pārāk jauns. Bet savs skatījums uz situāciju man bija arī jaunībā.

Redzēju, ka iepriekšējam pilnvarniekam īpaši neveicas saziņa ar mājas iemītniekiem. Tas radīja problēmas, krājās neatrisināti jautājumi, tāpēc sāku sarunas ar kaimiņiem. Viens no maniem uzdevumiem ir pārbaudīt dzīvokļu skaitītāju rādījumus. Šos brīžus izmantoju sarunām ar cilvēkiem. Gribu zināt visas viņu problēmas!

Piemēram, ne jau katrs izšķirsies piezvanīt uz namu pārvaldi, lai pateiktu, ka radiatori dzīvoklī ir auksti un tos vajadzētu izpūst. Man tas jāuzzina pirmajam un jānodod informācija JNĪP. Iedzīvotāji pie tā jau pieraduši. Viņi zina: par mājas stāvokli atbild vecākais. Man jebkurā brīdī var piezvanīt un pajautāt, kāpēc nav karstā ūdens vai ko darīt, ja kanalizācija aizsērējusi. Mans darbs ir paskaidrot un palīdzēt.

Tagad mums izveidojusies ļoti laba sadarbība ar JNĪP. Labiekārtošanu sākām ar pagrabu tīrīšanu. Gruži un krāmi tur bija krājušies kopš mājas uzbūvēšanas. JNĪP piešķīra mums konteinerus. Darbu paveica paši iedzīvotāji kopā ar uzaicinātajiem palīgiem.

Nākamais uzdevums bija nomainīt logus kāpņu telpās. Tiem bija koka rāmji un tikai viens stikls. Ieteicu ielikt stikla pakešu logus, un iedzīvotāji ideju atbalstīja. Darbs tika paveikts mēnesi pēc kopsapulces lēmuma pieņemšanas. Sešpadsmit logi mūsu piecstāvu mājai izmaksāja aptuveni 2000 latu. Tā kā pie viena samaksājām par logu aiļu pilnu apdari, nākamais solis bija kāpņu telpu kosmētiskais remonts.

Kāpēc kosmētiskais? Mājā remonts nebija taisīts 30 gadus, un mums uz galvas sāka krist apmetuma gabali. Atceros, kā pats, puika būdams, ar sērkociņiem svilināju griestus kāpņu telpās. Nedarbu pēdas vēl nesen bija redzamas. Bet tagad patīkami ieiet. Remontu pabeidzām pirms Jaungada, tā bija laba dāvana mājai.

Mūsu iedzīvotāji ir apmierināti ar mājas apsaimniekošanas jauno kārtību, viņi redz reālus uzlabojumus. Protams, kopsapulcēs kaimiņi vienmēr prasa: „Edgar, cik tas maksās?” Atbildu: „Nekas nebūs jāpiemaksā, jo māja jau sakrājusi naudu logiem (caurulēm, balsināšanai utt.)”.

Pakalpojumu apmaksas jautājumu risinājām saprātīgi. Pirms trim gadiem iedzīvotāji par apsaimniekošanu maksāja 14 santīmus par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Māja bija līdz ausīm parādos. Namu pārvalde nomainīja mums kanalizāciju un ūdensvadu, kas izmaksāja 6000 latu. Mēs ļoti ilgi nespējām atdot JNĪP šo naudu, tātad nevarējām arī prasīt jaunus remonta darbus.

Izvērtējuši situāciju, visi kopā nolēmām, ka apsaimniekošanas maksa jāpalielina līdz 30 santīmiem par kvadrātmetru. Tas bija vajadzīgs, lai samaksātu par iepriekš veiktajiem remontdarbiem un radītu mājas uzkrājumu fondu. Tam bija liels efekts! Vajadzēja tikai gadu, lai norēķinātos ar JNĪP par kanalizāciju un ūdensvadu. Pēc tam sākām krāt naudu labiekārtošanai. Pagājušā gada 1. jūnijā mūsu kontā jau bija 10 tūkstoši latu.

Jā, savākt naudu nav viegli. Mūsu mājā ir 56 dzīvokļi, 20 procenti iemītnieku ir pensionāri. Pieci dzīvokļi stāv tukši pēc īpašnieka nāves, vēl piecu sešu īpašnieki aizbraukuši uz ārzemēm. Ir arī parādnieki. Bet pat tādā situācijā ir iespējams izveidot remonta fondu un savest māju kārtībā.

Jaunie logi bija mūsu pirmais solis mājas labiekārtošanā. Iekrājuši naudu, tuvākajā laikā bez jebkādiem kredītiem nosiltināsim ārsienas. Iedzīvotāji ir ar mieru, jo redz, ka viņu nauda dod rezultātus.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!