Viss kas jāzin par savu māju!

Ķengaraga nami iesaldē tarifu Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 februāris 2009 00:00

Rīgā noticis brīnums: vairākums namu pārvalžu paaugstinājušas maksu par apsaimniekošanu, bet Ķengaraga nami ne. Iedzīvotāji turpina uzņēmumam maksāt 25 santīmus par kvadrātmetru. Lai noskaidrotu tarifa savaldīšanas recepti, devāmies pie galvenā burvja – namu pārvaldes valdes priekšsēdētāja Vjačeslava Troškova.

Namu pārvalde Ķengaraga nami pēc Rīgas mērauklas nav liela, tā apkalpo tikai 112 mājas, kas līdzinās 9800 dzīvokļiem, kuros mājo aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Daudz vai maz? Grūti teikt. Vjačeslavs Troškovs saka, ka jūtas kā veselas pilsētas saimnieks, jo pēc iedzīvotāju skaita Ķengaraga nami ir samērojami ar Salaspili.

Zīlēšana ar tarifu

Kā jebkurai pilsētai pilsētā, namu pārvaldei Ķengaraga nami ir savas ikdienas rūpes un darbi. Vispirmām kārtām jādomā par saimniecību. Iepriekšējā sezonā nopirka traktoru, 2009. gadā tiek mērķēts uz jaunu pašizgāzēju. Tas viss, lai uzvarētu konkursā par tiesībām uzkopt Latgales priekšpilsētas municipālās teritorijas. Un, protams, lai uzturētu tīrību un kārtību rajonā.

Stāsts par pašizgāzēju vistiešākajā veidā krustojas ar savtīgu interesi, kas aizveda mani uz Ķengaraga namiem. Ja precīzāk, vēlos uzzināt, kā namu pārvalde spēj darboties, nepaaugstinot maksu par saviem pakalpojumiem? Un piedevām vēl, kā tā spēj atvēzēties tik lielam pirkumam kā pašizgāzējs? Pagaidām man ir divas versijas: vai nu namu pārvaldei Ķengaraga nami ir labs sponsors, vai arī citām namu pārvaldēm, kas maksu par apsaimniekošanu paaugstinājušas līdz 40–60–80 santīmiem, nav kaut kas kārtībā ar matemātiku.

Ķengaraga nami 2009. gadā nevis vienkārši nepaaugstināja maksu, bet atstāja to 2007. gada jūlija līmenī. Lielākā daļa iedzīvotāju turpina namu pārvaldes kasē maksāt 25 santīmus par kvadrātmetru. Varbūt uzņēmums jau sen strādā ar zaudējumiem? Vjačeslavs Troškovs apgalvo, ka ne. Lielākajai daļai Ķengaraga piecstāvu māju ir augoši uzkrājumu fondi, tiesa gan, šogad sakarā ar minimālās algas paaugstināšanu sētniekiem un dažādu tarifu celšanos uzkrājumu pieauguma tempi kļuvuši jūtami lēnāki. Namu pārvaldei parādā ir tikai tie daudzstāvu nami, kas nav paspējuši samaksāt par pērn un aizpērn veiktajiem remonta darbiem, un augstceltnes, kurās ir sarežģītākas iekārtas, kuru apkalpošana prasa papildu izdevumus. Tad varbūt Ķengaraga nami nav paaugstinājuši maksu tāpēc, ka baidās no iedzīvotāju dumpja? Arī ne. Kā nekā rīdzinieki, kas saņēmuši rēķinus no citām namu pārvaldēm, jau ir padevīgi norijuši šo rūgto malku.

Vjačeslavs Troškovs pats piedāvā trešo versiju:

– Mēs 2009. gadā nepaaugstinājām maksu, jo tāda ir mūsu principiālā nostāja. Apsaimniekošanas tarifu mainīsim, tikai vienojoties ar katras konkrētās mājas iemītniekiem. Piemēram, gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki vēlēsies mājā veikt remontu un paši būs gatavi maksāt vairāk, lai ātrāk izveidotu uzkrājumu fondu. Tiesa, tādu māju pagaidām nav daudz.

Remonta izmaksas kritušās par 30–40%

Rudenī uzņēmums Ķengaraga nami īstenoja plašu informatīvu kampaņu. Vadoties pēc dzīvojamā fonda ekspluatācijas rezultātiem, lielai daļai daudzstāvu māju sagatavoja iespējamo darbu tāmi un piedāvāja to iemītniekiem apspriešanai. 80% māju atteicās no remonta. Pārējo iemītnieki padomāja un piekrita, ieviešot savas korekcijas.

– Šo māju iemītnieki ir pieņēmuši ļoti pareizu un izdevīgu lēmumu, – uzskata Vjačeslavs Troškovs. – Rudenī mēs viņiem piedāvājām pēc 2008. gada vasaras cenām sastādītas remonta tāmes, bet, kad namu pārvalde šogad sāka pakalpojumu iepirkuma procedūru, izrādījās, ka daudzu remonta darbu izmaksas kritušās par 30–40%. Tagad iedzīvotājiem par remontu vajadzēs maksāt mazāk.

Tā ir paveicies, piemēram, namam Aglonas ielā, kur iedzīvotāji plāno nomainīt jumtu. Šai nolūkā viņi piekrita vienu gadu namu pārvaldei maksāt 50 santīmu par dzīvokļa viena kvadrātmetra apsaimniekošanu, taču, kad tika sarīkots konkurss, izrādījās, ka jumti kļuvuši lētāki, un tagad, lai segtu remonta izmaksas, iedzīvotāji var vai nu pārskatīt noteikto apsaimniekošanas tarifu, vai arī atstāt tādu, kāds tas ir šobrīd, veidojot uzkrājumus turpmākajiem remonta darbiem.

Zīmīgi, ka arī tajās mājās, kur 2008. gadā tika paaugstināta apsaimniekošanas maksa un veikti plaši remonta darbi, tagad apsaimniekošanas tarifs nav cēlies, bet dažos gadījumos pat ir samazināts. Piemēram, Salaspils ielas 12. nama 4. korpusa iemītnieki 40 santīmu vietā tagad atkal maksā 25 santīmus par kvadrātmetru. Viss godīgi.

Vislabprātāk remontam piekrīt to Ķengaraga namu iemītnieki, kur izveidotas namu komitejas vai iniciatīvas grupas. Arī pārvaldniekam tad ir vieglāk strādāt – viņš vienmēr zina, ar kuru no iemītniekiem vest sarunas, kurš ir pilnvarots pieņemt lēmumus. Diemžēl no Ķengaraga namu 112 mājām namu komitejas pēdējo astoņu gadu laikā izveidotas tikai 15 daudzstāvu namos, pārējiem iedzīvotājiem, šķiet, ir vienalga, kas notiek ar viņu mājokļiem.

Mūsu smagā parādu nasta!

– Mēs lielākajai daļai māju tarifu nepaaugstinājām arī tāpēc, ka jūtam – iedzīvotāju maksātspēja krītas, – atzīst Vjačeslavs Troškovs. – Mūsu inkasācija sarukusi par ceturto daļu. Klientu parādi namu pārvaldei kopš pagājušā gada pieauguši par 200 tūkstošiem latu.

Stāvoklis ir tiešām ārkārtīgi nopietns. Citas Rīgas namu pārvaldes, saskārušās ar tamlīdzīgām grūtībām, vērsās bankās ar lūgumu piešķirt aizdevumu, lai laikus samaksātu par siltumu. Pagaidām gan aizdevumu nevienam nav izdevies dabūt, un varbūt tā arī labāk, jo banku palīdzība maksā dārgi. Tāpēc Vjačeslavs Troškovs vēlējās ar avīzes starpniecību uzrunāt savas namu pārvaldes klientus.

– Mēs ceram, ka Ķengaraga iedzīvotāji būs disciplinēti un centīsies laikus samaksāt dzīvokļa rēķinus, – viņš sacīja. – Pagaidām viņu parādi aug, mums šobrīd ir grūti norēķināties ar siltuma piegādātājiem. Pilnīgā strupceļā vēl neesam, bet situācija ir ļoti sarežģīta. Tā kā namu pārvalde nav paaugstinājusi maksu par apsaimniekošanu, mēs ceram uz iedzīvotāju atbalstu.

Izmanīgs risinājums

Laikus samaksājot rēķinus un neiekrājot parādus, rīdzinieki var atbalstīt savu namu pārvaldi, un tad tā sekmīgi turpinās realizēt dažādus projektus. Vjačeslava Troškova plānos tādu ir daudz. Lieliski uz priekšu virzās, piemēram, kāpņu telpu remonta projekts. Pateicoties namu pārvaldes izmanīgi rastajam risinājumam, Ķengaragā veikts kosmētiskais remonts aptuveni simt kāpņu telpās.

– Darbuzņēmēju pakalpojumi maksā dārgi, tāpēc katru gadu sastādām kāpņu telpu remonta plānu, ko veicam ar namu pārvaldes spēkiem. Mums ir vairāki krāsotāji, ar viņu palīdzību mēs uzpošam aptuveni desmit kāpņu telpu gadā (paturiet prātā, ka krāsotāji pamatā ir nodarbināti citos sīkos remonta darbos). Bet pavisam mūsu mājās ir ap 500 kāpņu telpu. Cilvēki, kas finansiāli labvēlīgajos gados saveda savus dzīvokļus kārtībā, vēlas redzēt arī tīras kāpņu telpas, bet mūsu spēku visām mājām nepietiek. Pirms pāris gadiem izgudrojām, kā šai situācijā izgrozīties.

Namu pārvalde piedāvā iedzīvotājiem pašiem sameklēt krāsotājus, bet no savas puses sagatavo kāpņu telpu remontam, saved kārtībā logu rāmjus, uzliek jaunas pastkastītes, piešķir mājai nepieciešamos būvmateriālus. Tas viss maksā 200–300 latu vienai kāpņu telpai, bet krāsotāji par savu darbu prasa 500–600 latu. Ja maksu sadala pa dzīvokļiem, iznāk 20–30 latu no ģimenes. Toties nevajag gaidīt plānoto remontu, jau pēc mēneša kāpņu telpa spīd un laistās. Ja nama iemītnieki darbaspēka jautājumu atrisina paši, remonts izmaksā vēl lētāk.

Aptuveni pēc tāda paša principa namu pārvalde sākusi uzstādīt metāla ārdurvis (iedzīvotāji paši to lūdza, jo kriminogēnā situācija valstī, paši zināt, kāda). Ja iedzīvotāji paši atrod firmu un ieliek durvis, viņi var vienoties ar namu pārvaldi par maksājuma pagarināšanu uz sešiem mēnešiem. Beigu beigās šāda drošība katram dzīvoklim izmaksās tikai divus trīs papildu latus mēnesī. Sīkāk par visu var uzzināt namu pārvaldē. Nāciet droši!

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!