Viss kas jāzin par savu māju!

Ka tik nu nebūtu ziemas! Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 janvāris 2009 00:00

Ikviens rīdzinieks kaut reizi dzīvē būs apskaudis centra iedzīvotājus: ak, laimīgie, pa guļamistabas logu redzama Doma baznīca, pa virtuves logu – Nacionālā opera, vakarā var aiziet pastaigāties Vērmaņdārzā, ja vajadzīgi produkti – ar roku aizsniedzams Centrāltirgus ar tā demokrātiskajām cenām... Taču dzīvei centrā nav tikai plusi, tai ir arī savi mīnusi.

Problēmas Vecrīgas iedzīvotājiem rada mītiņi un gājieni, to sekas sadauzītu pudeļu un piegānītu kāpņu telpu veidā; viņus kaitina grafiti zīmētāji; viņu pagalmi jau sen kļuvuši par stāvvietām svešām automašīnām. Un kur parasti ar savām sūdzībām dodas mūsu cilvēki? Pareizi, uz namu pārvaldi...

Cenas nav uzskrūvētas

Namu pārvalde Rīgas centra apsaimniekotājs, šķiet, ir viena no mazākajām Rīgā. Tā apsaimnieko 180 namus, turklāt ne tikai municipālos, bet arī privātos un komerciālos. Un lai gan apsaimniekojamais nekustamais īpašums ir ekskluzīvs un dārgs, namu pārvaldei kaut kādā veidā izdevies pakalpojumu cenas neuzskrūvēt līdz mākoņiem, kā to izdarījušas dažas namu pārvaldes kaimiņos.

– 2009. gadā centra iedzīvotāji par apsaimniekošanu maksās aptuveni 40 santīmu par kvadrātmetru, – pastāstīja namu pārvaldes priekšsēdētājs Uldis Bārbalis. – Jūs droši vien piekritīsit, ka tas ir gluži ciešami.

– Ja salīdzina ar citām namu pārvaldēm, kas pa kluso vien tarifu pacēlušas līdz diviem trim latiem par „kvadrātu”, tad tiešām ciešami. Kā nodrošinājāt ekonomiju?

– Vienkārši atklāti aprunājāmies ar iedzīvotājiem, ierosinājām visus lielos remonta darbus pagaidām atlikt. Pavisam iesaldēt pakalpojumu cenas neizdevās, jo Rīgas siltums šogad paaugstinājis siltumtīklu apkopes tarifu un pieaugusi minimālā alga. Varbūt mēs varētu taupīt arī uz priekšu, bet tas ir riskanti, centra iedzīvotāji tomēr ir ļoti prasīgi, viņi grib saņemt augstākās kvalitātes pakalpojumus.

Centrs iztiks bez kredīta?

– Ko darīsiet ar naudu, ko ietaupīsiet uz algu un remonta darbu rēķina?

– Tā paliks māju kontos un namu pārvaldes iekšējās rezervēs, lai organizācija laikus varētu norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Iedzīvotāju parādi aug, bet monopolistu rēķini mums savlaicīgi jāsamaksā. Rīgas siltums iesaka šai nolūkā ņemt bankas kredītu, bet kas maksās procentus? Iedzīvotāji? Iedomājos, kāda būs viņu reakcija, kad to paziņošu! Nu nē, nevēlos savus klientus šokēt, jo strādāju reālas konkurences apstākļos. Iedzīvotāji uzreiz sāks domāt: „Kam vajadzīgs tāds pārvaldnieks, kas mūs padara par bankas ķīlniekiem?”

– Bet citas namu pārvaldes plāno ņemt kredītus un aizdevuma procentus šogad jau iekļāvušas maksā par apsaimniekošanas pakalpojumiem.

– Gribēt jau var, bet reāli naudu neviens vēl nav dabūjis. Un nav zināms, vai dabūs, valstī taču ir finanšu bads.

– Labi, bet kā jūs norēķināsities ar Rīgas siltumu, ja iedzīvotāji nesteidz samaksāt namu pārvaldes rēķinus?

– Par novembrī saņemto siltumu mēs gandrīz pilnībā esam norēķinājušies. Tas tāpēc, ka sistemātiski strādājam ar cilvēkiem. Pirmais solis – namu pārvaldes brīdinājums parādniekiem. Ja iedzīvotāji nereaģē, esam spiesti nodot lietu tiesā. Tādu prasību izskatīšana paņem aizvien vairāk laika, bet daļa nemaksātāju pēc pavēstes saņemšanas sapurinās un parādu samaksā. Saprotu arī iedzīvotājus: viņiem pastāvīgi jāizšķiras, kurus rēķinus maksāt pirmos. Prioritāte ir banku kredīti, rēķini par telefonu, namu pārvalde paliek rindas beigās. Bet mēs esam gatavi tiesāties un parasti arī tādas prāvas uzvaram. Bēdīgi tikai, ka tiesāšanās ar parādniekiem arī maksā naudu. Es šos līdzekļus ar lielāko prieku tērētu remonta darbiem.

Sienu „glezniecība” visiem ir līdz kaklam

– Vecrīga ir tā vieta, kur apgrozās gandrīz vai visi rīdzinieki: vieni te strādā, otri iecienījuši šejienes kafejnīcas, trešajiem vienkārši tīk paklejot pa vēsturisko centru. Visu šo cilvēku vārdā vēlos uzzināt, kad jūs izgudrosit efektīvu paņēmienu cīņai pret grafiti zīmētājiem. Ir tik skumji redzēt primitīvus ķēpājumus uz skaisto ēku sienām! Bēdīgi, ka bieži vien tie uzreiz netiek aizkrāsoti un ķēpātāji nedēļām ilgi var lepoties ar saviem nedarbiem.

– Tā mums ir vecum veca problēma. Runā, ka Berlīnē situācija esot vēl bēdīgāka, tur viss iespējamais ir apzīmēts, bet mums no tā vieglāk netiek! Pirmkārt, nesankcionētos zīmētājus ir ļoti grūti pieķert. Otrkārt, daudzu Vecrīgas namu fasādes ir neatgriezeniski sabojātas. Lai tās atgūtu sākotnējo izskatu, nepieciešams nopietns remonts. Katrai sienai ir sava krāsa, nevar tā vienkārši iziet caur centru ar krāsas spaini rokās un visus grafiti aizkrāsot vienā tonī. Pasaule pagaidām vēl nav atradusi paņēmienu, kā cīnīties pret šo parādību. Latvijā ielu „māksliniekiem” paredzēti bargi sodi (ceru, ka pieķertajiem tas atņem vēlēšanos tamlīdzīgus nedarbus turpināt). Un vēl mēs varam pastāvīgi aizkrāsot zīmējumus, lai, tā sacīt, psiholoģiski salauztu autorus, taču, kā jau teicu, tas ir dārgi un sarežģīti.

Cilvēki pret lāstekām

– Kā varat komentēt Centra rajona izpilddirektora Vjačeslava Starostina teikto, ka pagaidām trūkst naudas lāsteku nosišanai no Vecrīgas jumtiem?

– Visvienkāršāk ir pateikt, ka pilsētai nav naudas. Patiesībā mums saistībā ar lāstekām ir vesela problēmu buķete. Pēc jaunajiem noteikumiem daudz sarežģītāk kļuvis Vecrīgā novietot autoceltni, tam vajadzīga Satiksmes departamenta un citu iestāžu atļauja. Lāstekas var izaugt stundas laikā, bet dokumentu saskaņošanai vajadzīga ne viena diena vien. Taču arī atstāt jumtus netīrītus mēs nedrīkstam. Vecrīgas ieliņas ir ļoti šauras, ja te kaut kas uzkristu gājējiem uz galvas, grūti pat iedomāties sekas.

– Kā jūs izgrozāties šajā sarežģītajā birokrātiskajā situācijā?

– Sarakstāmies ar Satiksmes departamentu, lūdzam vienkāršot autoceltņa iebraukšanas procedūru. Bet pagaidām... Jāsaka, ka ar jumtiem centrā nemaz tik vienkārši nav. Daudzi bēniņi ir privatizēti, lai tiktu augšā, vajadzīga saimnieka atļauja. Bet ne jau visi bēniņu īpašnieki ir priecīgi, kad pie viņiem ierodas jumiķi netīros zābakos, apkrāvušies ar speciālajiem instrumentiem. Tāpēc līdz šim izmantojām celtni. Tas pavēra iespēju apkalpot četrreiz vairāk namu. Ļoti ceram, ka ierēdņi sapratīs mūsu situāciju un atkal atļaus lāsteku novākšanai izmantot autotehniku.

– Bet jūs neatbildējāt uz jautājumu, kā Vecrīgā cīnās pret lāstekām, kamēr vienošanās ar departamentu nav panākta...

– Tā arī cīnās – ar jumiķu palīdzību. Tīrām visus jumtus, uz kuriem tiekam. Bet ja godīgi, jālūdz visaugstākie spēki, lai Rīgu šogad pasargā no ziemas!

Pagalmus atbrīvo no svešām mašīnām

– Sinoptiķi apgalvo, ka ziema tomēr būs, tātad gājēju drošība tagad ir pilnībā atkarīga no namu pārvaldes rīcības un Satiksmes departamenta atsaucības.

– No savas puses tikai piebildīšu, ka esam sākuši uz Vecrīgas namu jumtiem uzstādīt sniega aizturētājus. Tie aiztur un neļauj reizē noslīdēt uz gājēju ietves lielām sniega un ledus masām. Turpināsim šo programmu arī šogad.

– Vēl viens jautājums: kopš palielināta maksa par transporta parkošanu centrālajās ielās, autobraucēji cenšas savas mašīnas iedzīt jebkurā nostūrī, kur var stāvēt bez maksas. Skaidrs, ka centra pagalmos jau kļuvis par šauru, vietējo iedzīvotāju mašīnām vietas vairs neatliek.

– Mums šī problēma ir ļoti labi zināma. Ziemā tā kļūst īpaši aktuāla, jo jumti ir jātīra, bet kā metīsi lejā sniegu un ledu, ja tur stāv mašīnas? Ja transportlīdzekļi pieder nama iemītniekiem, lielākoties var atrast saimnieku un palūgt mašīnu pabraukt sānis. Taču aizvien biežāk gadās, ka nama iemītniekiem nav zināms, no kurienes tāda mašīna pagalmā uzradusies. Tāpēc esam sākuši vēl vienu interesantu programmu, kas jau aprobēta Matīsa, Čaka un Krišjāņa Barona ielā. Sadarbībā ar Satiksmes departamentu un pašvaldības policiju uzstādām pie iebrauktuvēm aizlieguma zīmes. Novietot mašīnu zem tādas zīmes drīkst tikai tad, ja ir attiecīga caurlaide. Un šādas kartiņas izsniedzam vienīgi mājas iemītniekiem.

– Vai palīdz?

– Pat ļoti. Kad policija tādas adreses ir iekļāvusi savā patrulēšanas maršrutā un visām mašīnām, kas tur stāv bez caurlaides, uzlīmē „plāksterus”, pagalmi kļūst jūtami tukšāki. Vairāku centra māju iemītnieki jau mums paziņojuši, ka arī vēlas uzstādīt tādas aizlieguma zīmes. Iesaku arī pārējiem papētīt šo sistēmu. Ja ir radusies interese, nāciet uz namu pārvaldi, un mēs jūsu pagalmu atbrīvosim no svešiniekiem.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!