Viss kas jāzin par savu māju!

Kā saņemt informāciju no pārvaldnieka? Drukāt E-pasts
Piektdiena, 16 augusts 2019 15:41

Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības izlemt visus jautājumus, kas skar viņu īpašuma remontu un labiekārtošanu. Šādu jautājumu izlemšanai viņi var sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai arī lēmumu pieņemt aptaujas veidā. Šāda darbošanās lielai daļai dzīvokļu īpašnieku joprojām ir neierasta, tādēļ, saprotams, rodas daudz jautājumu.

Fizisko personu datu aizsardzība vai blēdīšanās?

„Mēs dzīvojam daudzdzīvokļu mājā, un pārvaldnieks nesen mājā dzīvokļu īpašnieku vidū organizēja aptauju par nepieciešamajiem remontdarbiem,” raksta iedzīvotāji no Liepājas. „Aptauja notika atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām. Drīz pēc tam pārvaldnieks paziņoja, ka anketas ir nodotas un, saskaitot balsis, vairākums ir atbalstījis remontdarbu veikšanu. Mums nekas nav pret remontu, tikai gribējās pārliecināties, vai pārvaldnieks saskaitot nav kļūdījies. Šī iemesla dēļ mēs, vairāki mājas aktīvisti, lūdzām pārvaldnieku mums parādīt aptaujas anketas. No pārvaldnieka saņēmām striktu atbildi: „Nekādas aptaujas lapas jums nerādīšu! Kā jūsu kaimiņi ir balsojuši – ir viņu darīšana. Mans pienākums ir gādāt par fizisko personu datu aizsardzību attiecībā pret trešajām personām.” Bijām nonākuši strupceļā. Pārvaldnieks mums rāda balsošanas protokolu ar „PAR” un „PRET” skaitu, bet mēs nevaram pārliecināties, vai tik tiešām balsu skaits ir tāds.

Vēlos noskaidrot, vai mājas iniciatoru grupai ir tiesības iepazīties ar aptaujas anketām? Ja mēs nedrīkstam anketas redzēt, kā lai zinām, vai tās ir īstas?”

Likumi ir dzīvokļu īpašnieku pusē

Šo jautājumu uzdevām Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanas pārvaldes speciālistiem. Lūk, kādu atbildi saņēmām no pārvaldes priekšnieces Ingrīda Mutjanko:

– Šiem dzīvokļu īpašniekiem atbildi veido vairākos normatīvajos aktos noteiktais. Tas nozīmē, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta 3. daļas 2. punkts noteic, ka dzīvojamās mājas lietas vešana ir obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība. Šajā lietā glabājas visi ar mājas apsaimniekošanu saistītie dokumenti, to starpā dzīvokļu īpašnieku kopsapulču protokoli vai aptaujas veidā pieņemto lēmumu protokoli.

Ja pārvaldnieks neļauj iepazīties ar mājas lietā esošajiem dokumentiem, tad jāskatās, ko noteic Ministru kabineta noteikumi Nr. 908 Mājas lietas vešanas un aktualizācijas noteikumi. Šo noteikumu 27. punktā skaidri un gaiši sacīts, ka „dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu mājas lietas kārtotāja klātbūtnē”. Tas nozīmē, ka mājas lietu ikviens dzīvokļa īpašnieks var lasīt pārvaldnieka vai viņa atbildīgā darbinieka klātbūtnē. Pēc iepazīšanās ar interesējošo jautājumu pārvaldnieks vai viņa darbinieks veic atzīmi par mājas lietas skatīšanas datumu, kā arī to, kuras mājas lietas sadaļas tika skatītas, kāda informācija tika kopēta vai citādi pārvietota. Fiksē personu, kura iepazinusies ar mājas lietu, norādot viņas vārdu, uzvārdu, pārstāvēto institūciju, jābūt arī parakstam.

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 20. panta 4. daļā noteikto – „ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus”.

Jāpiezīmē, ka kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu (sasaucot sapulci vai rīkojot aptauju), ir pašu īpašnieku ziņā, kā arī tas, kur glabājas dokumentācija, kas saistīta ar šo lēmumu pieņemšanu. Tātad atbilde uz lasītāja jautājumu ir vienkārša: ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir tiesības iepazīties ar aptaujas balsojuma anketām, kuras ir aizpildījuši pārējie dzīvokļu īpašnieki.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!