Viss kas jāzin par savu māju!

Kā krāpnieki mājas iedzen parādos? Drukāt E-pasts
Piektdiena, 19 janvāris 2018 21:03

Aleksandrs Sakovskis: „Cilvēki, lūdzu, paši sekojiet tam, vai pārvaldniekam samaksātā nauda nonāk līdz komunālo pakalpojumu piegādātāju kontiem!”

Skumji, bet nekas nemainās. Latvijā atkal ir gadījumi, kad pārvaldnieki strādā negodīgi – saņemot dzīvokļu īpašnieku apmaksu, nesteidzas veikt norēķinus ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem. Gadās, ka dzīvokļu īpašnieki attopas tikai pēc pārvaldnieka bankrota un pēc tam ir spiesti uzaudzēto komunālo pakalpojumu parādu samaksāt otrreiz.

Māja Rīgā, Hipokrāta ielā 23, janvāra sākumā nomainīja apsaimniekotāju. Iepriekš 72 dzīvokļu māju apsaimniekoja SIA LT. Mājas valdes loceklis Anatolijs Jefimovs pastāstīja, ka jau pirms kāda laika kopā ar kaimiņiem ir pamanījuši apsaimniekotāja darbā aizdomīgas pazīmes.

– Mēs negaidīti saņēmām brīdinājumu no AS Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens par to, ka mājai ir izaudzis parāds par pakalpojumu piegādi, – stāsta Anatolijs. – Sākumā mēs šai informācijai nepievērsām lielu uzmanību, tomēr man tas nepatika. Sāku interesēties un uzzināju, ka šādus individuālus brīdinājumus sūta tikai tām mājām, kur zināmu laiku nav veikti maksājumi.

Anatolijs sāka vākt izziņas un tās salīdzināt ar rēķiniem. Beidzot viņš kopā ar pārējiem aktīvistiem pārliecinājās, ka dzīvokļu īpašnieku parāds, atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem, ir daudz reižu mazāks nekā kopējais mājas parāds par ūdeni un siltumu. Radās tikai viens secinājums: apsaimniekotājs iedzīvotāju naudu saņem, bet nepārskaita to tālāk.

– Sasaucām sapulci, es katram individuāli skaidroju izveidojušos situāciju. Tikai pēc tam nolēmām, ka jābeidz šis eksperiments un jāmaina apsaimniekotājs. Es pat nolēmu nemaksāt rēķinu, ja nauda tik un tā nenonāk pakalpojuma piegādātājiem.

Tagad mājas jaunais apsaimniekotājs ir AS Rīgas namu apsaimniekotājs un Anatolijs ir gatavs samaksāt personīgo parādu, jo tic, ka jaunais apsaimniekotājs naudu pārskaitīs.

– Cerību, ka atgūsim naudu, ko piesavinājies iepriekšējais apsaimniekotājs, mums praktiski nav nekādu. Rīgā runā, ka neviens bankrotējušais apsaimniekošanas uzņēmums iedzīvotājiem neko nav atdevis. Vienīgais, ko vēlos uzsvērt, ka mēs laikus attapāmies, ka jāmaina apsaimniekotājs. Esmu uzzinājis, ka ir mājas, kur negodīgi apsaimniekotāji ir pamanījušies izveidot līdz 30 000 eiro lielu mākslīgo parādu.

Anatolijs līdz šim nekad nebija iedomājies, ka kļūs par parādnieku, personīgi neesot nevienam parādā. Tomēr ir pateicīgs gan AS Rīgas siltums, gan SIA Rīgas ūdens par to, ka tika laikus brīdināts.

– Ja jūs gadījumā saņemat šādu komunālā uzņēmuma brīdinājumu, nesteidzieties to izmest papīrgrozā, bet sāciet darboties, lai nav tā, ka pēc gada jūsu mājai jau ir milzīgs parāds. Galvenais – laikus noķert mirkli un nomainīt apsaimniekošanas uzņēmumu.

Situāciju komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas eksperts Aleksandrs Sakovskis:

– Rīgā ir ne mazums piemēru, kad negodīgi vai arī nepietiekami profesionāli apsaimniekotāji nepārskaita iedzīvotāju samaksāto naudu adresātam – Rīgas siltumam vai Rīgas ūdenim. Viss parasti beidzas ar apsaimniekotāja bankrota pasludināšanu, bet māja paliek ar milzīgu parādu.

Šādā gadījumā ir vismaz divas izejas: vai nu sagrēkojies apsaimniekotājs atzīs savu nodarījumu un samaksās naudu piegādātājiem, vai arī naudu nāksies piedzīt ar tiesas starpniecību. Bankrots var beigties ar parādu norakstīšanu.

– Un ko tad?

– Prakse rāda, ka iedzīvotājiem par komunālajiem pakalpojumiem nākas samaksāt otrreiz. Šim nolūkam var izmantot līdzekļus neparedzētiem izdevumiem vai arī ieekonomēto līdzekļu daļu no apsaimniekošanas maksas.

– Pirmie gadījumi, kad mājas „iekrita” uz negodīgiem apsaimniekotājiem, bija 2007.–2009. gadā. Toreiz gadījumi bija skaļi, jo cilvēku zaudētās summas bija lielas. Tad politiķi klaigāja, ka jāpieņem tādi likumi, kas iedzīvotājus pasargātu. Kāpēc nekas nav mainījies?

– Kaut ko izdarīja gan. 11. Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas ļāva veikt tiešos norēķinus ar pakalpojumu piegādātājiem. Taču, lai iedzīvotāji varētu maksāt tieši, vēl bija nepieciešami papildu grozījumi, taču 12. Saeima par šo problēmu vienkārši aizmirsa.

– Ka jādara, lai iespēja norēķināties tieši ar pakalpojuma sniedzēju kļūtu reāla?

– Jāveic grozījumi virknē likumu: pirmkārt, jāpanāk, lai maksu par rēķina izrakstīšanu noteiktu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Nevar pieļaut situāciju, ka piegādātājs tikai tāpēc vien, ka negrib nodarboties ar rēķinu administrēšanu, uzliek viena rēķina apkalpošanas maksu 5–10 eiro apmērā.

Nākamais, kas jāparedz likumā, – dzīvokļa īpašnieka personīgā atbildība par savu parādu. Lai neveidotos situācija, ka pakalpojuma piegādātājs var atslēgt pakalpojumu viena vai divu parādnieku dēļ.

– Kā cīnīties ar parādniekiem?

– Civilizēti, nevis atslēdzot pakalpojumu, bet caur tiesu.

A. Sakovskis pieļauj, ka iedzīvotāju interešu aizstāvībai nākamā Saeima, kura nemaz tik ilgi nav jāgaida, pabeigs likumu grozījumu izstrādi, kas ļaus cilvēkiem veikt tiešos maksājumus. Taču, kamēr likumi nav pieņemti, cilvēkus var pasargāt tikai pašu modrība, kas nozīmē apsaimniekotāja darba nepārtrauktu uzraudzīšanu.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!