Viss kas jāzin par savu māju!

Brīnumainās pārvērtības Ropažu ielā Drukāt E-pasts
Piektdiena, 15 decembris 2017 18:32

Ja mājā ir dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas grupa, viņiem pa spēkam pat visambiciozākais remonts

Katru reizi braucot pa Ropažu ielu, uzmanību piesaistīja šīs ielas arhitektūrai raksturīgais apmestais koka nams netālu no VEF Kultūras pils. Māja izskatījās vēl stipra, bet ļoti nolaista – gabaliem nokritušais apmetums atsedza koka sienas, skārda jumts norūsējis, tādas pašas arī lietus ūdens notekas. Droši vien skumja dzīve tādā mājoklī, parasti nobeidzu savas pārdomas… Un, lūk, notiek pārvērtības! Pēc laika, braucot virzienā no Juglas uz pilsētas centru, acis vairs neatrod ierasto skatu. Māja kā uz burvja mājienu pārtapusi akurātā, glītā namīpašumā.

Biedēja maksājumu pieaugums

Lai uzzinātu vairāk par mājas brīnumaino izglābšanos no drūmās sadēdēšanas, nolēmu iztaujāt nama iemītniekus. Plašajā pagalmā, kur iedzīvotāji iekārtojuši lapeni un puķu stādījumus, mani sagaida mājas Ropažu ielā 17 dzīvokļa īpašniece Silvija Ērgle.

– Šajā mājā dzīvoju jau kopš 1975. gada, – stāsta Silvija. – Vēl aptuveni 1982. gadā māja bija pilnīgi kārtībā, bet, kad nokalpojušo lietus noteku dēļ uz fasādes nokļuva nokrišņu ūdens un sāka atslāņoties apmetums, nams strauji nonāca bēdīgā stāvoklī.

Silvija pastāstīja, ka mājā ir tikai 13 dzīvokļu, četri no tiem pieder Rīgas pilsētai, lielākā daļa īpašnieku ir pensionāri. Iemītnieki jau sen vēlējušies apsaimniekotājam pasūtīt fasādes un jumta remontu, bet nobijušies no lielām izmaksām.

Draudēja sods

– Beigu beigās uzzinājām, ka Rīgas dome mūsu māju iekļāvusi to nelabvēlīgo objektu sarakstā, kurus grasās sodīt ar paaugstināto 3% nekustamā īpašuma nodokli no mājas kadastrālās vērtības gadā, – atcerējās Silvija. – Paldies pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma filiāles Jugla vadītājam Aleksandram Pavlovskim, jo viņš pašvaldībai paziņoja, ka iedzīvotājus sodīt nevajag, jo fasādes problēma tiks atrisināta – māju remontēs.

Apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki vairākas reizes pabija mājā, sasauca īpašnieku kopsapulces un stāstīja par dažādiem veidiem, kā veikt remontu. Silvija kopā ar dažiem aktīvistiem uzņēmās galveno uzdevumu – izskaidroja kaimiņiem remonta nepieciešamību un pārliecināja viņus pieņemt lēmumu.

Ātri sakrāja 12 000 eiro

– Kopā ar mājas pārvaldnieci Zinaīdu Sokoveņinu izdevās atrast variantu, kurš apmierināja iedzīvotāju vairākumu. Mēs piekritām vienu gadu uzkrājumu fondā maksāt vienu eiro par kvadrātmetru mēnesī, lai 2016. gada beigās būtu sakrāti 25% no remontam nepieciešamajiem līdzekļiem jeb 12 000 eiro. Atlikušos 75% no nepieciešamās summas mums apsolīja avansā iedot apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, lai darbus varētu paveikt 2017. gadā. Norēķināties par aizdoto summu mums atļāva 6 gadu laikā.

Lai samazinātu apsaimniekošanas maksu periodā, kamēr krājās nepieciešamā ceturtdaļa, iedzīvotāji paši uzņēmās mājas sanitārās kopšanas darbus. Silvija stāsta, ka jau 2017. gada 1. aprīlī nepieciešamie 12 000 eiro bija sakrāti. Pēc tam kopsapulce apstiprināja remontdarbu atmaksas grafiku uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks un noslēdz trīspusēju darbu izpildes līgumu ar būvfirmu JuNAL.

Kā glāba māju?

Komentē pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma filiāles Jugla vadītājs Aleksandrs Pavlovskis:

– Ar mājas Ropažu ielā 17 dzīvokļu īpašniekiem bija patīkami strādāt. Kad paši cilvēki grib pārmaiņas, apsaimniekošanas uzņēmums kļūst viņiem par palīgu visos darbos. Vēlos atzīmēt, ka uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks ir gatavs veikt darbus avansā, ļaujot iedzīvotājiem norēķināties vēlāk. Lai pretendētu uz šādu finansiālu labvēlību, mājai uzkrājumā jābūt vismaz 25% no remontam nepieciešamās summas un dzīvokļu īpašnieku ikmēneša rēķinu apmaksas disciplīnai jābūt vismaz 85% līmenī. Aizdevuma nosacījumi katrā gadījumā tiek noteikti individuāli, māja Ropažu ielā 17 parakstījās uz 7% gadā.

Mājas Ropažu ielā 17 pārvaldnieces Zinaīdas Sokoveņinas komentārs:

– Jau sen strādāju par pārvaldnieci šajā rajonā, tādēļ labi pārzinu savu saimniecību. Šajā mājā veiksmes atslēga bija aktīvi iedzīvotāji un laba maksāšanas disciplīna – praktiski nebija parādu, tādēļ gribējās izdarīt visu, lai izdotos. Silvija apstiprinās, kā mēs kopīgi skaitījām centus, lai tikai ātrāk sakrātu nepieciešamo summu. Ja mājā ir tāda iniciatīvas grupa, viņiem pa spēkam jebkāds remonts.

Būvfirmas JuNAI vadītāja viedoklis:

– Mājai Ropažu ielā 17 par 48 000 eiro tika uzlikts bezazbesta jumta segums, nosiltināta, apmesta un nokrāsota fasāde. Remontdarbu izmaksās ietilpa arī projekta sagatavošana un saskaņošana, kas pēc vispārējās prakses mājām vidēji izmaksā no 3 000–4 000 eiro. Šai mājai mēs projektu izgatavojām bez maksas, jo izpratām iedzīvotāju finansiālo situāciju.

Fasādes siltināšanā izmantojām 50 centimetru akmens vates plāksnes, tādēļ sienām vējš cauri vairs nepūtīs. Uzskatu, ka šis bija svarīgs projekts visam rajonam, jo, raugoties uz paveikto, kaimiņmāju iedzīvotāji arī var noticēt saviem spēkiem.

Tā notika ar kādu projektu Meiju ielā 2 Rīgā, kur, novērtējot mūsu izgatavoto atkritumu urnu novietnes nojumi, saņēmām tādu pašu pasūtījumu arī no mājas Maskavas ielā.

Sagaidīja!

– Rēķinājāmies, ka remonts sāksies jau pavasarī, – stāsta Silvija, – bet izrādījās, ka nepieciešams izstrādāt projektu, kas jāsaskaņo Rīgas pilsētas būvvaldē. Darbu sākums tika atlikts, un iedzīvotāji sanervozējās. Jūnijā es jau dzirdēju: „Nē, nē, Silvija, mēs nesagaidīsim nekādu remontu!” Augustā visi dokumenti bija kārtībā un darbi sākās. Trīs mēnešu laikā mājai nomainīja jumtu, lietus ūdens notekas, nosiltināja un apmeta fasādi.

Tagad uz māju Ropažu ielā 17 patīkami skatīties. Iedzīvotāji stāsta, ka dzīvokļos kļuvis daudz siltāk, jo iepriekš caur kailajām sienām pūta vējš. „Tagad atgriezties mājās ir patīkami!”

Visa rajona rota

– Norēķināsimies par remontu sešu gadu laikā, – saka Silvija. Viņa piebilst: – Es parēķināju, ka katra dzīvokļa īpašnieka ierasto rēķinu tas sadārdzinās par 6 līdz 10 eiro mēnesī. Tādēļ šo sešu gadu periodā neesam plānojuši vairāk nevienu remontu, lai rēķinus vēl vairāk nepalielinātu.

Runājot ar citiem mājas iedzīvotājiem, dzirdēju aizrādījumu – pirmā stāva iedzīvotājiem nepatīk, ka apsaimniekotājs nav saremontējis ieejas durvis. Silvija kaimiņus mierināja, ka arī durvis drīzumā remontēs un pārkrāsos.

Lūk, tāds ir stāsts par nelielu koka māju, kura sākumā bija apkaunojums Ropažu ielas apbūvei, bet aktīvu iedzīvotāju darba rezultātā kļuva par rajona rotu.

 

© 2012 Darīsim KOPĀ!